Piektdien, 14. jūlijā, Salacgrīvā tiks atklāts vienpadsmitais ikgadējais mūzikas festivāls Positivus. Tajā darbosies piecas skatuves un kinoteātris. Pirms gaidāmā notikuma festivāla rīkotājs Ģirts Majors intervijā KDi stāsta par Positivus pārtikas krājumiem, Amerikas festivālu bumu un vietējo hiphopu.
Ar ko šī gada festivāls atšķirsies no iepriekšējā?
Mēs esam mainījuši teritoriju, ko nebijām darījuši jau vairākus gadus.
Ko esat uzlabojuši salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?
Mēs visu laiku domājam, lai apmeklētājiem būtu ērtāk un labāk. Vairāki jaunumi būs ēdināšanā, kurā būs pārstāvēti iepriekš nebijuši spēlētāji no kvalitatīvo restorānu spektra. To vidū būs arī šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Prese nesen rakstīja, ka viņš ir devies pensijā. Es teiktu, ka viņš drīzāk pārkvalificējas un met sev jaunus izaicinājumus.
Festivāla Komēta organizators Dāvis Kaņepe atzina, ka Komēta nav bijusi gatava tik lielam izsalkušu cilvēku skaitam.
Tam mēs izgājām cauri pirmajā gadā, kad pirmajā naktī apēda visu, kas bija paredzēts festivālam.
Cik apmeklētāju šogad gaidāt – no Latvijas un ārzemēm?
Par to ir grūti runāt pirms festivāla, jo arvien ļoti daudz biļešu tiek pirktas pēdējā brīdī. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka no ārzemēm visvairāk būs no Igaunijas, pēc tam seko Somija un Lietuva.
Vai tas apgrūtina festivāla rīkošanu, ka cilvēki atliek biļešu pirkšanu uz pēdējo brīdi?
Tā ir apgrūtinoša tendence, kura mainās uz labo pusi, bet ir tālu no vēlamās. Mums nav izpārdotu pasākumu tradīcijas. Cilvēki ir pieraduši pie tā, ka viņi varēs izdomāt pēdējā brīdī un vienmēr nopirkt biļeti. Tā ir mūsu reģiona specifika salīdzinājumā ar ārvalstīm, kur cilvēki visu plāno laicīgāk.
Par kurām grupām jūs īpaši lepojaties, ka tās šogad ir izdevies atvest uz festivālu?
Ja skatās no industrijas aspekta, tas ir mākslinieks vai grupa, kas tajā gadā spēlē visos nozīmīgākajos fetivālos. Šajā gadījumā tas ir alternatīvā indīroka trio alt-J, kurš šogad ir izdevis albumu Relaxer. Tā vienmēr ir bijusi gaidīta grupa mūsu festivālā, bet nebūt ne katru gadu tā dodas turnejā.
Kopš Kraftwerk laikiem pie mums uzstājas kāda leģenda. Šogad tā būs alternatīvā roka grupa Pixies, kura atšķirībā no iepriekšējiem smagsvariem – Kraftwerk, Roberta Plānta un Igija Popa – nekad nav spēlējusi Baltijā. Tas būs īpašs notikums.
Nosauciet savu Top 5 no šī gada festivāla programmas!
No latviešu projektiem es izceļu Raimondu Tigulu, kurš atskaņos 1999. gada lounge mūzikas albumu Moonlight Sound Design, kas vēl šodienas ausīm izklausās ļoti kvalitatīvi.
Pirmo reizi festivālā būs kāds no šī brīža aktuālākajiem hiphopa māksliniekiem – pie mums uzstāsies reperu duets Rae Sremmurd, kura singls Black Beatles pagājušajā ziemā bija numur viens Amerikā. Es vēlreiz izceltu grupu alt-J.
Mums būs viens ballītes tipa priekšnesums, kuru sniegs hiphopa aizsācējs un dīdžejs Grandmaster Flash, kura vārds ir ierakstīts Rokenrola slavas zālē. Pagājušajā gadā Positivus publika ļoti labi uzņēma Marku Ronsonu, viņš ir daudz ietekmējies no šī mākslinieka, kuram nākamajā gadā paliks sešdesmit gadu.
Cik liels šogad ir festivāla budžets – cik no tā aiziet honorāros mūziķiem, un kādas ir pārējās izmaksas?
Māksliniekiem tiek tērēts viens miljons eiro, kas ir puse no kopējā festivāla budžeta. Lielāko daļu no šīs summas iegūst galvenie mākslinieki, bet pārējie spēlē par pusvelti. Diemžēl tā ir visā pasaulē. Tie, kuru vārdi veicina biļešu noietu, saņem lielu naudu, bet pārējie veido krāšņu programmu. Pastāv milzīga atšķirība starp vieniem un otriem, kuri knapi spēj nosegt savus izdevumus. Jaunie mākslinieki pat piemaksā. Tā ir sarežģīta pasaule, kurā darbojas tikai tie cilvēki, kuri to dara aicinājuma, pārliecības un patikšanas dēļ.
Ar ko ārzemniekiem var būt pievilcīgs Positivus?
