Korozija bez politikas
Vodku buģeš? (šņabi dzersi? — krievu val.) — paņēmis bārā un pastūmis manā virzienā glāzi ar simt gramiem vēsa krievu degvīna, teica krievu thrash metal grupas Korrozija metalla basģitārists un līderis Sergejs Troickis jeb Pouks (Zirneklis) tālajā 1994.gada festivālā Rock Summer Tallinā. Toreiz dalībniekiem un preses pārstāvjiem paredzētajā bārā savā mūzikas žurnālista iesācēja saviļņojumā biju piegājis pie Korrozija metalla basģitārista, lai pateiktu atzinīgus vārdus par tikko notikušo eksplozīvo koncertu un sarunātu kādu interviju. Pasniegtā glāze bija jāuztver kā eksāmens, pēc tās iztukšošanas varēju saņemt uzaicinājumu paciemoties pie Pouka viesnīcā un saņemt dāvanā viņu albumu Russian Vodka, kas tikko bija iznācis vinila plates formātā. Pouks iedeva arī vairākus viņa vadītās Smagā roka korporācijas izdotus krāsainos žurnālus, kuriem bija dots tāds pats nosaukums kā vairākiem viņu jau sarīkotiem festivāliem, — Žeļeznij marš. Žurnālos viņi krustu šķērsu aprakstīja un bildēs rādīja rokzvaigžņu dzīvi — koncertus, izklaides un visu pārējo, liekot akcentu uz savu skatuves šovu elementiem: īstām kailām meitenēm, liliputiem un zārkiem, vācu un krievu mēles mikslī runājošu Hitlera imitāciju konferansjē lomā utt. Pouks vēlāk par visu to uzrakstīja jautru grāmatu Ģevki, muzika i buhlo (Meičas, mūzika un šmiga) — "par cilvēka dzīves jēgu". Grāmata esot ātri izķerta, bet Voroņežā pat izcēlies lielākais kautiņš visā krievu grāmatu veikalu vēsturē — aptuveni desmit topošo mācītāju, daži skinhedi, metālisti un biznesmeņi satikušies veikalā, bet izrādījies, ka pārdošanā ir tikai trīs grāmatas, un tā katram ticis kāds grāmatas fragments — stāsta Pouks savā nazālajā balsī, kas ļoti piestāvētu kādam komiskam aktierfilmu vai multeņu varonim.
Bez šova elementiem
Tallinas koncertā Korrozija metalla spēlēja bez šova elementiem un paņēma publiku ar savu ļoti spēcīgo rokmūziku un brutāli jautrajiem tekstiem, toties grupa parūpējās par aizkulišu šovu pēc koncerta, izkaujoties ar citiem metālistiem — angļu grincore grupu Napalm Death. Konflikta iemesls bija grupas Korrozija metalla līdera Pouka nacistiskie uzskati un Napalm Death sūdzības britu presē, ka krievu metālisti viņus, uzņemot savā zemē jau minētajā festivālā Žeļeznij marš, gribējuši noindēt. Patiesībā tā bija visparastākā un vissirsnīgākā uzņemšana krievu gaumē — ar cepešu kalniem un degvīna straumēm, kas angļiem licies gatavais murgs un līgumā paredzēto grupas prasību neievērošana, jo viņi izrādījušies veģetārieši un švaki dzērāji. Plašajai krievu dvēselei, protams, šķiet neaptverami, ka tādi vīri, kas spēlē metālu, var izrādīties tik vārgi.
Tallinas festivāla kluba Pirāts vīriešu tualetē satrakojies Napalm Death basģitārists Šeins Emberijs manu acu priekšā parūpējās par līdzīgu ainu, kāda bija skatāma slavenās filmas Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu finālā. Nikni kliegdams, miesās brangais angļu vīrs norāva no sienas izlietni un pārvērta tualeti par dušas kabīni, kur no ūdens strūklām nenoslēpties. Palūkojies laukā, redzēju, ka abi Korozijas galvenie vīri — Pouks un dziedātājs, ģitārists Sergejs Visokosovs jeb Borovs (BorOff) — bez īpaša stresa gatavojas kaut kam nopietnam, bet atšķirībā no angļiem netērē spēkus, laužot svešu santehniku. Turpinājumu neredzēju, bet Napalm Death vīra cietusī seja un garastāvoklis nākamajā dienā visu izteica, un augumā mazākā, bet acīmredzot veiklākā Pouka skaidrojums bija īss: "Mēs viņu sagaidījām, un tad viens pret vienu izkāvāmies, lai zina, ka ar krieviem konfliktos labāk neiesaistīties."
Bez Zirnekļa
1.maijā Rīgas klubā Melnā piektdiena paredzētajā koncertā grupas hiti Spid (AIDS), Geroin (Heroīns), Russian Vodka, Crazy House, Lucifer, Kannibal, Sadizm, Mjortvij Rasputin u.c. arī iztiks bez savulaik obligātā cirka uz skatuves. Iztiks arī bez basista Pouka, kuram līdzīgi kā savulaik nu jau nelaiķim Jegoram Ļetovam nemaz nebūtu izredžu dabūt Latvijas vīzu skaļi pausto politisko uzskatu dēļ. "Baltijas, kā arī dienvidu republikās notiek atklāts krievu tautības iedzīvotāju genocīds, un mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to novērstu vai vismaz mazinātu," intervijā savus uzskatus pauda Pouks. Būdams galēji radikāls un iesaistījies politikā, Pouks vairs nav varējis atrast kopīgu valodu ar saviem ilggadējiem grupas biedriem, kā diktators visus atlaidis un, saglabājot nosaukumu Korrozija metalla, savācis gados jaunāku nacionālistiski noskaņotu mūziķu sastāvu. "Ein, zwei, drei/Govori po russki, iļi umirai (viens, divi, trīs/Runā krieviski vai mirsti — vācu un krievu val.) — pats Pouks dzied kādā no tagadējās grupas Korrozija metalla dziesmām. Tieši viņš, Venom, Black Sabbath un Mercyful Fate 1983.gadā izveidoja grupu, kurai bija lemts kļūt par vienu no bijušās Padomju Savienības teritorijā dzimušajām kulta grupām, jo sociālisma impērijas pēdējos gados tā asi vērsās pret visu to stulbumu, kas notika apkārt. Deviņdesmito gadu sākumā Korrozija metalla nodibināja ciešas saites ar Latviju un īpaši ar grupu Huskvarn — šeit viņi tika aicināti uz festivāliem, pēc kuriem milicijai/policijai bija mazāk darba nekā baiļu, ka netiks galā, jo tolaik bija grūti noticēt, ka metālisti tomēr ir diezgan miermīlīga tauta.
Caur Huskvarn savulaik viena no kādreizējām Korrozija metalla ģitārām nonākusi arī pie Dambja (Inokentijs Mārpls) un ir viens no viņa koncertos izmantotajiem instrumentiem.
Grupai, kas 1.maijā uzstāsies Rīgā, ir nosaukums Boroff Band, un tajā spēlē Korozijas oriģinālsastāva dalībnieki: protams, pats līdervokālists Borovs un Aleksandrs Kuprins (Jaščer, bungas un cimbalas), Vladislavs Alisovs (Aļesj, ģitāra, saprāta balss), Aleksandrs Avdujevskis (Suso, bass, fona vokāls). "Mēs esam muzikanti un filozofi. Nekādas politikas — tikai heavy boogie," sola grupas dziedātājs Borovs.
***
Koncerts
Boroff Band (ex Korrozija metalla) + Huskvarn, Collide, Cult of Destruction klubā Melnā piektdiena 1.maijā plkst.20
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.