Vēstures klausāmgrāmatas – tā varētu nosaukt visus Skyforger albumus, jo katrs no tiem ir veltīts kādai konkrētai tēmai, pētot mūsu senču vēsturi. Bijuši albumi par zemgaļiem un kuršiem, par Saules kauju, kur žemaišu un zemgaļu karaspēks Vikinta vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, par latviešu strēlniekiem, kuri karoja jau XX gadsimta sākumā, un nu ir albums Senprūsija.
"Reti kurš šodien zina par senprūšiem – trešo baltu tautu, par kuru lielu entuziasmu no vēsturnieku puses neredzu, un skolās arī par tādiem nemāca, varbūt tikai piemin," saka Skyforger līderis – vokālists, ģitārists un dziesmu autors Pēteris Kvetkovskis, bet viņš gan neesot dzirdējis, ka grupas albumu klausīšanās būtu iekļauta skolas vēstures stundu programmās. "Tā jau tomēr diezgan specifiska mūzika – skolnieki varētu protestēt, ka pēkšņi visiem liktu to klausīties. Sāktu galva sāpēt," Pēteris smejas par šādu ideju.
Fani sastopami visur
Skyforger pavisam droši var uzskatīt par mūsu visvairāk ārpus Latvijas koncertējušo rokgrupu, kas turklāt dzied latviski – braucieni uz klubiem un festivāliem visā Eiropā no Lielbritānijas un Portugāles līdz Krievijai un Ukrainai notiek regulāri, bet grupa koncertējusi arī aiz lielā okeāna – ASV un Brazīlijā bijuši pārsteigti, tur sastopot vietējos fanus (ne latviešus) Skyforger kreklos, kuri, kā izrādās, iepriekš koncertos neredzēto grupu klausās jau sen.
Albuma Senprūši prezentācijas koncertā 15. maijā Sapņu fabrikā jaunais albums skanēs pilnībā. Parasti gan koncertos grupa spēlē ne vien jaunākās dziesmas, bet šo to arī no iepriekšējiem albumiem – pa gadiem noskaidrojies, ka "ejošākās" ir Migla migla, rasa rasa un Kad Ūsiņš jāj no 2003. gada albuma Pērkonkalve.
Šovasar starp koncertiem Vācijā, Polijā, Francijā, Austrijā, Čehijā un Lietuvā Skyforger gatavojas uzspēlēt arī Latvijā – 13. jūnijā Alūksnē, 11. jūlijā šogad pirmoreiz notiekošajā folk/pagan/metal festivālā Zobens un Lemess Saukas dabas parkā un 24. jūlijā Cēsīs.
Dziesmas dzimst Dailē
Pēterim nepatīk, ka arī metāls mūsdienās ir komercilizējies. "Ja kādreiz metāls bija baigais andergraunds, kas vērsts pret iesīkstējušu sabiedrību – briesmīga mūzika pret mietpilsonismu, tad tagad tas viss ir pazudis. Ir uzradušās grupas ar mērķi pelnīt naudu un izdabāt publikai. Nav vairs tā – jo niknāk, jo labāk. Tas pavērsies manā vērtējumā tādā nepatīkamā komerciālā virzienā, īpaši lielie festivāli," stāsta Pēteris savā darba vietā Dailes teātra pagrabā, kur viņš ikdienā jau ilgus gadus strādā par santehniķi. Un tā ir ērti – mūzika, ja tas nav vienīgais, ko dari, neapnīk, bet dežūrās, kad notiek izrādes, darbā ir daudz brīva laika – stūrī stāv ģitāra, uz kuras tiek sacerētas jaunas dziesmas, uz galda kladīte, kur rakstīt jaunos vārdus, un muzikālais centrs, bet pārsvarā Pēteris, kaut pašam iznākušas arī vairākas vinila plates, mūziku tagad klausoties telefonā, braucot ar riteni.
Kurbads ir pazudis
Par attēliem Skyforger jaunā albuma noformējumā parūpējies Andris Keišs – ne aktieris, bet pašvaldības policists, kurš to darījis idejas vārdā, bez jebkādas atlīdzības.
Albums tiek izplatīts ne vien kompaktdiska formātā, bet arī internetā. Tiekot domāts laika gaitā, kolekcionāriem par prieku, to izdot arī vinilā. "Šodien vairs nav tā, ka vienīgais veids, kā iegūt mūziku, ir nopirkt disku vai plati. Izdevējiem vairs nav tāda spēka kā kādreiz, tāpēc jauno albumu izdodam un izplatām paši. Turklāt, ja leibls izdod albumu, tu uz to zaudē tiesības. Kurbads pieder Metal Blade, un mēs ar to darīt neko nevaram. Būtībā mums tas ir pazudis," atzīst Pēteris, kaut pirms dažiem gadiem līgums ar lielo amerikāņu ierakstu kompāniju latviešu grupai likās milzu sasniegums. Albums Senprūsija iznāk piecus gadus pēc Kurbada. Skyforger basģitārists Edgars "Zirgs" Grabovskis – otrs, kurš grupā ir kopš pirmsākumiem, kad tās nosaukums vēl bija Grindmaster Dead, paskaidro, ka jaunu albumu laiks pienāk tad, kad tam jāpienāk un kāda tēma Vecajam (tā grupā sauc Pēteri) nobriedusi, nevis kad ierakstu kompānija uzlikusi termiņu. Pēterim jau esot šādas tādas domas arī par nākamā albuma tēmu. Līdz šim Skyforger vismazāk pieskārušies Latgalei. "Esmu domājis, ka, ja atkal taisīsim ko vēsturisku, sanāks diezgan liela atkārtošanās. Ja tur cīnījās zemgaļi, strēlnieki un senprūši, tad ar latgaļiem būs tas pats, nomainoties tikai personām. Vēl man mājās ir grāmata Vidzemes teikas – tas varētu būt interesanti. Teikas par senajiem akmeņiem un pagānu ozoliem, kuriem apkārt ir nostāsti. Vēl jāpadomā."