Koncertā tika atskaņoti Romualda Kalsona, Maijas Einfeldes, Pētera Vaska un Jāņa Mediņa opusi, kā arī divi jaundarbi: Matīsa Čudara Duets vijolei un čellam, kā arī Ellas Mačēnas jaundarbs vijolei, klavierēm un čellam – The Brightest Star In The Night.
Pilī norisinājās arī Mazās Mežotnes pils plenēra 2022 atklāšanas pasākums. Plenērā izstādīti Andras Otto-Hvoinskas, Dāvja Ozola, Kristīnas Keires, Madaras Neikenas un Daigas Krūzes darbi.
3. septembrī pilī uzstāsies Inga Kalna (soprāns) un Diāna Ketlere (klavieres) ar latviešu vokālās mūzikas programmu un Georga Pelēča jaundarbiem.
Magdalēna Geka (1992) ir viena no spožākajiem un aktīvākajiem jaunās paaudzes latviešu mūziķiem un plaši koncertē visā Eiropā kā soliste, kamermūziķe un orķestra koncertmeistare. Jaunāko panākumu vidū ir trīs nominācijas Vācijas skaņu ierakstu balvai Opus Klassik, tostarp kategorijā Gada jaunais mākslinieks par izdevniecības Skani izdoto Maijas Einfeldes vijoļsonāšu albumu duetā ar pianisti Ivetu Cālīti. Tāpat 2021.gadā viņa ieguva Pro Musicis balvu Parīzē un Daiļo mākslu akadēmijas (Académie des Beaux-Arts) balvu Parīzes kamermūzikas konkursā (FNAPEC). Magdalēna jau divreiz izpelnījusies nominācijas Lielajai Mūzikas balvai kategorijā Gada jaunais mākslinieks 2014. gadā un Par izcilu interpretāciju 2020. gadā. Kopš 2022. gada pavasara viņa ir izcilā franču kvarteta Akilone pirmā vijole, savukārt gada izskaņā sagaidāms viņas jaunākais albums ar Bartoka sonātēm un rapsodijām (izd. Paraty).
Magdalēna Geka ir daudzu starptautisku konkursu laureāte un kā soliste atskaņojusi tikpat kā visu nozīmīgāko vijoļmūzikas repertuāru ar dažādiem orķestriem Latvijā, Francijā, Vācijā un Ukrainā. 2015. gadā dibināja klavieru trio Sōra, kura sastāvā ar lieliem panākumiem piedalījās Eiropas nozīmīgākajos kamermūzikas festivālos, piemēram, Verbjē festivālā Šveicē, Kuhmo kamermūzikas festivālā Somijā vai Trakās dienas Francijā. 2013. gadā viņa dibinājusi festivālu Jaunie Latvijas kamermūziķi - Saulkrastiem, bet 2015. gadā - Ventspils kamermūzikas dienas ar mērķi dot iespēju ārzemēs studējošajiem jaunajiem latviešu mūziķiem uzstāties augsta līmeņa koncertos Latvijā. Šobrīd viņa ir vijolniece arī Trio Carmine (Anna Gāgane, klarnete, un Lukas Loss, klavieres) un regulāri uzstājas kopā ar pianistiem Ivetu Cālīti un Kishin Nagai (duo JALEF).
Gunta Ābele ir spoža jaunās paaudzes čelliste. Dzimusi Rīgā un uzaugusi mūziķu ģimenē. Sākot mācības pie profesores Eleonoras Testeļecas Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, viņa kļūst par Augusta Dombrovska, Latvijas Nacionālais Mūzikas skolu un Karla Davidova starptautiskā čellistu konkursa laureāti.
Vēlāk viņa turpina mācības Bāzeles Mūzikas akadēmijā pie profesora Ivana Monigeti un Sol Gabetas. Šveicē ar izciliem panākumiem piedalījusies vairākos konkursos - 1.vieta Concours National de Jura, Rāna Mūzikas balvas laureāte, 1. vieta Eiropas Jauno solistu konkursā Luksemburgā, kā arī divkārtēja Hablitcela balvas stipendiāte.
Kā soliste un kamermūziķe viņa koncertējusi visā Eiropā un uzstājusies ievērojamos, starptautiski pazīstamos mūzikas festivālos - Šlesvigas-Holšteinas festivālā (Hamburga), Menuhina festivālā (Gštade, Šveice), Mūsdienu mūzikas festivālā Madridē, Viva Cello (Bāzele, Šveice).
Viņas meistarību pilnveidojusi muzikālā sadarbība ar pasaules personībām kā Gidons Krēmers, Heincs Holigers, Serdžio Acolīni, Fransuā Benda, Sofija Gubaiduļina, Frangis Alisadē un Pēteris Vasks.
Gunta Ābele ir kamerorķestra Camerata Basilea dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja, kā arī orķestra Collegium Musicum Basel čellu grupas koncertmeistara vietniece.
Džovanni Fornazīnī dzimis Padujā, Itālijā un jau četru gadu vecumā sāka spēlēt klavieres. Vēlāk viņš studējis Padujas konservatorijā gan klavieru, gan klavesīna spēli. Itālijā viņš uzvarējis dažādos konkursos un kā solists uzstājies ar Padujas un Veneto orķestri.
Piedalījies starptautiskās meistarklasēs pie izciliem pianistiem - Aldo Čikolīni, Benedeto Lupo un Hovarda Šellī. 2006. gadā Fornazīnī uzsāka studijas Bāzeles mūzikas akadēmijā prof. Filipo Gambas klasē, kamermūzikā papildinājies pie prof. Serdžo Acolīni, Benjamina Engeli un Maika Svobodas. 2020. gadā pie prof. Freda
Frita un Alfrēda Cimmerlina Bāzeles mūzikas akadēmijā absolvējis brīvās improvizācijas studijas. Pianista repertuārs ir daudzpusīgs - no baroka līdz mūsdienām. Tomēr īpaši tuvs viņam ir romantiskais un klasiskais stils - Mocarta, Bēthovena, Šūberta, Šopēna un Lista darbi.
Džovanni Fornazīnī regulāri koncertē gan kā solists, gan kamermūzikā. Kopš 2012. gada viņš ir klavierskolotājs mūzikas skolā Burgdorfā, Šveicē un no 2016. gada koncertmeistars Grenhenas starptautiskajā pūšaminstrumentu konkursā.