Lielu mākslinieku, leģendu, ikonu, klasiķu (vai kā vēl mēs varētu dēvēt Bobu Dilanu?) koncerti parasti tiek gaidīti ar zināmu bijību. Par to, vai esam tiem pietiekami sagatavojušies, lai dziesmas varētu atpazīt un nebūtu neizpratnē jākaunas, kad puse zāles sajūsmināta izplūst aplausos kādas dziesmas pirmajās sekundēs. Dilana gadījumā noklausīties visu viņa piecus gadu desmitus ilgo daiļradi nozīmē atlikt visu citu mūziku malā. Jo dziesmas, kas visdažādākajās — roka un blūzroka, regeja un latino, visdažādāko tautu folka un kabarē — versijās ir citu mūziķu pārspēlētas, nāk galvenokārt no agrīnās Dilana daiļrades — sešdesmitajiem gadiem. Un tieši tās vairākums klausītāju no viņa gaida, pat iepriekš brīdināti, ka to darīt nevajag.
Īpašs starojums
Bobs Dilans jāuzlūko kā daļēji mītiska un neizprotama, ar kādu īpašu starojumu apveltīta parādība, kaut viņam ir neskaitāmi savu panākumu dēļ gluži matemātiskos ciparos vērtējami hiti — pirmie, kas ienāk prātā, protams, ir Knockin" On Heaven"s Door un Like A Rolling Stone, kas ietilpināmi katram bērnam zināmo kategorijā. Mazliet no tās nostāk ir One More Cup Of Coffee, ko tūliņ atpazīšu kā The White Stripes un Roberta Planta izpildītus, bet Tallinas koncertā ceturto reizi Dilanu vērojošā Klāsa Vāveres sastādītajā Dilana šūpuļdziesmu izlasē to dzied Eirovīzijas zvaigzne — turciete Sertaba Erenere.
Koncerta sākums ar 1966.gada dziesmu Rainy Day Women #12 and #35 maldīgi liek domāt, ka šis vakars tiks veltīts populārāko dziesmu spēlēšanai. Tālāk cits citam seko gabali, kuru vidū nav neviens no iepriekšminētajiem hitiem, kaut pats pēdējais, jau atgriežoties pēc neatlaidīgiem aplausiem, kā papildu gabals nospēlētais, populārajiem pieskaitāmais Blowin" In The Wind liecina, ka viņš tomēr šķiro dziesmas pēc to atpazīstamības, bet apzināti ar hitiem nelutina, lai paliktu situācijas noteicējs un neļautu pār sevi virsroku ņemt kaut kādiem veiksmīgāka biznesa likumiem. Pēc nepārprotamām Dire Straits līdera Marka Noflera stila ģitārpartijām nojaušama ar viņa līdzdalību tapušā 1979.gada albuma Slow Train Coming klātbūtne, kaut Dire Straits, tāpat kā daudzu citu par Dilanu jaunākas paaudzes mūziķu, daiļrades pamatā ir Boba Dilana skola.
Dzied kā jaunībā
Dilans — tērpies melnā uzvalkā un hūtē — visu koncerta laiku Tallinas auditoriju uzrunā tikai ar dziesmām, stāvot pie ērģelēm ar sānu pret publiku. Brīžiem ļaujas ritmam, te mazliet šūpojoties ar visu ķermeni, te kustinot kāju, bet sagatavotajai ģitārai un mikrofonam skatuves priekšā tā arī nepieskaras. Dzied viņš nevainojami, turklāt dara to viens klasiskajā manierē kā savas daiļrades sākumā — bez piedziedātājiem, un arī neviens no mūziķiem mikrofonu nelieto. Katrs uz skatuves dara savu darbu. Dilana ģitāristam no vienas ģitāras bez neviena pedāļa izdodas izvilināt vairāk skaņu nekā citiem ar veseliem efektu blokiem, bet basists nemitīgi starp dziesmām nomaina kontrabasu un basģitāru.
Savu mītisko tēlu Dilans stiprina, pauzēs starp dziesmām uz skatuves izslēdzot gaismu. Iespējams, tas ir rituāls, lai visi zālē esošie izietu no vienas dziesmas kā no atsevišķas pasaules un nākamajā iekāptu ar mirkli, kad tā atnāk līdz ar gaismas atgriešanos.
Dilana balss
Dilana balss ir tāda, kādu to pazīstam — viņa vizītkarte vienmēr ir
bijusi šarmanti pašķība dziedāšana. Tiesa gan, sirēnveidīgai blēšanai
līdzīgā zilbju vilkšana šoreiz izpaliek — balss saites jātaupa. Vokālās
skolas likumu grozīšanā uz visiem laikiem Dilans savu ieguldījumu ir
devis jau sen, un tagad viņš var atpūsties, darot, ko vien vēlas. Un
pagaidām viņš vēl gatavs dot iespēju sevī klausīties tiem, kuriem ir
gods to darīt pirmoreiz vai jau neārstējama vēlme skatīt viņu vaigā
(kaut tikai vienā — kreisajā) atkārtoti. Kā saka Klāss Vāvere, tie
otrie ir tie, kuri "noķēruši to viņa maģiju un kuriem ir ļoti grūti
izjust pat vismazāko interesi par t.s. šovu kultūru un visu ar to
saistīto". Šis ir izjūtu, nevis hitu koncerts, kura laikā ar cilvēku
notikušo viņš pats var nemaz nenojaust. Visticamāk, tas ir kas labs, ja
nav neārstējamas pārliecības, ka katra apsēstība un pat cilvēciska
mīlestība ir lieka spēku atņemšana mūsdienu populārākajai spēlei, ko
sauc par karjeru.
Klausieties arī: