Koncerta programmā tiks atskaņoti daudzveidīgi krievu mūzikas skaņdarbi. Fragmenti no izcilā krievu vokālās daudzbalsības meistara Sergeja Rahmaņinova Liturģijas ieved līdzsvarotības, apgarotas skaidrības un reliģiskas eksaltācijas pasaulē.
Tatāru komponistes Sofijas Gubaiduļinas skaņu valoda ir 20. gadsimta estētikā rakstīta. Pareizticīgās mūzikas harmoniju robežas ir noārdītas, taču sakrālās noskaņas intonācijas saglabājušās jo spilgti. Dziedātāju un ērģeļu balsis šķeļ, skalda, dūc, virmo, vizuļo. S. Gubaiduļinas 1989. gadā tapušai opuss Jauchzt vor Gott jauktam korim un ērģelēm ir veltījums Romas katoļu baznīcas priesterim Jozefam Herovičam.
Bagātajā krievu mūzikas klāstā ērģeļmūzikai nav atvēlēta liela loma. Iespējams, tas saistīts ar pareizticīgās baznīcas a cappella dziedāšanas tradīciju, ar aizliegumu instrumentu balsīm piedalīties dievkalpojumā. Taču, pateicoties skaņdarbu transkripcijām, arī ērģeles pilntiesīgi var dot savu ieguldījumu krievu mūzikas popularizēšanā.
Franču ērģelnieka Žana Gijū pārlikumā Rīgas Domā skanēs viens no krāšņākajiem un visbiežāk transkribētajiem 19. gadsimta otrās puses darbiem - Modesta Musorgska Izstādes gleznas. Spēcīgs tautiskais kolorīts parādās gan viegli uztveramās melodijās, gan sadzīvisko ainiņu burzmā, gan pasaku tēlos, ko uz 6718 stabulēm Rīgas Domā izspēlēs ērģelnieks Aigars Reinis, stabuļu skaņās ļaujot izbaudīt gan Neizšķīlušos cālēnu deju, gan arī cikla monumentālo finālu Kijevas vārti.