Anglijas Nacionālajā operā Londonā tapis Bendžamina Britena Kara rekviēma iestudējums, kuru veidojuši šā teātra radošie līderi – muzikālais vadītājs diriģents Mārtins Brabinss un mākslinieciskais vadītājs režisors Daniels Krāmers. Taču vislielāko intrigu projektam nodrošinājusi vācu fotogrāfa Volfganga Tillmansa dalība – mākslinieks radījis izrādes vizuālo noformējumu. Šī ir viņa debija muzikālajā teātrī.
Volfgangs Tillmanss ir viens no nozīmīgākajiem un sociāli aktīvākajiem mūsdienu māksliniekiem. 2000. gadā viņš kļuva par pirmo fotogrāfu un pirmo ārzemnieku, kuram piešķirta Lielbritānijas augstākā atzinība laikmetīgajā mākslā – Tērnera balva. Jau gandrīz trīs gadu desmitus Volfgangs Tillmanss dzīvo un strādā Londonā, viņa otrā mājvieta ir Berlīne.
Koki atceras visu
Kara rekviēms tiek uzskatīts par būtiskāko XX gadsimta klasiķa Bendžamina Britena darbu. Vērienīgā oratorija pirmo reizi izskanēja 1962. gadā jaunās Koventri katedrāles atklāšanā (vecais, XIV gadsimtā būvētais dievnams tika iznīcināts bombardēšanā Otrajā pasaules karā). Lielbritānijā šis opuss vēl nekad nav ticis iestudēts izrādes formātā. Pasaulē šādi piemēri ir bijuši – satraucošāko Kara rekviēma skatuves versiju Oslo radījis provokatīvais katalāņu režisors Kaliksto Bjeito.
Jaunā izrāde Anglijas Nacionālajā operā Londonā veltīta Pirmā pasaules kara beigu simtgadei. Kara rekviēma atskaņojumā piedalās baritons Roderiks Viljamss, tenors Deivids Bats Filips un soprāns Emma Bella, kuri šajā uzvedumā ir ne tikai dziedātāji, bet arī aktieri. Iestudējums lepojas ar izcilu orķestra un kora sniegumu. Kara rekviēma iestudējumu Londonā varēs redzēt līdz 7. decembrim.
Britena monumentālais kormūzikas darbs ar pretkara vēstījumu ideāli atbilst mākslinieka Volfganga Tillmansa vērtību sistēmai. Migrācija, cilvēku līdzāspastāvēšana, Eiropas nākotne, Brexit, cīņa pret nacionālismu, LGBT kopienas tiesības – Volfgangs Tillmanss savās mākslinieciskajās un pilsoniskajās aktivitātēs pašaizliedzīgi pieskaras visiem šiem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem.
Izrādes scenogrāfijā, kuru veido fotogrāfija un video, izmantoti Volfganga Tillmansa uzņemtie vecās Koventri katedrāles drupas un apkārtnes skati. Viņš fotografē kokus un apsūnojušus akmeņus, kuri, šķiet, atceras visas XX gadsimta un senāku laiku traģēdijas. Katedrālē mākslinieks atradis reklāmas lapiņu, kas aicina uz Srebrenicas slaktiņa upuru piemiņas pasākumu, – to redzam uz lielā ekrāna skatuves vidū kā atgādinājumu, ka kari un genocīds notikuši vēl pavisam nesenā pagātnē un turpinās joprojām.
Kadru uzslāņojumi, palielinājumi, attēlu ritmika – Volfganga Tillmansa vizuālā intonācija ideāli sabalsojas ar Britena idejām un melodijām, ar rekviēmā izmantoto latīņu tekstu un Vilfreda Ouena dzeju, ar darbā iekodēto jūtīgumu un trauslumu. Volfganga Tillmansa – tāpat kā diriģenta Mārtina Brabinsa un režisora Daniela Krāmera – pieskāriens padara šo izrādi par ārkārtīgi spēcīgu muzikālu un māksliniecisku žestu. Šā žesta svarīgākais uzdevums ir atgādināt Britena galveno ideju – miera saglabāšana ir nevis pasīvs, bet ļoti aktīvs process, tā ir nepārtraukta darbība.
Brexit ir kā šķiršanās
Britens mūzikā runā ne tikai par nāvi, traumām, sāpēm, izmisumu un niknumu, bet arī par skaistumu, mīlestību, cerību, kopības sajūtu un ceļu uz glābšanu. Kopības sajūta un neiecietības izskaušana vienmēr caurstrāvojusi arī Volfganga Tillmansa mākslas darbus – tā ir kopība Berlīnes klubos, dzīvokļos, ielās, vienotajā Eiropā.
