"Mans vectēvs ir dzimis Brazīlijā, latviešu kolonijā, un Latvijā ieradies vien astoņu gadu vecumā," savu senču dzīves līkločus atklāj Matīss. Jāsaka, šāds paziņojums neizbrīna — skatoties uz Matīsu, var arī noticēt, ka viņš pats ir no šīs tālās valsts. Viņš atklāj, ka šo "kamuflāžu" lieliski izmantojis laikā, ko pavadījis Brazīlijā, un gandrīz neviens viņu nav nosaucis par gringo (balto cilvēku apzīmējošs vārds ar nievājošu pieskaņu). Matīss pēdējos trīs gadus sapņojis aizbraukt uz Brazīliju, lai izbaudītu šīs valsts īpašo dzīves ritmu, kur, pēc viņa vārdiem, mūzika nav atdalīta no realitātes. Šoziem tas izdevies. Matīss Akuraters tur pavadījis vairākus mēnešus, meklējot domubiedrus. Viņam izdevies sastapt vairākus patīkamus cilvēkus, ar kuriem kopā muzicēt. "Brazīlijā sambu nespēlē grupas mūsu izpratnē — cilvēki vienkārši sanāk kopā, lai muzicētu, apsēžas ap galdu, spēlē savus instrumentus un dzer alu, nekādu konkrētu grupu nav," par savdabīgo muzicēšanas stilu stāsta perkusionists. Viņš gan piebilst, ka sava ābece sambai esot, taču pati spēlēšana ir tīra improvizācija, ieklausoties vienam otra ritmos. Interesanti arī tas, ka neviens mūziķis nespecializējas uz vienu instrumentu — katrs spēlē jebko, kas attiecīgajā brīdī tuvāk sirdij. "Jāklausās, ko citi spēlē — samba ir gluži kā saruna, dzīva saruna…"
Rīgas mākslas telpā paredzētajā pasākumā Samba no Rīgas spēlēs mūziku no dažādiem Brazīlijas reģioniem — šī valsts ir milzīga, turklāt pamatīgs kultūru kokteilis, kurā savu artavu devušas tik atšķirīgas nacionalitātes, kā portugāļi, spāņi, poļi, latvieši…. Līdz ar to mūzika katrā valsts nostūrī ir savādāka, ar savu īpašo noskaņu un ritmu. Taču visu to vieno saulainums, un arī Latvijas klausītāji to uztver kā savējo. "Var jau redzēt acīs, ka aizrauj," stāsta Matīss. "Mūsējie uzreiz neceļas kājās, klausās, bet pamazām jau sāk kustēties, un tad ar visu ķermeni izpauž prieku."
Kodols ir stabils
Samba Matīsu aizrāvusi jau pirms trim gadiem, kad viņš iepazinies ar jauniešiem, kuri aktīvi muzicējuši brazīļu ritmos. Tagad gan sambas kustības aizsācēji Latvijā paši vairs te nav — Antons Dudko braukā pa pasaules jūrām, savukārt Ģirts Kalniņš rūpējas par datoru programmatūras nodrošināšanu aiz okeāna. Tā pamazām Matīss pārņēmis viņu izveidotās apvienības Samba no Rīgas vadību savās rokās. Tagad grupas sastāvs, kā jau labākajās brazīļu mūzikas tradīcijās, ir neregulārs, taču kodols — seši cilvēki —, esot nostabilizējies. Grupā spēlē arī vairākas meitenes, kas varētu šķist neierasti, perkusijas taču, tomēr Matīss bilst, ka Rīgā meitenes esot entuziasma pilnākas par puišiem.
Matīss atzīst, ka lielu lomu viņa muzikālajā karjerā nospēlējusi mamma — pazīstamā dziedātāja Ieva Akuratere, kura atbalstījusi dēla muzikālos centienus. Sākotnēji viņš pievērsies hiphopam un kopā ar Ozolu braukājis pa visu Latviju uzstājoties, vēlāk kopā ar Krī nodibinājis pats savu grupu Ritmiņš, līdz, visbeidzot, atradis sevi perkusiju noslēpumainajā pasaulē. Tagad līdztekus sambas ritmiem viņš sevi izpauž arī grupā Lidojošais paklājs, kurā muzicē kopā ar savu māti, kā arī Zani Šmiti un Ilzi Grunti. "Spēlējam tautasdziesmas, oriģinālmūziku — man ļoti, ļoti patīk!" Šajā projektā Matīss spēlē tablu, īpašas indiešu perkusijas. Rudenī nāks klajā arī Lidojošā paklāja albums, un gaidāmi vairāki lieli pasākumi ar šīs mūziķu apvienības uzstāšanos. Taču, kamēr vēl ārā vasara, Matīss aicina ierasties ne vien uz koncertu Rīgas mākslas telpā 22.jūlijā, bet arī 25.jūlijā apmeklēt kafejnīcu Metacafe — tur notiks brazīļu kultūrai veltīts pasākums, kura apmeklētāji varēs baudīt ne vien mūziku, bet arī autentisku virtuvi.