Festivālu apmeklētāji ir ļoti ceļojoši cilvēki – it īpaši Rietumeiropā. Viņi meklē jaunas vietas, uz kurieni aizbraukt. Šajā ziņā mēs varam būt atraktīvi, jo esam nepazīstami, tāpēc mēģinām pārdot Positivus kā neatklātu galamērķi, taču nekas nenotiek uz knipja sitiena – dažus gadus nevar atvilināt milzīgas masas, jo Eiropā notiek ļoti daudz festivālu, turklāt Latvija nav tas pievilcīgākais tūrisma galamērķis, kur jaunietim vai progresīvi domājošam cilvēkam atbraukt un pavadīt nedēļas nogali.
Vajag kompleksu piedāvājumu?
Jā, jo tad viņiem ir vieglāk pieņemt lēmumu atbraukt. Mums vēl ir daudz jāstrādā pie valsts tēla, no kura mēs esam atkarīgi. Pašreiz mēs dabūjam ārvalstniekus caur draugiem, draugu draugiem vai arī izteiktus melomānus. Jebkurā gadījumā britam ir vieglāk aizbraukt uz Ungāriju, Čehiju vai Poliju, jo šīs valstis kā tūrisma galamērķis viņiem ir daudz saprotamākas.
Kādus festivālus jūs uzskatāt par paraugu?
Ir festivāli, kuriem ir veiksmīgi veidots tēls un uz kuriem gribas aizbraukt un paskatīties. Pārsvarā tie ir Amerikas festivāli, kas darbojas savā nišā un ir labi "iepakoti". Tas, kas notiek Amerikā, man pašam šķiet interesantāk nekā Eiropā, kura šajā ziņā ir stagnējošāka.
Kādas ir kopējās tendences?
Cilvēki arvien vairāk brauc uz festivāliem. Veidojas jauni pasākumi gan Eiropā, gan Amerikā, kur pirms desmit gadiem bija divi trīs lielie festivāli, bet pa šo laiku ir daudz kas mainījies, jo šobrīd Amerika piedzīvo īstu festivālu bumu. Tur parādās jaunas vēsmas gan lielu pasākumu organizēšanā, gan arī pašā mūzikā. Taču Amerika ir pašpietiekams tirgus un nav tik viegli atvest šos māksliniekus uz Eiropu.
Kurš festivāls jums pašam vislabāk ir paticis – no tiem, kuros ir būts pēdējā gada laikā?
Šogad es neesmu bijis ne uz vienu festivālu. Es daudz braucu uz koncertiem.
Vai izjūtat konkurenci ar citiem lieliem koncertiem, piemēram, Foo Fighters un Red Hot Chili Peppers Rīgā? Vai tie kaut kā ietekmē jūsu festivālu?
Tie ietekmē tāpat kā jebkurš liels pasākums, kurš pretendē uz augstu biļešu cenu. Potenciālo apmeklētāju kopējais skaits ir ierobežots, tādēļ noteiktās situācijās nākas viņus dalīt.
Noslēgumā vēlos pajautāt – kā latviešu mūziķi izskatās citu Positivus mākslinieku kontekstā?
Tāpat kā jebkurā citā jomā ir dažādi piemēri. Bieži vien ātri iegūta atpazīstamība ar vienu hitu vietējās raidstacijās "apaug" ar ambīcijām, kaut arī savā dzīvē šis mākslinieks ir nospēlējis vien piecus desmit koncertus. Tajā pašā laikā eksistē mākslinieki, kuri ir gatavi smagi strādāt un izmantot jebkuru iespēju uzstāties. Pašreiz latviešu mūzikā ir daudz vairāk grupu, nekā bija kādreiz. Tās cenšas sekot līdzi pasaules tendencēm. Pirms vairākiem gadiem dominēja indīmūzikas grupas, tagad Latvijā veidojas hiphopa kultūra.
Ko jūs darāt ar ambiciozajiem?
Žargonā runājot – mums nesanāk "dīls". Es uzņemu daudz vairāk enerģijas, satiekoties ar jauniešiem, kuri izjūt lepnumu par to, ka uzaicināti piedalīties festivālā, nekā dusmojoties uz kādu, kurš pēdējā brīdī mēģina prasīt kaut ko tādu, par ko iepriekš mēs neesam vienojušies. Man ir milzīgs gandarījums, ja grupas un mākslinieki novērtē Positivus kā vietu, kurā viņi grib uzstāties. Ar tādiem cilvēkiem mums ir pa ceļam.
Kādi ir vietējie hiphopa mākslinieki?
Tā ir sabiedrība, kura dažkārt ir rupja uz skatuves, bet patīkama komunikācijā: "Dodiet tik vietu!" Pašmāju repa grupa Singapūras satīns ir gatava nocelt apmeklētājus leģendārajiem Pixies! Viņi ir jautri džeki, kuri zina, ko grib no festivāla.
Festivāls Positivus
Zvejnieku parkā Salacgrīvā 14.–16.VII
Triju dienu biļete bez teltsvietas EUR 80, ar teltsvietu – EUR 88
Vienas dienas biļete EUR 40–45