"Es ļoti gribēju pārbaudīt, vai spēju sagatavot un vadīt jauniešu orķestri, vienlaikus spēlējot solo Haidna un Mocarta vijoļkoncertos un Arvo Perta skaņdarbā Fratres. Man tas ir izaicinājums, kā spēju dalīties savās zināšanās, kuras esmu guvusi pie dažādiem pedagogiem dažādās Eiropas pilsētās. Es jūtu, ka man ir jau nopietna zināšanu un pieredzes bagāža un ir pienācis laiks tajā dalīties. Ļoti gribēju strādāt ar jauniem cilvēkiem. Tas ir abpusēji ļoti iedvesmojoši," savās jaunajās atklāsmēs dalās Elīna Bukša.
Vai vari izstāstīt, kā tieši tas notiek?
Vispirms sākam ar to, ka vienkārši atveram ausis un mācāmies klausīties. Viņi man žēlojās, ka visu šo pandēmijas laiku nav uzstājušies un pa šo attālināto mācību gadu ir aizmirsuši, kā tas ir – spēlēt kopā un uz skatuves.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!