Kristīne Zadovska atgriežas uz LNO skatuves
Kristīne Zadovska 18.aprīlī debitēs jaunajā Žorža Bizē operas Karmena iestudējumā titullomā, kuru pirmoreiz nodziedāja 1997.gadā. Karmenas loma, ko dziedātāja iepriekš izdzīvojusi jau divos dažādos mūsu Operas iestudējumos, būs viņas atgriešanās uz Latvijas Nacionālās operas skatuves pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma. Ja gribam būt precīzi, jāpiebilst, ka pirms atbildīgā iznāciena māksliniece uz dzimtajiem skatuves dēļiem jau kāpa Poļinas lomā P.Čaikovska operā Pīķa dāma.
"Bija grūti, jo tieši tā bija īstā atgriešanās. Es sapratu, ka pēc dvīņu Magdalēnas un Ādama piedzimšanas daudz mainījies gan manās fiziskajās sajūtās, gan balsī. Ne viss izdevās, kā pašai gribētos…" K.Zadovska ir paškritiska kā arvien. Enerģiskās, milzīgām darba spējām apveltītās dziedātājas dzīve krasi mainījās 2006.gada 30.decembrī, kad tieši no Vecgada koncerta skatuves viņu aizveda uz slimnīcu. "Biju jau nodziedājusi trīs pirmos koncertus, bet ceturtajā sākās nepatikšanas. Izrādījās, ka gaidu dvīņus un ir jādzīvo mierīgi: jāguļ!" Dvīņi pieteicās pasaulē pagājušā gada 16.jūnija rītā, un vecāki viņu vārdos godā savas saknes — Ādams par godu Kristīnes vecvectēvam Kurzemē, Magdiņa par prieku viņas dzīves drauga aktiera Andra Keiša Latgales radiem.
Citā trasē
"Esmu laimīga, ka varu daudz laika pavadīt kopā ar bērniem. Sākumā likās: ak Dievs, jāiet uz darbu, citādi pazaudēšu to un vēl to… Tagad mani tas vairs neuztrauc," stāsta Kristīne. Visgrūtākais bijis "sākumā samierināties, kad mani vienkārši noņēma no trases. Biju taču labā formā… Pēc tam sapratu, ka tā lēmis liktenis." Tagad Kristīne zina to, ko spēj saprast vienīgi dvīņu mamma: "Nekad mūžā nevarēju iedomāties, cik daudz prasa bērns! Un kur nu vēl divi!"
"Sākumā man likās: nē, es nemūžam nevarēšu dzīvot bez teātra. Bet tad tu sāc dzīvot to otru dzīvi un saproti, ka tev ir pašai savi eņģelīši mājās! Bērni ir ļoti jūtīgi. Man gribas, lai viņi būtu laimīgi, priecīgi un smaidīgi. Bet viņi raud, ja jūt, ka mamma ir uztraukusies. Bērni liek mums mainīties!" Viņas balss kļuvusi zemāka, dziļāka, samtaināka, kuplāka. Īsti laikā, jo pēc spožajām pirmizrādēm ar Elīnu Garanču mūsu operteātrī labas, īstas Karmenas akūti trūka. Par jaunām lomām Kristīne vēl nedomā. "Es nesaspringstu. Būs ko dziedāt — paldies, es priecāšos. Nebūs? Man ir ko darīt. Pašlaik man ir ļoti stabila sajūta. Opera nav glorificēta manā apziņā."
Trīs Karmenas
Karmenas izrādē Kristīne pirmoreiz arī runās dialogus franču valodā. "Mans drošais balsts atkal būs diriģents Tadeušs Voicehovskis, kura vadībā šo lomu mācījos frāzi pa frāzei," saka Kristīne. Par Karmenas lomu 2001.gadā viņai piešķirta Spēlmaņu nakts gada balva kā labākajai dziedātājai. Tas bija par veikumu iestudējumā, ko mēdz dēvēt par "zviedru Karmenu".
Pirms "Kubas Karmenas", kā dēvē Andreja Žagara iestudējumu, viņa dziedājusi ne tikai latviski iestudētajā "zviedru Karmenā", kuru Rīgā adaptēja speciāli viņai. Sulīgās, nepieradināmās čigānietes tēlā dziedātāja pirmoreiz iejutās 1997.gadā, klasiskajā G.Gailīša iestudējumā. "Toreiz bez neviena mēģinājuma ielēcu lomā. Vēl pat īsti nesaprotot atbildības lielumu, nekādas problēmas netaisīju: gāju un izdarīju, lai tur gailis pakaļ nedzied. Režisors Guntis Gailītis man teica: tu iziesi ārā, noiesi pa trepītēm un Habanēru dziedāsi jau lejā. Izrādījās, ka dekorācijas ir divarpus metru augstumā. No tabakas fabrikas man dažās taktīs bija jātiek lejā. Milzīgs augstums — cauri vārtiem, pār laipiņu, pa trepēm." Tagad atbildību dubultojot gan atgriešanās pie lomas franču valodā, gan tas, ka visi gaida: kā tad nu būs? "Es melotu, ja teiktu, ka "zviedru Karmena" man nestāv acu priekšā. Tā bija tik spēcīga, ka nav iespējams aizmirst. Izdaru kādu kustību, bet vokālajā atmiņā ar šo vārdu saistās pavisam cits solis un žests," Kristīne atzīstas. Toreiz krogā dziedot dziesmiņu, viņa šūpojās ritmā, "pienaglojusi" kājas pie grīdas. Tagad ar viskija glāzēm jāizsit sīkais kastaņešu ritms. Un vēl jādzied un jādejo!