LSO vadītājs Lipskis: Šišona PR kampaņas retorika ir aizskaroša Latvijas mūziķiem

Šitas intrigants un afērists APOKALipskis gan varēja izmantot iespēju paklusēt!Savā laikā šis darbonis ar "vērienu" šeptējās Rīgas un visas Latvijas koncertdruvā un nolaida līdz kliņķim Latvijas Koncertus.Vispār kultūrā ''PIE SILES'' pilns ar vieniem un tiem pašiem karjeristiem no klarnetistu mafijas !Lipskis un Kūlis kādreiz Latvijas Koncerti,tagad Liepājā,E.Šēfers,Ints Dālderis,-kādreiz Operā tagad Kultūras ministrijā+vēl citi sīkāki gariņi-karjeristi,-viens otru stutē.

tas ir īsti latviešu dabā - "pieslieties" "flagmanim" pirms tā vēl neaizmirstot viņu publiski pakritizēt. un jā - klausītāji Rīgā, ārpus Rīgas un ārpus Latvijas Atšķiras, tāpēc arī piedāvājumam Ir jābūt Atšķirīgam! (mārketinga pamati...!),

ne pirmais, ne pēdējais ārzemnieks, kas, nedomājot un neiedziļinoties situācijā, cērt ar zobenu par labu sev. Zinu ļoti daudzus mūziķus, kas nekad neapmeklē LNSO koncertus, jo nevar atļauties nopirkt dārgās biļetes. To cenu daļēji taču nosaka arī alga Šišonam...Bet uz koncertiem visiem gribētos iet. Nav noslēpums, ka reizēm zālē ir daudz brīvu vietu, tomēr orķestra administrācija NAV TIK elastīga, lai tās veikli pārdotu par zemāku cenu, piepildītu zāli un dotu iespēju apmaklēt koncertus arī LIELĀKAJAI sabiedrības daļai, kas pelna tās algas vai pensijas, ko žēlīgi pēc budžeta apcirpšanas saņem mūziķi...

daudzi nesaprot, ka LNSO naudu prasa 1) vietējiem muziķiem, instrumentiem, telpām. KM.Šišons aizbrauks, bet LNSO problēmas 40% samazinātā budžeta dēļ - paliks, diriģenta un mākslinieiskā vadītāja alga ir maza daļa no LNSO budžeta.

Un kur tad pārējie 40 000 LV?( 1500+ daudz!)

ir savstarpēja rīdīšanas politika. Ir Latvijas iespējas. Vai K.M.Šišons zin, kādas tās ir ? Protams, ka līdzekļu pietrūkst, bet neloģiski pašiem par sevi pateikt - mēs esam izcilnieki un mums vajag, Ļoti egoistisks skatu punkts uz finanšu problēmām.

..nu protams,ierunājās kāds neatzītais ģēnijs...par to algu,ko maksā ministrija(apm.900.-Ls uz rokas)nevienu augstas klases diriģentu pieaicināt nevar!

Neviens nevienam neko nost neņem-ja būs labāk LNSO,tad perspektīva arī Liepājai būs labāka.Tikai to gan vajadzētu saprast,ka PIRMAIS orķestris jebkurā valstī ir galvaspilsētas orķestris! Ar vislielāko cieņu visiem Latvijas mūziķiem!Turēsimies kopā!

Piekrītu! Kam nevajag naudu? LNSO piekopj šantāzas politiku, iedomājoties sevi vienlīdzīgākus un pārākus par citiem.

