Koncertā izskanēs Saukas dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Tā pamats ir jauns, tikko kā kora Kamēr... ieskaņotais albums. Solodziesmas izpildīs gan pats komponists, gan dziedātājs Miervaldis Jenčs, pie klavierēm - pianists Valdis Jancis. Izskanēs arī Imanta Ziedoņa epifānijās, kuras lasīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.
Jau pirmajā, vokālai kamermūzikai veltītajā Anša Saukas autoralbumā ievērojama vieta atvēlēta dziesmām ar Imanta Ziedoņa dzeju. Plašai auditorijai pazīstama ir Anša Saukas solodziesma Kukainīt, re kā saule spīd, kas ir caurviju motīvs visai režisora Alvja Hermaņa Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajai izrādei Ziedonis un Visums.
Īpaši uzticīgs izcilajam dzejniekam A. Sauka ir savā kora mūzikā. Imants Ziedonis ir viens no visvairāk komponētajiem latviešu dzejniekiem. Tas nenozīmē, ka visa Ziedoņa dzeja ir īpaši muzikāla, viegli ieguļoties notīs. Pats dzejnieks teicis: "Savu dzejoļu neiederību mūzikas valodā esmu nereti jutis. Tie ir tādi kā pārāk samezgloti muzikāli ritmizētam plūdumam, aprauti, sinkopēti vai arī pārāk blīvēti un sačupoti. Grūti pat pateikt, kāpēc komponisti kādu tādu neplūstošu dzejoli izvēlējušies." Juzdams līdzi savas dzejas likteņiem mūzikā, Ziedonis teicis: "No komponēšanas likumībām es maz ko saprotu, bet apbēdinājis tas mani ir gan – ka mani klausītājam sūtītie vārdi aiziet skaņu vējā neuztverami. Toties esmu bijis ļoti gandarīts, kad esmu saklausījis dziesmā kopā ar komponistu un dziedātāju arī sevi – sadzirdamu un saprotamu."
A. Sauka savā mūzikā ar Ziedoņa dzeju allaž apietas ļoti godbijīgi un apcerīgi. Viņš vairās divu lietu: pirmkārt, ārēja ilustratīvisma (kaut gan Ziedoņa dzejas tēli ir ļoti spilgti) un, otrkārt, jebkādas pašmērķīgi efektīgas virtuozitātes (kaut gan uz to varētu vilināt kora Kamēr... apbrīnojamā tehniskā meistarība – kura, protams, lielā mērā ir paša Saukas kā vokālā pedagoga nopelns). Saukas dziesmu skaņuraksts deklamē, krāso un apcer Ziedoņa dzejoļus, koncentrējoties uz tajos ieslēpto dziļāko jēgu un iekšējo jutoņu, nevis ārējo tēlu spilgtumu un dzejnieka poētisko virtuozitāti.
Par to, cik veiksmīgi šī pret tekstu bijīgā mūzikas valoda (arī vokālajā kamermūzikā) atklāj dzejas saturu, Imants Ziedonis izteicis savu prieku pēc kāda A. Saukas autorvakara: "Es sevišķi pateicos Ansim par to veidu, kādā viņš manu dzeju ir interpretējis. Un es pats biju pārsteigts, ka ar ļoti maz teksta var izdarīt lielas lietas. Šie muzikālie gabali, kas pēkšņi ne no kā iesākas un ne no kā nobeidzas, man reizēm atgādina varbūt Selindžera stāstus, kuros arī it kā nekā nav, varbūt tikai viens teikums tikai... Paldies, Ansi, par šansi, par aliansi un rezonansi!"