Gundega Šmite. Globāla patiesība deviņās rindās

Tenso dienas ir "festivāls festivālā" — iekļautas jaunās mūzikas festivālā Arēnā. G.Šmites vārds saistīts ar principiālām pārmaiņām Arēnas organizācijā un koncepcijā, jo viņa būs mākslinieciskā vadītāja nākamajam ikgadējam starptautiskajam notikumam, ko līdz šim gatavoja mākslinieciskā padome. Mainās arī fokuss — no uzmanības centrā izvirzītas personības (Arēnas galvenie varoņi bijuši Arvo Perts, Ģērģs Ligeti, Maurisio Kagels, Heincs Holligers) uz reģionu. Tuvie Austrumi — izgaismotie dialogi. Tāda ir nākamā festivāla devīze. Divkāršais izaicinājums "Pirms diviem gadiem Tenso dienās Berlīnē, kur Latvijas Radio koris dziedāja arī manu mūziku, iepazinos ar RIAS kamerkori. Tiesa gan, nekad neesmu dzirdējusi, kā šis koris skan, jo ierados pēdējā dienā. Drīz saņēmu RIAS kora direktora piedāvājumu viņiem kaut ko uzrakstīt," atceras komponiste. Tolaik viņu ļoti uzrunājis R.M.Rilkes dzejolis Herbst (Rudens). "Deviņās rindās izteikta globāla patiesība: krīt lapa, un viss krīt — gan cilvēki, gan zemeslode un zvaigznes no debesīm, bet tomēr ir kāds, kas to visu bezgalīgā maigumā tur savās rokās. Man ir ļoti tuva Rilkes izpratne: tāpat kā Dievs rada mūs, arī mēs radām Dievu," stāsta G.Šmite, kura Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorantūrā pēta mūzikas un teksta attiecības savas paaudzes komponistu vokālajā mūzikā. Rilke gan esot uzskatījis, ka viņa dzeja ir pašpietiekama un neaizskarama mākslas telpa, ko mūzika nevar papildināt. "Viņš savu dzeju uzskatīja par nekomponējamu. Tomēr mani šis dzejolis tā piesaistīja, ka atļāvos." G.Šmite nesabijās arī pirmoreiz rakstīt tik lielam korim, ko darot negaidot ieslēdzas orķestrāla domāšana. Pieradusi uzreiz visu izmēģināt Latvijas Radio korī, sākumā sarakstījusi pārāk instrumentāli. Pēc vāciešu lūguma, nācies vienkāršot. Toties bijis interesanti izstrādāt lielu monolītu veselumu un sadalīt to kamergrupās, veidot telpiskumu — stāsta G.Šmite, kurai mūzikā būtiskākais ir ļoti spēcīgs poētisks tēls. Kā gara radiniekus šajā estētikā viņa nosauc somu komponisti Kaiju Sāriaho, igaunieti Helēnu Tulvi, arī itāli Salvatori Šarino. Īpaši saistoši esot meklēt muzikālu tulkojumu citu mākslu darbiem. Tā bijis ar gleznotājiem van Gogu un Kandindski, kurš savukārt pats tulkojis mūziku krāsās. G.Šmitei licies interesanti paņemt viņa gleznu un "attulkot atpakaļ" mūzikā — komponiste skaņās bieži vizualizē virmojumu, kustību. Reiz pat sacerēja dziesmu, kurā izmantoja pašradītu fonēmu valodu. "Ja man būtu iespēja tikai komponēt, es to laikam neizmantotu." Viņa šogad sākusi pasniegt Mūzikas akadēmijā un kultūras menedžmenta augstskolā ISMA. "Mācu mūzikas vēsturi un kulturoloģiju. Ja stāstu par Māleru, tad rādu bohēmiešu un klezmeru mūzikas atskaņas viņa darbos. Man pašai ir interesanti, lai gan ļoti ilgs laiks paiet, gatavojoties lekcijām." G.Šmite ir arī laikraksta Kultūras Forums pastāvīga autore.Austrumu vilinājums Uzņemties nākamā festivāla Arēna māksliniecisko vadību viņa piekritusi uzreiz. Kopš aprīļa G.Šmite ik dienu sarakstās ar komponistiem no Irānas, Izraēlas, Irākas, Turcijas, Azerbaidžānas, Jordānijas. Gandrīz viss jau esot sarunāts. "Tuvo Austrumu ideja nāk no Latvijas Radio kora diriģentiem Kaspara Putniņa un Sigvarda Kļavas, asns tai ir Toivo Tulevam pasūtītā kameropera Beatriče mūsu Radio kora grupai, instrumentālam ansamblim, kurā skanēs arī turku mūzikas instrumenti." Tuvo Austrumu izgaismotie dialogi apvienos gan austrumu mūziku un tradicionālos skaņu rīkus, gan darbus, kas top, iedvesmojoties no austrumu kultūras. Plānoti deviņu latviešu komponistu darbu pirmatskaņojumi. Pašas G.Šmites mūzikas šajā kaleidoskopā nebūs. Līdz februārim jāuzraksta divi skaņdarbi — flautu kvartetam un četriem strinkšķināmiem instrumentiem: koklei, arfai, ģitārai un klavierēm, kuru izpildītājs taustiņiem nepieskarsies.