Kristīne Opolais atgriežas Ņujorkas Metropolitēna operā

Antoņenko nav savas PR kompānijas, tāpēc arī neraksta. Opolais grib iztaisīties par slavenāko no visiem, tāpēc maksā naudu par šo pīārēšanu un bāž batonus ausīs. Tiesa, tādā veidā var sabāzt ausīs batonus tikai tiem, kuri neko daudz nejēdz no šīs drēbes, kuri ne to operu klausās, ne zina un kuriem šķiet, ka, izlasījuši kaut kādu relīzīti, ir baigie zinātāji. Tie, kuri tiešām seko mūsējo gaitām, zina kopainu. Un šajā kopainā Opolais pašslavināšanās izskatās vēl jo nožēlojamāka. Jā, Cīrihē Antoņenko bija lielisks Radamess ar Fabio Luizi pie diriģenta pults un partnerībā ar Latoniju Mūru - šobrīd lieliskāko Aīdas lomas interpreti pasaulē. Marina Rebeka turpat Cīrihē neilgi pirms spoži un ar lieliem panākumiem nodziedāja ārkārtīgi grūtio Leilas lomu Ž. Bizē "Pērļu zvejniekos".

Ne jau tikai par Maiju Kovaļevsku ir maz informācijas, bet arī par Marinu Rebeku. Pat arī mūsu pirmā lieluma (slavas ziņā) starptautisko operas zvaigzni Elīnu Garanču apseko daudz mazāk. Tas ir saistīts ar to, ka tikai Opolais ir savas PR kompānija ("Četras saules"), kurai tiek maksāts par Opolais PR. Šī kompānija tad arī sūta tās relīzes uz visiem LV preses izdevumiem. Citi mūsu starptautiskās aprites operdziedoņi ar tādām muļķībām nenodarbojas, jo viņiem acīmredzami ir svarīgāk vairāk spēka un enerģijas veltīt savai profesionālajai izaugsmei, nevis mētāt no sevis slavenības. Šitādi lēti triki piedienas popdīvām, nevis klasiskās mūzikas māksliniekiem. Maija Kovaļevska nupat martā veiksmīgi nodziedāja Mimi Vīnes Valsts operas "Bohēmā". Vienai no izrādēm bija arī starptautiskā translācija internetā. Sezonas beigās līdzīgā veidā tiks translēta ar Vīnes Valsts operas "Hofmaņa stāstu" izrāde, kurā Marina Rebeka dziedās Antoniju, Viņai tā arī būs debija šajā lomā. Šodien Maijai Kovaļevskai ir pirmā izrāde "Bohēmas" izrāžu blokā Hamburgas Valsts operā, nākamajā mēnesī Palermo viņa dzied donnu Elvīru "Dona Žuanā", bet jūnijā Mikaēlu Ž. Bizē "Karmenā" Romas operā. Šī "Karmena" būs savā ziņā unikāla ar to, ka tas būs viens no ārkārtīgi retajiem gadījumiem, kad uz vienas no lielajām starptautiskajām skatuvēm satiekas divi mūsu mākslinieki vienlaikus, jo donu Hosē tur dziedās Aleksandrs Antoņenko. Līdz šim zinu tikai vienu tādu gadījumu, kad uz vienas starptautiskās skatuves bijušas divas mūsu dziedātājas vienā izrādē - Elīna Garanča kā Karmena un Marina Rebeka kā Mikaēla Valensijas operā. Tomēr tīri partitūras ziņā Karmenai un Mikaēlai ir maz kopīga, vairāk kā skatuves tēliem, kamēr Mikaēlai un donam Hosē ir pat kopīgs apjomīgs duets, kurš pieder pie slavenākajiem operu duetiem. Tā ka varēs A. Antoņenko un M. Kovaļevska atkal izdziedāties kopā, jo kopš 2000. gadu sākuma Rūdolfa un Mimi laikiem LNO "Bohēmā" ir pagājuši 10 gadi. Savukārt Marina Rebeka nupat pirms dažām dienām debitējusi Romas operā Rosīni "Muhamedā II" un turpina dziedāt visu izrāžu bloku. Par to arī nav neviena vārda Latvijas presē. P.S. Man neviens par šo nemaksā, neesmu nekād PR kompānija. Vienkārši sekoju un interesējos, kas notiek. Un tikai nevajag iedomāties, ka Romas opera, kuras galvenais diriģents ir leģendārais Rikardo Muti, ir kaut kas mazāk svarīgs par Ņujorkas Metropolitēnu. Tur, starp citu, atšķirībā no Ņujorkas Metropolitēna ir daudz prasīgāka un zinošāka publika. Tikai Ņujorkā publika var kliegt aiz sajūsmas par, piemēram, Annas Ņetrebko Lučiju di Lammermūru, kaut arī A. Ņetrebko nevar paņemt nevienu šīs lomas augšu. Ņujoras publika vairumā domā, ka tie, kas dzied Ņujorkā ir apriori labi dziedātāji. Ar zināšanām un muzikālo gaumi nepamatots snobisms. Jā, nenoliedzami tas ir prestižs teātris, jo tam, kas tur notiek seko smalki operas pazinēja, taču Ņujoras publikas ovācijas nav plika graša vērtas. Tas ir fakts.