Piektā simfonija ir vairāk nekā desmit gadu ilgu Bēthovena pārdomu auglis – ieceres kodols komponistam esot radies 25 gadu vecumā, bet galarezultāts tapa, kad viņš bija 38 gadus vecs. Simfonijas sākumā skan slavenais četru skaņu motīvs, ko mēdz saukt par likteņa klauvējienu pie durvīm. Izcilais rakstnieks, ievērojamais kritiķis (un arī komponists) E.T.A. Hofmanis pēc simfonijas pirmatskaņojuma rakstīja: “Mūzika iekustina trīsu, baiļu, šaušalu un sāpju sviras, un tā pamodina bezgala ilgošanos, kas ir romantisma būtība. Nevienā citā simfonijā to nevar tik dzīvi izjust, kā šajā, un tā neatvairāmi ierauj klausītāju brīnumpilnajā bezgalības garu valstībā.” Savukārt ievērojamais maestro Vilhelms Furtvenglers par simfonijas sākumu saka: “Tas nav parasts sākums. Gluži otrādi, tas ir tik neparasts, ka visā mūzikas vēsturē uzskatāms par savā žanrā unikālu. Mums ir darīšana nevis ar mūzikas tēmu tradicionālā izpratnē, bet gan ar četrām taktīm, kas spēlē milzīgiem burtiem rakstīta epigrāfa lomu.”
Koncertā dzirdēsim arī Bēthovena Trīskāršo koncertu jeb Koncertu vijolei, čellam un klavierēm Domažorā op. 56. Tas komponēts kā veltījums komponista augstdzimušajam audzēknim, vēlākajam mecenātam un draugam erchercogam Rūdolfam – koncerta sacerēšanas laikā Rūdolfam bija 15 gadu un koncerta klavierpartija it kā pielāgota viņa tābrīža klavierspēles prasmēm. Taču nav apstiprinājuma, ka erchercogs patiešām būtu jebkad spēlējis šo koncertu. Turklāt skaņdarba publicēšanas laikā izrādījās, ka par veltījuma adresātu pa šo laiku kļuvis cits Bēthovena labdaris firsts Lobkovics. Šis ir nepamatoti reti spēlēts augstvērtīgas izklaides mūzikas paraugs – sinfonia concertante žanram atbilstošs mundrs, dzīvespriecīgs opuss.
Trīskāršajā koncertā solo spēlēs Trio Palladio. Šī trio nosaukums izvēlēts par godu vienam no visu laiku ietekmīgākajiem arhitektiem Andream Pallādio (Palladio, 1508-1580), kurš smēlies iedvesmu no leģendārā romiešu arhitekta Vitrūvija priekšstatiem par arhitektūras nepieciešamo saikni ar mākslu. Trio Palladio dalībnieki vēlas iedzīvināt skaņās vērtības, pēc kurām tiecās Pallādio savās celtnēs un par kurām runāja Gēte – “skaņas izgaist, taču harmonija paliek”.
Trio Palladio sastāvā ir izcili mūziķi. Viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm, Oksfordas filharmoniskā orķestra koncertmeistara vietniece Eva Bindere bijusi ilggadēja Kremerata Baltica pirmā vijole (1997–2012), ar šo orķestri uzstājusies visā pasaulē, spēlējot arī duetos un kameransambļos ar Gidonu Krēmeru. Kopā ar Kremerata Baltica domubiedriem Eva savulaik izveidoja kvartetu Euphonia – Lielās mūzikas balvas 2006 ieguvēju. Čelliste Kristīne Blaumane 1999. gadā kļuva par Amsterdam Sinfonietta čellu grupas koncertmeistari un strādāja šajā orķestrī līdz 2010. gadam, bet šobrīd ir pasaulslavenā Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare. Divreiz saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu (2005 un 2007). Ne mazāk talantīgs ir trio stiprā dzimuma pārstāvis – Londonā dzīvojošais, godalgotais latviešu koncertpianists un konceptuālu starpmākslu projektu dalībnieks Reinis Zariņš. Reinis guvis godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un trīs reizes saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (2011, 2013, 2015).
Kopā ar šiem izcilajiem solistiem uzstāsies ievērojamais lietuviešu diriģents Modests Pitrens, kuram šī būs laimīga atkalsatikšanās ar Latvijas klausītājiem un kura ikdiena paiet, vadot Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri.
Pirms koncerta, plkst. 18.18, ikviens tiek aicināts uz Pirmskoncerta sarunām, kur muzikologs Orests Silabriedis un dzejnieks, Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists Toms Treibergs runās par populārā itāļu rakstnieka Alesandro Bariko uzskatiem koptās mūzikas laukā, likteņa klauvējienu intensitāti un aristokrātijas muzikālo (ne)apdāvinātību.
Biļetes uz Bēthovenam veltīto 29. marta koncertu Meistari un meistardarbi iespējams iegādāties Lielās ģildes un Biļešu paradīzes kasēs, kā arī internetā.