"Kara rekviēma iestudējumā gribu aktīvi izteikties pret militārismu un nacionālismu," intervijā britu laikrakstam The Times skaidro Volfgangs Tillmanss. "Antinacionālistisks vēstījums ir tikpat aktuāls šodien, cik tas bija aktuāls laikā, kad izcēlās Pirmais pasaules karš." Viņš uzsver, ka nevēlas padarīt izrādi plakātisku vai piepildīt to ar naiviem pretkara aicinājumiem. "1914. gadā cilvēce ieslīga tumsas un nacionālisma varā, un es redzu, ka tas var atkārtoties. Mēs neesam tik atšķirīgi no cilvēkiem, kuri dzīvoja pirms simt gadiem," uzskata mākslinieks.
Viņš ir aktīvs Eiropas vērtību un ideju aizstāvis, Volfgangs Tillmanss veidojis plakātus pret Brexit kampaņu. "Visu mūžu esmu dzīvojis starptautiskā Eiropas kontekstā. Es runāju kā eiropietis, vācietis, londonietis. Mūs visus tik daudz kas vieno juridiskajā, politiskajā, finanšu un sociālajā līmenī. Brexit kampaņa neļāva britiem saprast, ka runa ir par cilvēkiem. Eiropas Savienība nav mašīna. Tas nav kaut kāds dehumanizēts mehānisms Briselē. Tie ir 508 miljoni cilvēku. Četrdesmit gadu esam dzīvojuši vienā mājā – 28 nācijas īrnieces, esam dalījuši rēķinus, atbildību un pienākumus. Brexit ir kā šķiršanās. Negribu būt panikas cēlājs un teikt, ka Eiropas Savienības sabrukums izraisīs karu, taču ES noteikti ir lielākais miera projekts, kuru cilvēce ir radījusi. Sešus gadu desmitus tas novērsis asiņainu konfliktu izcelšanos 28 valstu vidū. Mēs nedrīkstam ignorēt šo faktu," piebilst Volfgangs Tillmanss.
Skarbais humānists
Volfgangs Tillmanss ievērojami paplašinājis priekšstatus par laikmetīgās fotogrāfijas iespējām un radījis savu mākslas valodu, kura turpina iedvesmot māksliniekus visā pasaulē. Viņš ticis pagodināts ar izstādēm un retrospekcijām labākajos muzejos. Izdevis mūzikas ierakstus, filmējis videoklipus (piemēram, grupai Pet Shop Boys), noformējis Berlīnes filharmoniķu DVD vākus. Izdevis fotoalbumus un grāmatas. Mākslinieka daiļrades saknes meklējamas jauniešu un tehnomūzikas subkultūrā, Berlīnes geju klubu pasaulē.
Viņš ir skarba, poētiska naturālisma meistars. Volfgangs Tillmanss rāda dzīvi neizskaistinātu, taču spēj atrast skaistumu visur – nosvīdušu ķermeņu dejā, agresīvā skūpstā, pumpainā kakla ādā, neizskūtās padusēs un kājstarpē, erekcijas nospriegotos šortos, sapuvušos pārtikas produktos uz palodzes. Pīrsinga un tetovējumu tīkli, asaras un siekalas, skabarga jauna vīrieša pēdā – Volfgangs Tillmanss radījis neaizmirstamu savas paaudzes portretējumu. Viņa fotogrāfijas ir (it kā) dokumentālas, (it kā) amatieriskas – mēs arī tā varam, ha! Tagad pamēģiniet! Daudzi fotogrāfi ja ne gluži kopē viņa stilu, tad noteikti turpina viņa estētisko līniju. Viņš nav skandālists, bet humānists. Viss, ko dara Volfgangs Tillmanss, ir analītisks superprofesionāļa skatījums uz mūsdienu dzīvi un pasauli.
Viņam ir izcila reputācija kultūras aprindās. Cienījama mākslinieka aicināšana patiešām spēj piesaistīt papildu uzmanību tam, kas notiek operteātrī. 16. novembrī Londonā notikušās Kara rekviēma pirmizrādes apmeklētāju vidū bija kurators un Londonas galerijas Serpentine vadītājs Hanss Ulrihs Obrists, gleznotājs Maikls Kreigs-Mārtins, mākslinieks Džeremijs Delers, dizainers Pīters Sevils, galeriste no Parīzes Šantala Kruzela, bijušais muzeju tīkla Tate vadītājs un pašreizējais Lielbritānijas mākslas atbalsta organizācijas Arts Council England priekšnieks Nikolass Serota, dvīņubrāļi režisori Deivids un Kristofers Oldeni, aktieris sers Īans Makelens un daudzas citas mākslas pasaules prominences.
Kara rekviēms
Diriģents Mārtins Brabinss, režisors Daniels Krāmers
Anglijas Nacionālajā operā Londonā 4., 7. decembrī
www.eno.org