"Šī izrāde operas cienītājiem un gardēžiem no solistes prasa gan mākslinieciskās personības briedumu, gan augstu tehnisko vokālo un profesionālo meistarību, kā arī ārkārtīgi niansētu muzikālo izteiksmību un aktierisko drosmi un ekspresiju, kas pa spēkam tikai retajai. Sonora ir lieliskā formā un šajā izrādē ir patiešām izcila!" uzskata Agija Ozoliņa-Kozlovska, Operetes teātra valdes priekšsēdētāja un iestudējuma producente.
Izcilā operdīva un vairākkārtēja Lielās Mūzikas balvas laureāte Sonora Vaice savā režijas debijas izrādē atklāj daudzveidīgu un piesātinātu sievietes iekšējo pasauli, vienotā stāstā apvienojot divas viencēliena operas. Džankarlo Menoti operā Telefons vieglā un komiskā garā atklājas tehnoloģiju "laime un posts" mājas telefona izskatā. Savukārt Fransisa Pulenka un Žana Kokto opera "Cilvēka balss" ir eksistenciāli skaudrāka – gan ar humoru, gan dziļi filozofiski atklājot sievietes jūtu, ilgu un domu ekspresīvo pasauli un rosinot pārdomas par dzīves vērtībām un jēgu.
"Sonora Vaice šajā sievietes un mūzikas pasaulē izpaužas ļoti dabiski un ticami, risinot to kā varones sarunu ar sevi un ieliekot tajā brieduma dzīvesgudrību. Šajā režijas koncepcijā tā ir nevis sievietes saruna ar mīļoto, kurš viņā, visticamāk, pat neklausās, bet gan saruna ar savu dvēseli, un tā notiek jau citā pasaulē, varonei mēģinot izprast izdzīvoto dzīvi. Sonora Vaice uzrunāja klausītājus, sevi nežēlodama," savā recenzijā Brieduma dzīvesgudrība. Operas viencēlienu Telefons un Cilvēka balss jauniestudējuma recenzija rakstīja muzikoloģe Inese Lūsiņa.
Džankarlo Menoti opera Telefons ir tapusi 20. gadsimta vidū, kad tehnoloģijas telefona veidolā aizvien vairāk ienāk mājās un kļūst par aizraujošu nodarbi mājsaimniecēm. Vieglā un komiskā stāsta galvenā varone Lusija ir tik aizņemta ar telefonsarunām, ka nepamana līgavaini, kurš atnācis viņu bildināt. Pēc vairākām stundām bezcerīgas gaidīšanas viņam nekas cits neatliek kā doties uz telefona būdiņu un bildinājumu izteikt telefoniski. Savukārt Fransisa Pulenka un Žana Kokto operas Cilvēka balss varone jau ir mirusi, taču pati to vēl neapzinās… Viņa stāv uz gaismas stara un sarunājas ar savas dvēseles daļām. Šī saruna ir viņas dzīves analīze, atmiņas par dzīvi, par laimes brīžiem Parīzē, Versaļā, Londonā, vēlreiz izdzīvojot brīdi, kad varone aci pret aci saskārās ar mīļotā cilvēka un savas labākās draudzenes Martas nodevību. Viņa saprot, ka dzīve jādzīvo tad, kad tā dota.
Šī Operetes teātra iestudējuma vizuālo koncepciju radījusi izcilā multimāksliniece Ineta Sipunova, vienotā estētikā veidotie kostīmi, skatuves vide un multimediālās video projekcijas papildinās solistu Sonoras Vaices, baritona Naura Indzera uz skatuves un virtuālo tēlu un notikumu organisku saspēli.
Galvenajā lomā: Sonora Vaice (soprāns), lomās: Nauris Indzeris (baritons), Henrijs Kozlovskis. Pie klavierēm – pianists Māris Žagars. Režisore: Sonora Vaice. Gaismu mākslinieks: Ivars Vācers. Inetas Sipunovas tērpi, scenogrāfija un videoprojekcijas.
Biļetes vēl var iegādāties Biļešu paradīzes tīklā www.bilesuparadize.lv.