A. Duļevska stāsta, ka izmaiņas mūzikas industrijā lielākoties nosaka jaunieši, kas izmanto tādus straumēšanas pakalpojumus kā, piemēram, Spotify, kuru var izmantot arī mobilajā telefonā.
Līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 60 gadiem uzsver, ka parasti mūziku klausās automašīnas radio. Tam seko dažādas ierīces - dators, televizors un mobilais tālrunis, kuras ikdienā izmanto līdzīgs lietotāju skaits. Radio un TV lietotāju skaits pieaug vecuma grupā virs 30 gadiem. Savukārt pretējo var novērot par mūzikas patēriņu datorā un mobilajā tālrunī - to aktīvi lieto vecuma grupa zem 30 gadiem.
Pētījuma rezultāti parāda, ka cilvēki visbiežāk klausās mūziku mājās vai automašīnā. Lielākā daļa (78% iedzīvotāju) mūzika klausās kā fonu, veicot citas aktivitātes. Nozīmīga daļa (44%) aptaujāto atzīst, ka mūziku klausās gandrīz katru dienu. 16% respondentu uzsver, ka apmeklē dzīvās mūzikas koncertus vismaz reizi mēnesī. 51% respondentu ir gatavi tērēt naudu koncertu biļetēm, taču tikai 8% ir gatavi to investēt citos mūzikas pakalpojumos, piemēram, audio formātos, mūzikas failos, straumēšanā. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijā iedzīvotāji mazāk vēlas maksāt par mūziku.
Pēdējā mēneša laikā 44% respondentu klausījās mūziku mobilajā telefonā vai datorā. 38% aptaujāto skatījās mūzikas videoklipus tiešsaistē. Jaunākā paaudze ir zinošāka par mūzikas straumēšanas platformām un to sniegtajām iespējām. Starp spontāni nosauktajiem mūzikas avotiem vislielāko respondentu atsaucību guvis YouTube (36%); 73% aptaujāto šo platformu izmanto vismaz reizi nedēļā. Tam seko Spotify, ko spontāni nosaukuši 32% Latvijas iedzīvotāji. Pētījuma rezultāti atklāj, ka lielākā daļa mūzikas klausītāju izmanto bezmaksas straumēšanas servisus, tikai 3% respondentu izmanto vai plāno sākt izmantot maksas pakalpojumus. Apmēram piektā daļa Spotify lietotāju Latvijā izmanto platformas piedāvātos maksas pakalpojumus.
Pētījums identificē arī sabiedrības attieksmi pret mūzikas klausīšanās ieradumiem, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu tiek uzskatīti par nelikumīgiem. Respondenti nav pārliecināti par mūzikas lejuplādes likumību internetā - 60% aptaujāto par likumīgu uzskata vismaz vienu no nelikumīgajām darbībām. Vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju (52%) joprojām uzskata, ka failu (mūzikas, filmu, TV seriālus) lejupielāde internetā ir normāla un pieņemama rīcība. Tikmēr 43% respondentu nelikumīgu lejupielādi uzskata par tiesisku darbību. 21% respondentu atklāj, ka skatās filmas vai TV seriālus, izmantojot nelegālas tiešsaistes video platformas, lai gan vairākums (79%) apzinās, ka tā ir nelikumīga darbība.
Elita Mīlgrāve, Micrec Valdes priekšsēdētāja, min, ka šis pētījums ir ļoti svarīgs Latvijas mūzikas nozares izpētei un analīzei.
“Kā mūziķiem, tā producentiem ir nozīmīgi zināt, kā cilvēki klausās mūziku, kādas ierīces viņi izmanto un kā viņi vēlas par tām maksāt. Pētījums identificē auditoriju un to, kā to sasniegt,” uzsver E.Mīlgrāve.
“Pētījums arī norāda, cik nozīmīgs ir radio sniegtais piedāvājums. Ir svarīgi apzināties, vai radio ir paredzēta vieta lokālas izcelsmes ierakstiem. Ne velti lielākajā daļā Eiropas valstu radiostacijām ir noteiktas mūzikas kvotas. Latvija ir ceļā uz to. Izvēloties atskaņot vai neatskaņot Latvijas producentu radīto mūziku, radio gan tiešā, gan netiešā veidā ietekmē mūsu autoru un izpildītāju ienākumus. Pētījums atkārtoti liek aizdomāties par šo aspektu,” turpina Micrec Valdes priekšsēdētāja. E.Mīlgrāve arī uzskata, ka līdzīgi pētījumi ļaus pilnveidot un attīstīt Latvijas mūzikas tirgu un izprast mūzikas klausīšanās ieradumus.
“Mūzikas patēriņa ieradumi mainās, un to veicina jaunā paaudze, kas atklājusi tādas likumīgas straumēšanas platformas kā Spotify, Deezer un Apple Music, kas ir viegli un ērti lietojamas. Tas ir tikai laika jautājums, līdz mūzikas straumēšana kļūs plaši izplatīta arī Latvijā,” uzsver Petri Manonens (Petri Mannonen) Universal Music Baltic reģionālais direktors.
“Pētījums pierāda, ka vizuālās izklaides platformas ir vieglāk klasificēt likumīgās vai nelikumīgās darbības formās. Taču mūzikas pieejamības dēļ patērētājiem ir grūti identificēt atšķirības starp legālo un pirātisko patēriņu. Kaimiņvalstīs situācija ir līdzīga, tomēr tendences mainās, ko veicina jaunākā paaudze un straumēšanas servisu sniegtās ērtības. Somijā un Zviedrijā lielākā daļa mūzikas (vairāk nekā 80%) tiek patērēti digitālā formātā, un patērētāji apzinās neierobežota mūzikas kataloga vērtību,” uzsver Petri Manonens.
Pētījums tika veikts no 7. augusta līdz 14. augustam 2017. gadā, lai izprastu Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa ieradumus. Pētījumā piedalījās 950 respondenti - Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 60 gadiem. Šis bija reprezentatīvs pētījums, un tā rezultātus var attiecināt uz visu sabiedrību šajā vecuma grupā.
Pētījums tika prezentēts RIGaLIVE konferencē, un to veica pētījumu kompānija - Kantar TNS.