Uzstāties vairāku tūkstošu cilvēku priekšā, kuri klausās, dejo un dzied līdzi dziesmas, sajūsmā spiedz un gatavi nēsāt tevi uz rokām, ja saņemsies un nokāpsi no skatuves augstumiem, – tā ir ļoti patīkama sajūta, kas nevar neizraisīt atkarību. Tāpēc nav brīnums, ka daudzas grupas, kuras paziņo par darbības beigām, vēlāk atkal sanāk kopā un koncertē. Kad 2010. gada decembrī Oslo zālē Spectrum izskanēja A-ha atvadu turneja Ending on a High Note – Farewell Tour, visi noticēja, ka tas tiešām ir fināls. Tomēr 2015. gadā norvēģu trio paziņoja, ka atkal ir sanācis kopā, lai sniegtu koncertu festivāla Rock in Rio 30 gadu jubilejā, rudenī laidīs klajā jaunu albumu un 2016. gadā dosies turnejā.
"Atgriešanās ir notikusi dabiskā ceļā," saka grupas ģitārists un galvenais dziesmu autors Pols Voktors-Savojs: "Mortens (grupas solists – U. R.) ar dažādiem ieganstiem nāca pie manis uz studiju, un es viņam rādīju dziesmas, kuras rakstīju. Viņš mēģināja dziedāt un tās dziesmas, kuras patika, paņēma, pārējās gan ne, un tā tas turpinājās, līdz bijām atlasījuši 10– 12 dziesmu." Albums Cast in Steel ir grupas desmitais studijas ieraksts, tā producents ir Alans Tārnijs, kurš strādājis ar A-ha pirmajiem trim albumiem Hunting High and Low, Scoundrel Days un Stay on These Roads.
Izcilu melodiju meistari
Laikā, kad jaunais vilnis un sintpops piedzīvoja uzvaras gājienu, A-ha mūziķi nevarēja lepoties ar savu revolucionāro pienesumu, taču kā izcilu un inteliģenti aranžētu popmelodiju meistari viņi sen kļuvuši par klasiķiem. Ar 1985. gada debijas albumu Hunting High and Low, kuru no 80. gadu vienīgā ārzemju popmūzikas radioraidījuma Būsim pazīstami atceramies ar Arvīda Mūrnieka balsī izrunāto nosaukumu Medījot kalnos un lejās, būtu pieticis, lai viņus atcerētos vēl šodien.
Dziesmas The Sun Always Shines on TV un Take on Me joprojām izklausās labi. Otrā pieminētā gabala bungu ievads, kam pakāpeniski pievienojas taustiņinstrumentu fons, basģitāra un seko viena no visu laiku lipīgākajām sintezatora melodijām, tūlīt liek uzgavilēt visdažādāko paaudžu cilvēkiem. Ja uzmanīgāk ieklausās, šī dziesma ir ne vien lipīga, bet vesels skaņu mākslas darbs – piedziedājumā pārdesmit sekunžu laikā grupas solists Mortens Harkets graciozi izlēkā pa vairākām oktāvām, no vīrišķīga tenora zema balss tembra uzkāpjot līdz falsetam, ko ne katrs operas meistars spētu.
Britu mūzikas žurnāls NME nosaucis Mortena Harketa falsetu par visu laiku labāko popmūzikā. Nepietiek ar to, ka A-ha vokālista balss atzīta par vienu no visskaistākajām, – viņš dažādās aptaujās izvirzīts kā viens no visu laiku pievilcīgākajiem vīriešiem. Pat manekeni, uz kuriem tiek karinātas drēbes Oslo veikalu skatlogos, izgatavoti pēc Mortena Harketa ģīmja un līdzības.
Take on Me panākumu kaldināšanā liela loma bijusi arī videoklipam – vienam no pirmajiem, kurā filmēti kadri kombinēti ar animāciju. Meitene kafejnīcā šķirsta komiksu žurnālu un iemīlas Mortena Harketa varonī, kurš viņai piemiedz ar aci un aicina iekšā, kur neatņemama mīlas stāsta sastāvdaļa ir bēgšana no ļaunajiem ķiverēs ar stellatslēgām rokās, taču beidzas viss labi. Klips 1986. gadā saņēma sešas MTV balvas un dažādās aptaujās atzīts par vienu no visu laiku labākajiem mūzikas video.
Ne tikai smukpuisīši
Arī nākamajos grupas albumos nav trūcis spilgtu dziesmu. Kā viena no labākajām jāpiemin apokaliptiskā Manhattan Skyline – kaut sacerēta 15 gadu pirms Ņujorkas Dvīņu torņu sagrūšanas, pašlaik tā izklausās kā veltījums 11. septembra traģēdijai.
Kopš pirmajiem pastāvēšanas gadiem trio A-ha cīnījies ar pirmsākumos sev piešķirto zēnu grupas statusu. Dalībnieki pārdzīvoja, ka viņus neuztver kā nopietnus mūziķus – meitenes novērtējot nevis viņu pārdomātos dziesmu aranžējumus, bet pirmām kārtām viņus kā glītus puišus ādas jakās un saplēstos džinsos. Nu gan tumšmatis Mortens, gan abi pāris gadu jaunākie blondīni – ģitārists Pols Voktors-Savojs un taustiņinstrumentālists Magne Fūruholmens – sasnieguši brieduma gadus un uz skatuves kāpj, tērpušies uzvalkos. Laiks iet, un A-ha mūziķi tic, ka tas ir viņu sabiedrotais – ja pasaule ap viņiem joprojām nav kļuvusi pietiekami laba, agri vai vēlu tiks sasniegta pilnība – tukšuma un vientulības izraisītās skumjas uz šīs planētas nomainīs prieks debesīs.
Par to viņi dziedāja pēc pirmā ilgā radošā pārtraukuma 2000. gadā iznākušā atgriešanās albuma Minor Earth Major Sky tituldziesmā, kas tagad ir viena no centrālajām dziesmām grupas koncertos. Savulaik pirmajās rindās spiedzošās meitenes, kuras bija neprātīgi iemīlējušās Mortenā, nu parko savus limuzīnus pie arēnām, iekārtojas VIP ložās līdzās dzīvesbiedriem un saldi čukst viņiem ausī: paskat, kāds tas Mortens, kaut arī joprojām ņemams, tagad izskatās – cik labi, ka es toreiz izvēlējos tevi, mīļais.
A-ha
Turnejas Cast in Steel koncerts Arēnā Rīga 15.III plkst. 19.30
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 30–120