Koncertā piedalīsies arī LNO orķestris, solisti Gunta Davidčuka (soprāns), Ieva Parša (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Gundars Dziļums (bass), vokālais ansamblis “Latvian Voices” un ērģelnieks Aigars Reinis.
„Operas ikdienā koris ir liela mākslinieciska vienība, kas kopā ar orķestri balsta jebkuru operas izrādi. Koncerts klusajā sestdienā ir lieliska iespēja ieraudzīt mūs no pilnīgi cita skatu punkta – klausītājiem piedāvāsim garīgo vokāli simfonisko mūziku, nevis tradicionālos operas korus. Mums ir lieliska iespēja radīt koncertu, kura mūzikā varēsim izdzīvot ceļu no tumsas uz gaismu, no ciešanām uz atpestīšanu,” stāsta LNO kora diriģents Aigars Meri, LNO galvenais kormeistars kopš 2006. gada.
LNO kora galvenās kvalitātes šodien ir temperaments, skatuviskā izjūta, kā arī īpašs, izlīdzināts skanējums, kas novērtēts ar LNO patrona A/S “Latvijas Gāze” Gada balvu 2006 un nomināciju Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2007 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. No kora dziedātāju vidus nākuši solisti – Kristīne Opolais, Antra Bigača, Evita Raituma, Dace Volfarte, Aleksandrs Antoņenko, Miervaldis Jenčs, Aivars Krancmanis, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Andris Lapiņš, Liene Kinča un arī gaidāmā koncerta soliste, mecosoprāns Ieva Parša.
Artura Maskata “Lacrimosa” (latīņu valodā – Asaru diena) tapa kā veltījums prāmja “Estonia” katastrofā bojāgājušajiem. Ievērojamā krievu komponista, pianista, pedagoģijas klasiķa, N. Rubinšteina un P. Čaikovska skolnieka Sergeja Taņejeva kantātes “Damaskas Jānis” literāro materiālu veido krievu dzejnieka Alekseja Tolstoja (1817 – 1875) tāda paša nosaukuma poēma (1859) un pirmatskaņojumu piedzīvoja 1884. gada 14. janvārī paša autora vadībā Maskavā koncertā, kas bija veltīts viņa skolotāja, ievērojamā pianista N. Rubinšteina piemiņai. Pēc trim gadiem kantāte tika nodota Pēterburgas publikas vērtējumam. Abās pilsētās tai bija milzīgi panākumi. Oratoriju “Kristus” ungāru romantisma lielmeistars Ferencs Lists rakstīja vairāk nekā desmit gadus – ilgāk nekā jebkuru citu savu skaņdarbu. Pats komponists oratoriju sauca par savu „muzikālo gribu un testamentu”. Vēlāk viņš atzina: “Kristus” komponēšana man bija mākslinieciska nepieciešamība. Tagad, kad tas ir paveikts, esmu īstenojies.” Trešā oratorijas daļa veltīta Kristus krustā sišanai un augšāmcelšanās brīnumam, tāpēc tās noskaņojums mainās no izmisuma līdz ticībai. Oratorijas 3. daļa tikai tagad piedzīvos pirmatskaņojumu Latvijā.