Koncertā skanēja Džuzepes Verdi, Pjetro Maskanji, Frančesko Čilea, Žila Masnē, Hektora Berlioza, Sergeja Prokofjeva, Pētera Čaikovska, Rosendo Mateo Ermidas, Franča fon Supē, Stanislao Gastaldona, Frančesko Paolo Tosti un Žorža Bizē mūzika.
Elīna Garanča ir viena no spožākajām zvaigznēm pasaules opermūzikas debesīs, uzstājoties ar vadošajiem orķestriem un pasaules nozīmīgākajos opernamos.
Starp mākslinieces pēdējā laika spilgtākajiem radošajiem sasniegumiem var minēt Dalilas lomu operas Samsons un Dalila jauniestudējumā Berlīnes Valsts operā ar diriģentu Danielu Barenboimu, dziedātājas atgriešanos Metropoles operā Margarētas lomā operā Fausta pazudināšana, kā arī ilgi gaidīto debiju Kundri lomā Vāgnera Parsifāla jauniestudējumā Vīnes Valsts operā ar Filipu Džordanu pie diriģenta pults 2021. gada aprīlī. 2021./2022. gada sezonā Elīna Garanča debitēja Buijonas princeses lomā F. Čilea operā Adriana Lekuvrēra Vīnes Valsts operā. 2022. gadā ieplānotas uzstāšanās dažādos festivālos un galā koncertos Eiropā, Amerikā un Austrumāzijā.
Dziedātāja regulāri uzstājas Metropoles operā, Vīnes Valsts operā, Karaliskajā Koventgārdena operā, Zalcburgas festivālā, Bādenbādenes operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Vācu operā Berlīnē, Kārnegija zālē Ņujorkā un Vigmora zālē Londonā un turpina piedalīties dažādos koncertos, festivālos un solokoncertos visā pasaulē. Kopš 2005. gada Elīna Garanča ir ierakstu kompānijas Deutsche Grammaphon (DG) ekskluzīvā māksliniece.
Elīna Garanča saņēmusi daudzus nacionālus un starptautiskus apbalvojumus. Īpaši lolots ir Vīnes Valsts operas Kammersängerin tituls, kas piešķirts par ieguldījumu šajā opernamā – kopš debijas 2003. gadā tur nodziedātas 18 lomas vairāk nekā 160 izrādēs.
Britu diriģents Karels Marks Šišons apbur klausītājus pasaulē ar savu temperamentu, kaislību un muzikalitāti. Par nopelniem mūzikā Viņas Majestāte Anglijas karaliene Elizabete II 2012. gada jūnijā piešķīra Šišonam Britu impērijas ordeņa virsnieka pakāpi (OBE), savukārt 2016. gadā par sasniegumiem profesijā viņš ievēlēts par Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas biedru.
No 2011. līdz 2017. gadam Karels Marks Šišons bijis Vācu radio filharmoniskā orķestra galvenais diriģents; kritiķi un publika pozitīvi novērtējuši orķestra daudzveidīgā repertuāra veiksmīgās interpretācijas un inovatīvo muzicēšanu. Agrāk Karels Marks Šišons bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs (2009–2012) un Grācas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents (2006–2009). Kopš 2017. gada viņš ir Grankanārijas filharmoniskā orķestra galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs.
Šišons regulāri diriģē Ņujorkas Metropoles operā, Vīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Romas un Boloņas operteātros, Madrides Teatro Real un Barselonas Gran Teatre del Liceu. Diriģents sadarbojas ar Karalisko Concertgebouw orķestri, Londonas Simfonisko orķestri, Anglijas Kamerorķestri, Nīderlandes Radio simfonisko orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Vīnes Simfonisko orķestri, Vīnes Radio simfonisko orķestri, NHK Simfonisko orķestri Tokijā, Ženēvas Orchestre de la Suisse Romande, RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Montekarlo Simfonisko orķestri un Krievijas Nacionālo orķestri.
Iepriekšējais Elīnas Garančas solokoncerts Latvijas Nacionālajā operā notika 2015. gada decembrī.