LNSO atklātā vēstule LR kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei – Grendei, LNSO atbalstītājiem un klausītājiem, politiķiem Atklātā vēstule Pēdējā laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir aktualizēts jautājums par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) nepietiekamo finansējumu un dialoga trūkumu ar Kultūras ministriju. Tāpēc šobrīd pēc jaunās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes stāšanās amatā LNSO vēršas pie ministres ar aicinājumu nopietni pievērsties to problēmu risināšanai un aktualizēšanai, kuras diemžēl tika ignorētas iepriekšējās ministres Sarmītes Ēlertes laikā. LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons ir skaidri un publiski paudis savu nostāju, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, kas pēdējos pāris gados ir sasniedzis izcilu māksliniecisku izaugsmi, ir pelnījis elementāru primāro vajadzību nodrošināšanu – atsevišķu pilnīgi nolietoto mūzikas instrumentu nomaiņu, mūzikas instrumentu apkopes, finansējumu koncertdarbībai un mūziķu darba algām, kas šobrīd 47 LNSO mūziķiem ir 289 LVL mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Šajā situācijā, kad LNSO ir praktiski „nogriezts” viss, kas iespējams – jautājums par līguma ar LNSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju iespējamo nepagarināšanu ir pēdējais piliens kausā. Nav runa par to, ka LNSO pieprasa īpašus ekskluzīvus nosacījumus, salīdzinot ar citām kultūras iestādēm, bet par to, ka nacionāla statusa orķestrim, ko atzinīgi novērtē ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē, ir jābūt iespējai muzicēt uz atbilstošas kvalitātes mūzikas instrumentiem, strādāt likuma normām atbilstošās darba telpās, saņemt nedegradējošu atalgojumu un strādāt kopā ar galveno diriģentu, kas rūpējas un uztur augstu orķestra māksliniecisko kvalitāti. LNSO ir bijis pacietīgs visus šos taupības gadus, gan kopā ar arodbiedrību organizējot kārtējos algas samazinājumus, gan labprātīgi ņemot ik mēnesi divas bezalgas dienas, cenšoties akceptēt krīzes laika apstākļus. Neskatoties uz samazinājumu, uzņēmums ir spējis nomaksāt tekošos rēķinus un neieslīgt parādos atšķirībā no citām kultūras iestādēm, kas pieprasīja parādus dzēst no ārkārtas budžeta. Tomēr, uzstājoties publikas pārpildītos koncertos Latvijā, slavenākajās Vakareiropas un Japānas koncertzālēs un saņemot gan stāvovācijas, gan izcilas kritikas nozīmīgos laikrakstos, vairāk nav iespējams samierināties ar tiem apstākļiem, kādos spiesti strādāt Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi, un vienaldzīgu attieksmi no Kultūras ministrijas puses. Darba apstākļi ir neatbilstoši jebkādām prasībām: ir katastrofāls telpu, ģērbtuvju, instrumentu glabātavu trūkums, ir tikai 2 mazas labierīcību telpas 90 orķestra mūziķiem. Viesmākslinieki, kuri ir raduši pie cita komforta līmeņa, ir nepatīkami pārsteigti, ienākot „Lielās Ģildes” dienesta ieejā. Nav lifta, tāpēc stacionārie instrumenti tiek nesti ar rokām, kā arī nespējam būt ēka, kas ir gatava uzņemt cilvēkus ar īpašajām vajadzībām. To, kādās telpās mitinās mūsu kontrabasu un citu grupu mūziķi, ir vērts aplūkot, lai kopumā saprastu, CIK NOŽĒLOJAMĀ STĀVOKLĪ ATRODAS KULTŪRAS JOMA, kura ir sevi pierādījusi kā nozare, kura spēj būt eksportspējīga, kura rada labu reputāciju Latvijas vārdam. LNSO mūziķi saņem lielu publikas atzinību un izcilu kritiķu novērtējumu gan Latvijā, gan ārvalstīs, taču viņi nespēj uzturēt sevi un savas ģimenes. Izcili talantīgi mūziķi dodas strādāt uz ārvalstu orķestriem, tādējādi valsts zaudē savu ieguldījumu pašlaik vēl ļoti augstajā muzikālās izglītības sistēmā. Mūziķa profesijas prestižs, kas pēdējos gados bija audzis, tagad katastrofāli krītas, jo jaunie cilvēki neizvēlas mūziku kā savu profesiju zemā atalgojuma dēļ. Mūziķu un administrācijas vārdā lūdzam Latvijas Kultūras ministriju novērtēt un atbalstīt LNSO, kurš godam prezentē Latvijas valsti gan pašmājās, gan pasaulē! Valdes locekle Ilze Paidere-Staķe un administrācija Galvenais diriģents Karels Marks Šišons Orķestra koncertmeistara vietas izpildītājs Sandis Šteinbergs

atkal strīdās, kas labāks - balets, opera vai orķestris... Vairāk gan runa pr to, ka LNS jau 3. gadu sdarbojas ar -40% budžetu, bet kļuvis labāk, bet tā var tikai uz lauku, jo būš likumsakarīgs kritums, ja nemaksās vairāk, jo dzīve jau nav palikusi lētāka. vēl ... Rīgā, Tokijā un MInhenē klausītājiem ir vairāk naudas, un biežāk patērē dārgākas (parasti kvalitatīvākas) izklaides... bet morālo dilemmu rada pats Lipskis, ne LNSO ...

Vai tas nozīmētu, ka klausītājs Rīgā, Tokijā un Minhenē ir pārāks par klausītāju Liepājā, Bauskā vai Valmierā? Principā tā ir. Klausītāji galvaspilsētās ir caurmērā izglītotāki un ar lielāku kultūras bagāžu.