Franča Šūberta – izcilā austriešu komponista, spilgta jaunā romantisma pārstāvja un izteikta melodiķa – daiļrade ir muzikāli krāsaina un dažāda. Tieši to piedzīvosim arī koncertā Cēsīs.
Ains Angers ir pasaulē atzītākā igauņu opermūzikas zvaigzne, viens no pieprasītākajiem Vāgnera repertuāra solistiem, ar dziļu un spēcīgu balsi, kas ikkatram sniegumam piešķir emocijas un dramatismu. Pirms diviem gadiem Angera sniegumu varējām baudīt Riharda Vāgnera operas Tristans un Izolde koncertatskaņojumā Cēsīs. Šajā reizē slaveno basu dzirdēsim daudz intīmākā - kamermūzikas, ampluā.
Svētdienas vakarā Aina Angera un pianista Mihkela Polla interpretācijā baudīsim Franča Šūberta divdesmit četru dziesmu ciklu Ziemas ceļš, kas gadu gaitā ir kļuvis par vienu no dziedātāju, pianistu un klausītāju iecienītākajiem skaņdarbiem.
Francis Šūberts ciklu veidoja divās daļās, katrā no tām iekļaujot divpadsmit dziesmas ar sava laikabiedra Vilhelma Millera dzeju. Viņš bija pirmais komponists, kurš solo dziesmas uzskatīja par žanru, kas līdzvērtīgs citiem; pateicoties Šūbertam, tās sāka skanēt arī no koncertu skatuvēm.
Šūberts uzskatīja, ka vārda skanējumam ir būtiska nozīme, tāpēc attiecības starp mūziku un tekstu viņa darbos ir tik organiskas. Tomēr svarīgākais izteiksmes līdzeklis ir melodija, kura par spīti vienkāršībai ir ārkārtīgi izteiksmīga.
Koncertprogrammas otrajā daļā – Šūberta klavieru kvintets Lamažorā, kas skanēs izcilā latviešu pianista Andreja Osokina un ansambļa Kremerata Lettonica kvarteta lasījumā. Stīgu kvarteta sastāvā - Madara Pētersone (vijole), Jevgēnija Frolova (alts), Jurijs Gavriļuks (bass) un Magdalēna Ceple (čells).
"Man ir liels prieks sadarboties ar izciliem Kremeratas mūziķiem koncertā Cēsīs. Šūberta mūzika no agras bērnības manā dvēselē ieņem īpašu vietu, un spēlēt viņa kamermūziku ir bauda sirdij un dvēselei. Trauslums, sirsnīgums un aicinājums būt līdzjūtīgiem šajā mūzikā joprojām skan ārkārtīgi mūsdienīgi," atzīst pianists Andrejs Osokins.
Šūberts klavierkvintetu Lamažorā sarakstījis 1819. gada vasarā pēc čellista amatiera Silvestra Paumgartnera lūguma, taču pirmo reizi tas publicēts gadu pēc komponista nāves – 1829. gadā. Paumgartners ne vien pasūtināja skaņdarbu, bet arī piedāvāja komponistam iekļaut tajā variācijas par viņa paša populārās dziesmas Forele tēmu; dziesmu varam atpazīt skaņdarba ceturtajā daļā. Arī izpildītāju sastāvs šajā ansamblī ir neparasts – proti, kopā ar klavierēm te spēlē nevis klasiskais stīgu kvartets (divas vijoles, alts un čells), bet gan vijole, alts, čells un kontrabass.
Biļetes nopērkamas koncertzāles Cēsis kasē, Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.