Raimonds Pauls savā humoriņā atjokoja: "Reizēm jau arī es kļūdos...
Kāpēc iepriekšējos gados neko nezinājām par tiem, kuri no Latvijas piedalījās Jaunā viļņa atlases konkursā?
Tas netika sevišķi reklamēts, jo nevajadzīgā ažiotāža, kas pēc tam sākas, ir ne sevišķi veselīga un diezgan nepatīkama. Tur parādās daudz visādu diletantu — vai, Dies pasarg! — gan vecāki, gan mammas... Tāpēc mēs lēmām diezgan paklusi, jo dalībnieku ir pietiekoši un interese ir milzīga. Kazahstānā Jaunā viļņa atlasē esot pieteikušies ap 2000 cilvēku.
Cik liela bija konkurence februāra atlases kārtā?
Mūsu uzdevums pavisam vienkāršs — atkal meklēt. Mēs esam tā pieradinājuši, ka no Latvijas parasti ir diezgan veiksmīgas uzstāšanās. Tāpēc arī tagad jādomā par kandidatūrām. Noklausījāmies vairāk nekā 20 jauniešu — kādas divas, trīs, četras kandidatūras jau ir. Konkurence bija diezgan stipra. Es brīnos — tā vietā, lai jaunie talanti parādītos televīzijā, nē — tur redzami tikai dažādi diletanti dažādos šovos. Profesionālajā ziņā tas nekādu interesi neizraisa. Nu, mēs skatīsimies. 21.aprīlī novērtēsim, kas tur ir. Dabīgi, līdzko pateiksim gala kandidātu, sāksies kārtējais preses dempings, būs kā parasti. Skatīsimies, kā ies. Varbūt būs kā Ērglim — tas bija tāds pilnīgi negaidīts pacēlums. Līdz tam neviens viņu it kā neievēroja, bet pēc tam sākās.
Kā vērtējat Andra Ērgļa izaugsmi? Skat, gada laikā jau koncerts Ķīpsalas hallē.
Tas ir pierādījums tam, ka tie konkursi kaut ko dod. Visādā ziņā tev tiek pievērsta uzmanība — tas ir pats svarīgākais. Ja pēc tam kaut ko veiksmīgi ieraksti, dziesma aiziet apritē un iegūst publikas atsaucību, tas ir viens no noteicošajiem faktoriem. Dziedātājam popularitāte ir vērtīga. Kaut vai, pateicoties tai pašai Talantu fabrikai — cik nu tas vērtīgi, bet uz mirkli slava ir. Te jau tas smagākais jautājums ir — kā attīstīties tālāk? Mēs to darbu izdarām un dziedātājs tiek parādīts trīs četrus vakarus televīzijā. Televīzijā, kuru skatās desmitiem miljonu cilvēku. Es to saucu par tramplīnu — vari palekt augšā, bet, kur kritīsi, to neviens nezina. Vari iekrist tā, ka par tevi neviens nerunās, bet vari arī daudz ko sasniegt.
Kuram šo tramplīnu izdevies izmantot visveiksmīgāk?
Ļoti veiksmīgi to izmantojis Stībelis. Vēl — Busulis. Tie divi ies tālāk. Te arī ir sarežģīts jautājums — uz kuru pusi virzīties? Pie mums te skatās ar tādu aizdomīgumu — uz austrumiem vai uz rietumiem? Pašiem jāizšķiras.
Kādam jābūt atlases kārtas dalībniekam, lai jūs viņu atzītu par piemērotu Jaunajam vilnim?
Pats svarīgākais ir balss. Ja Dievs ir devis balss tembru, tad jau vari būt laimīgs, tikai jautājums — kā to izkopsi? Ir jautājums arī par repertuāru, bet tas ir pakārtots. Galvenais, vai tur ir materiāls un vai no šā materiāla var kaut ko izspiest vai nevar.
Cik liels svars žūrijas darbā ir jūsu balsij, kad tiek lemts par Latvijas dalībnieku?
Tad es cenšos iesaistīties pēc iespējas mazāk. Tās ir pēdējās muļķības, ka mūsu starpā notiek kaut kādas vienošanās. Nenoliedzami, ka varam simpatizēt — kā jau jebkur. Bet tā, lai atklāti ietu... Nē. Profesionāli cilvēki saprot, ka mēs varam kļūdīties vērtējumā par vienu vai divām ballēm, bet ne jau tīšām. Tā nekad nav bijis.
Vai šāgada atlase atšķirsies no pagājušajiem gadiem?
21.aprīlī ne tikai mēs klausīsimies savus vietējos, bet atbrauks arī ārzemnieki no Eiropas. Būšot kādi astoņi vai vairāk. Interese no Eiropas valstīm ir liela, nerunājot jau par to, kāda ir attieksme tepat pie mums.
Kāda tad, jūsuprāt, ir šī attieksme?
Tas ir konkurss, kuru rāda visos milzīgajos televīzijas kanālos un ko redz pasaulē — to skatās gan Amerikā, gan Kanādā. Es tikai nemīlu, ja šādām lietām tiek piepītas arī kaut kādas politiskas nokrāsas. Kā pašreiz ar Pekinas olimpiādi. Kā tu drīksti dzēst lāpu, kas ir svētums? Mēs varam te pabļaustīties, bet bez sarunām ar Ķīnu tur nekas nemainīsies. Arī ar Jauno vilni mums vajadzētu beidzot norobežot politiku no visām tām lietām.
Kā vērtējat Ievas Sutugovas, Dona kandidatūru?
Pagaidīsim 21.aprīli un paskatīsimies. Negribas vēl neko sākt runāt un pēc tam visu to atsaukt. Tur ir uzmanīgi jāizvērtē — lai neviens neapvainojas, kā jau tas parasti ir, staigā visādi tipiņi apkārt — gan mammas, gan papi, un tiek regulēti visādi jautājumi. Ir bijis, ka māte man metas virsū, kāpēc viņas meita nav tikusi... Un pat ja pateikšu, ka viņa nemāk dziedāt, tik un tā uzskatīs, ko es te vāvuļoju.
Kādas ir mūsu dziedātāju stiprās puses?
Balss materiāls.
Gan Ieva, gan Dons dzied roku. Vai tā ir likumsakarība?
Vai nu Dievs tev ir devis to balsi, vai nē. Tas, kādā stilā tu dziedi — viss ir pakārtots. Iznāks viens salds itāļu tenors, un visi arī raudās un kliegs... Es visādā ziņā domāju, ka mazajai Latvijai šis pasākums daudz ko dod, neskatoties uz dažādām versijām. Spriež — vai mums iet, vai mums tas vajadzīgs.... Bet mums taču citas iespējas nemaz nav!
Vai tas, ka Ievu paņēmāt līdzi uz koncertu Maskavā, bija mājiens, ka ņemsiet viņu savā paspārnē?
Nē, nekādā ziņā. No manas puses bija viņas izvirzīšana uz šo konkursu, pēc tam es absolūti nemaisos viņas tālākajā karjerā. Es tikai pasaku — uzmanieties no tā, no tā... Bet es stāvu malā. Manās interesēs ir — tas, ko es arī ilgus gadus esmu darījis — lai uz mūsu estrādes parādās jaunas sejas, vairāk nekas. Cienot vecos, tāpat arī teātrī un kino, tiek meklēta jaunā paaudze, jaunie talanti. Ja man ir iespēja kaut ko plašāk, kāpēc gan ne? Viņai vēl ir jāpaaugas. Vēl viena lieta ir — kas viņu ņemtu uz Maskavu, ja es to neizdarītu?
Kuras ir Ievas stiprākās puses, kas palīdzēs Jaunajā vilnī?
Viņai ir tikai 16 gadu, viņai vēl nekur nav jāskrien. Paskatīsimies. Pārāk ātri viss, viņa vēl nav nobriedusi. Viņai vēl jāveidojas. Ievai Dievs ir devis balsi, un viss viņai ir. Bet ir arī daudz jautājumu, tai skaitā repertuārs. Ja tev nebūs sava repertuāra, tu nekas nebūsi. Kopija ir kopija, novērtēs to, ko tu pats esi darījis.
Vai nav jāsāk uztraukties, ka ar laiku Latvijas jauno dziedošo talantu krējums būs nosmelts?
Parādās jaunas sejas. Attīstība notiek. Lai gan liekas, ka mēs maz par viņiem zinām, jaunieši pēkšņi parādās. Tas arī ir mērķis. Es negribētu, lai Jaunais vilnis pārvērstos par kaut ko līdzīgu visiem tiem TV šoviem. Tas ir bēdīgi... Mūsu mērķis tomēr ir meklēt kandidātus profesionālai mākslai.
Bet kāds varētu būt šovu mērķis?
Ir žēl… piemēram, Dziedi ar zvaigzni. Tā bija vieta, kur varēja blakus laist arī tos jauniņos. Mani arī tur visu laiku sauca — lai eju, bet atteicos. Ja mēs to uztvertu kā joku, tad varētu iet.