Skaņdarbus! Atbildīgā tonī manu teikto pārlabo Rīgas Doma kora skolas (turpmāk - RDKD) Džeza nodaļas audzēkne Māra Bula, kad jautāju viņai, kādus slavenākās vācu rokgrupas Rammstein «gabalus» viņa ir aranžējusi. Ielas žargons, runājot par Rammstein, kas 7.februārī atkal viesosies Rīgā, izlaužas automātiski un šķiet gluži piemērots, taču RDKS audzēkņi un absolventi, kā arī E.Dārziņa mūzikas vidusskolu beigušās stīdzinieces ir pārliecinātas, ka smagā metāla mūziķu kategorijai pieskaitītā grupa nav vis troksnis, bet gan baudāma mūzika. To viņi grasās pierādīt plašākai publikai četros koncertos - 21.janvārī plkst. 15 Iļģuciema Kultūras namā, 25.janvārī plkst. 18.30 LELB Jauniešu centrā, 31.janvārī plkst. 19 Lielajā ģildē un 2.februārī plkst. 18 Ģertrūdes ielas teātrī - , piedāvājot pašu aranžētas Rammstein kompozīcijas vokāli instrumentālam sastāvam, korim un tikai instrumentiem.
Skolotāja pavedinātāja
RDKS skolēniem Rammstein mūzikai lemts pietuvināties visai neierastā veidā - vācu valodas skolotāja Guna Grimsta savās mācību stundās izmanto šīs grupas mūzikas ierakstus, lai skolēni veiksmīgāk apgūtu svešvalodu. Skolotāja, kas droši vien ir kvēlākā savu audzēkņu fane un šo koncertu organizētāja, atceras kādu gadījumu, kas saistīts ar vokālās grupas Framest dalībnieka, komponista Jāņa Ķirša pirmo sastapšanos ar Rammstein astotajā klasē. «Stundā uzliku bērniem klausīties Rammstein, pēkšņi Jānis aizpiež ar plaukstām ausis un skrien ārā - šito taču nevarot klausīties! Bet pēc diviem gadiem viņš uzraksta Rammstein dziesmas aranžiju korim,» stāsta G. Grimsta.
Arī audzēkņu vidū atradās Rammstein mūzikas cienītāji jeb ramisti, un tā kopīgi nobrieda doma par koncertiem. Kopīgi pētījuši un atlasījuši rokgrupas dziesmas, kuras labi skanētu aranžijās. Pirmais Rammstein mūzikas koncerts RDKS notika jau pirms diviem gadiem, kas arī toreiz aptuveni sakrita ar vācu grupas viesošanās laiku Latvijā. G.Grimsta atceras, ka skolas audzēkņu koncerts izrādījies ļoti labs un bijis žēl, ka to dzirdēja tik šaura publika. Tādēļ turpinājums seko. «Skolēni darbojas bez maksas ārpus stundām,» stāsta G.Grimsta. «Tāds skaists, jaunības degsmes pilns process. Ja Rammstein puiši paši to dzirdētu, būtu super!»
Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Austra Matveja, kas cieši iesaistījusies koncertu organizēšanā, un bijušais RDKS audzēknis Niks Evalds atdzejojuši daļu no repertuārā iekļauto dziesmu tekstiem. Vai visi Rammstein dziesmu vārdi (tos lielākoties raksta grupas līderis Tils Lindemans) ir gana pieklājīgi, lai skanētu skolēnu koncertprogrammā? G.Grimsta piekrīt, ka rokgrupas pūrā ir dziesmas, kuras nemaz negribas klausīties: «To lētāko publikas daļu var paķert tieši ar bezkaunībām un skandāliem. Mēs vēršamies uz publiku, kas klausās mūziku.»
Klasiskais sprādziens
Rammstein mūzika koncertos izskanēs dažādu žanru - džeza, instrumentālās mūzikas, klasiskās kora mūzikas - apdarēs, kuru autori ir Jānis Ķirsis, Evija Skuķe, Māra Bula, Krišs Pozemkovskis un Jānis Pēlmanis. Ar savām balsīm priecēs solisti Jēkabs Jančevskis (arī klavieres), Laima Lediņa, Krišs Pozemkovskis, Gerda Griķe, Renārs Procenko un Jurģis Cābulis. Dienas uzrunātie projekta dalībnieki uzskata, ka Rammstein pielīdzināms baroka stilam, jo itāliski viena no «barocco» nozīmēm esot «dīvains». Vēl arī tāpēc, ka baroka periodā bijis raksturīgi izteikties aplinkiem - ar vārdu spēlēm, kā to savā daiļradē dara Rammstein.
«Klasiskā mūzika pašiem Rammstein ir mazliet iekšā, un tā dod lielu spriedzi. Akadēmiskā dziedāšana vienmēr ir ļoti emocionāli piepildīta, un, ja vēl pieliek klāt ko ļoti smagu, iznāk sprādziens!» savos iespaidos dalās daudzsološā dziedātāja, starp citu, Rammstein fane, Laima Lediņa, kura dziesmu apdares izpildīs klasiskā vokāla manierē.
Aranžētāji ir pārliecināti, ka daudzi neklausās Rammstein tāpēc, ka nespēj uztvert emociju sakāpinājumu mūzikas smaguma dēļ un nepārzina vācu valodu. Arī pašiem ne uzreiz izdevies iemīlēt šo mūziku, taču tagad ar savu aranžiju starpniecību vēlas arī pārējiem atklāt tās smalko emociju piesātinājumu. Krišs Pozemkovskis, kurš izpildīs solo, dziedās korī un ir aranžijas dziesmai Rosenrot autors, stāsta, ka gribējis parādīt, ka arī smagu mūziku var pasniegt mierīgāk - klasiskā stilā ar kori. «Vēlos rādīt, cik skaista mūzika tur iekšā - ne tikai bungas un bass,» - tā Krišs.