Nebeidzamā cīņa ar rūsu, kas agri vai vēlu ienāk katra padzīvojuša spēkrata īpašnieka dzīvē, šoreiz neesot pie vainas – ar 1987. gadā dibinātās latviešu rokgrupas nosaukumu esot domāta dabas parādība, kas redzama uz tās pirmā albuma Uz pērkoņkrēsliem vāciņa. "Kad vasaras beigās debesīs redz rūsu liesmojam, tad rūsa krītot un briedinot labību," apgalvo grupas līderis Viesturs Poļiks Polikarps, atsaucoties uz kādu senu latviešu tautas ticējumu. Šonedēļ viena no vecākajām un kolorītākajām Latvijas rokgrupām Rūsa svin 35 gadu jubileju ar koncertu smagās mūzikas klubā Melnā piektdiena.
Zelta trio sastāvs
Paši Rūsas dalībnieki to spītīgi neatzīst, bet viņus mēdz dēvēt un pat pa gabalu pēc skanējuma atpazīst kā latviešu Motörhead – uz to norāda gan trio sastāvs, gan solista Viestura piesmakušais balss tembrs bez hārdrokam raksturīgā falseta, kā arī sejas apmatojuma piegriezums, un beigu beigās arī Rickenbecker basģitāra viņa rokās – tāda kā Lemijam Kilmisteram. Tomēr Rūsa pavisam noteikti uzskatāma par vienu no vislatviskākajām rokgrupām, jo dziesmas ir mūsu valodā un to asprātīgais saturs ir radniecīgs tautas folklorai. Tās stāsta par mūžīgām lietām, kas nemainās, ne gadu desmitiem, ne simtiem aizskrienot, ja nu vienīgi tas rokenrols mūsu senčiem pastalās un zirgos varbūt vēl nebija ienācies, pat dziļi akā ieskatoties.
Ģitāru Rūsā ilgus gadus spēlē Guntars Gunča Endzelis – absolūts latviešu hārdroka iemiesojums –, kurš savulaik spēlējis grupās Nulles cikls un Moral Free, bet pašlaik ir arī pastāvīgais Liepājas grupas Credo dalībnieks. Pie pērkonbungām, tātad uz kādā dziesmā apdziedātā pērkoņkrēsla, – Pauls Čirkainais Ozols, kurš ir paspējis izspēlēties arī ar Inokentiju Mārplu un Dzelzs vilku nevis kā aizstājējs uz vienu vakaru, bet pastāvīgais dalībnieks.
Ārpus picērijas
"Man nekā nav/ Kā tikai rokenrols/ Man arī vairs nekā nevajag/ Varbūt vienīgi tevi" – Viesturs dzied hitā Tikai rokenrols, kas ir kā grupas vizītkarte, tikai Rūsas rokenrols ir džinkstošāks par to, ko savulaik spēlēja Pits Andersons, tāpēc tiek dēvēts par smago rokenrolu.
Jubilejas koncertā pati gaviļniece Rūsa spēlēs savā tagadējā trio sastāvā, taču atsevišķās dziesmās pievienosies arī kādreizējie kolektīva dalībnieki: Žerārs Filips, Agris Rostoks un Ilmārs Vekters no pirmā sastāva, Jānis Levča Levits (ģitāra, 1989– 1991, 2006–2019), Gints Žilinskis (klavieres, 1992–1994) un Roberts Robis Ceris, kurš uzskatāms arī par pilntiesīgu tagadējo dalībnieku, jo aizstāj ilggadējo Rūsas ģitāristu Gunču, kad viņš netiek. Roberts ir pazīstams kā grupas Rebel Riot solists un ģitārists, bet Rūsas jubilejas koncertā viņš uzstāsies ar vēl vienu bandu – Johnny & The Burnouts –, kurā spēlē pankroku un kura pazīstama ar saviem ekspresīvajiem koncertiem, kuros neviens priekšmets telpā nepaliek mierā, par cilvēkiem un suņiem nemaz nerunājot. Otri viesi koncertā būs pirmā latviešu meiteņu smagā roka grupa Šķembas (hiti Eko, Ejiet dillēs!, Mīlestība u. c.), kas izbeidza savu darbību deviņdesmito sākumā un pirmo atgriešanās koncertu nospēlēja 2020. gadā Pārdaugavas picērijā Ansamblis, ko var uzskatīt arī par Rūsas mājvietu, kur apvienība spēlē visbiežāk, bet jubilejai prasījās pēc plašākām telpām.
Albumi jāgaida ilgi
Līdzīgi kā otra 80. gadu vidū radusies un joprojām aktīvā latviešu rokgrupa Inokentijs Mārpls, arī Rūsa sava pirmā oficiālā albuma iznākšanu gaidīja ilgi, un to varēja dzirdēt tikai koncertos. Lai saglabātu dzīvo skanējumu un enerģiju, ko grūti iekonservēt, 90. gados bija iecere kopā ar Latvijas metālroka dzīves organizatoru Valdi Bērzvadu izdot kādu koncertierakstu, bet kasete ar to mistiskos apstākļos pazuda rokenrola melnajā caurumā. Aptuveni tās pašas dziesmas tika ieskaņotas studijā Pentagons Music pie Ginta Lundberga krietni vēlāk, un, kas zina, vai arī tolaik tiktu izdotas, ja grupas cienītājam, draugam un kafejnīcas Gauja izveidotājam Jānim Vītolam nebūtu nobriedusi ideja sākt arī ierakstu izdošanu, izveidojot Gauja Records, kas 2006. gadā laida klajā pirmo oficiālo Rūsas albumu Uz pērkoņkrēsliem. Tajā tika apkopotas visu iepriekšējo darbības gadu labskanīgākās jeb laika pārbaudi izturējušās dziesmas.
2013. gadā tika izdots nākamais albums No vāka līdz vākam, kas ieguva Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons kategorijā Labākais metāla un rokmūzikas albums. Tajā pašā gadā Rūsa saņēma arī Latvijas metāla mūzikas gada balvu kategorijā Gada grupa un Kroga Aptieka gada balvu kategorijā Labākā smagā grupa. Viesturs Poļiks Polikarps ir liels latviešu mūzikas pazinējs un pētnieks, un jau vairākus gadus Rūsa gatavo dažādu laiku dziesmu roka kaverversiju albumu. Grupas Eolika līderis Boriss Rezņiks jau atzinīgi novērtējis sava hita Āgenskalna tirgus rīts smagā roka versiju Rūsas izpildījumā.
Ņemot vērā to, ka dziedātājs vienmēr ir bijis nasks uz visādu izdomātu un reāli piedzīvotu anekdošu stāstīšanu, viss viņa dziedātais neskan kā rokera caur sakostiem zobiem pausts, pārliecības pilns un neapgāžams vēstījums, bet kā smagnējs joks. Tāpēc arī Rūsa ir labu labā rokenrola ballīšu grupa, kas īpaši aicināta spēlēt Starptautiskajā sieviešu dienā, jo kolektīvam ir hits Lai dzīvo 8. marts, kas ir tāda kā Rūsas otrā himna, kaut par tādu derētu vai katra šo mūziķu dziesma, ja himnas vajadzētu vismaz trīs.