Agrāk daudzi mūzikas fani no Latvijas brauca uz Roskildes festivālu – tas notiek laukos netālu no Kopenhāgenas. Tā ir dāņu Glastonberija – vairāk nekā 100 000 apmeklētāju, teltis, dubļi un rokenrols. XXI gadsimtā Ziemeļvalstīs cits pēc cita sāka parādīties stilīgi pilsētas festivāli. Interesantākie ir Flow Helsinkos, Way Out West Gēteborgā un Øya Oslo – tie tiek rīkoti pilsētā (var pat teikt – centrā), dzīvošana teltīs nav paredzēta. Uz norises vietu ieteicams doties kājām, ar riteni vai sabiedrisko transportu. Viss ir civilizēti, urbānistiski, ekoloģiski un tīri.
Neēdiet dzīvniekus!
Visradikālāko soli pērn spēris festivāls Way Out West – šajos mūzikas svētkos Gēteborgā tiek piedāvāti tikai veģetārie ēdieni. Gaļa ir aizliegta. Tas nav brīnums: Way Out West galvenais rīkotājs ir vegāns, kurš festivālu veido atbilstoši saviem ētiskajiem principiem. To novērtē tādas zvaigznes kā, piemēram, britu roka karalis vegāns Morisejs, kurš reiz kādā festivālā ir pametis skatuvi, jo sajutis sev nepieņemamo ceptas gaļas smaržu. Pagājušajā nedēļā Morisejs bija dzirdams gan Way Out West, gan Flow.
Festivāla Flow direktore Suvi Kallio ar smaidu atzīst, ka viņa gaļu tomēr ēd. Visas sabiedriskās ēdināšanas vietas Flow apmeklētājiem piedāvā vismaz vienu veģetāro ēdienu. "Šoreiz mums ir pieci vegānu restorāni," uzsver Suvi Kallio. "Mēs to darām nevis tāpēc, ka tas ir stilīgi, bet domājot par ilgtspējīgu attīstību un vides jautājumiem," viņa saka.
Festivālā Flow sadzīvo gan tie, kuri joprojām nav spējīgi atteikties no dzīvnieciņu ēšanas, gan tie, kuri apzināti nelieto piena produktus un pasludina sevi par "postpiena paaudzes"/postmilk generation pārstāvjiem. Ar ko viņi aizstāj pienu savā kafijas krūzē? Ar auzu dzērienu!
Visi atkritumi, kuri tiek savākti festivālā Flow, tiek pārstrādāti. Teritorijā darbojas taras nodošanas punkti, kuros par pudeli un bundžu var saņemt nevis 15 vai 20 centu, kā parasti, bet vienu eiro. Šī ir vislabākā motivācija nepiesārņot vidi.
Ieskats festivāla maciņā
Flow tiek rīkots kopš 2004. gada. To nodibināja domubiedri, kuri vēlējās radīt tādu pasākumu, kādu gribētu apmeklēt paši. Festivāls notiek bijušās elektrostacijas teritorijā, kura ir nedaudz līdzīga Andrejsalai. Šogad uz 11 skatuvēm uzstājās vairāk nekā 100 mūziķu.
Visas biļetes uz festivālu bija pārdotas. Katru dienu Flow apmeklēja 25 000 skatītāju, kopumā trijās dienās – 75 tūkstoši. Vienas dienas biļete maksāja 92 eiro, divām dienām – 142 eiro, trim dienām – 182 eiro.
Ieskatīsimies vēl nedaudz dziļāk Flow maciņā: festivāla budžets šogad – septiņi miljoni eiro, 70 procentus ieņēmumu veido biļešu tirdzniecība, pārējo – sponsoru atbalsts, ēdienu un dzērienu tirdzniecība.
Festivāls postindustriālajā vidē veidots un iekārtots gaumīgi – sponsoru intervences nav uzkrītošas, vizuālās mākslas klātbūtne ir patīkama, taču nav nomācoša, Flow nepārvēršas par krāmu gadatirgu. Ātrās ēdināšanas iespējas festivālā ir kārdinošas un daudzveidīgas – kā jau Ziemeļvalstīs, viss ir garšīgi, kvalitatīvi un pietiekami dārgi.
Pamatēdiens, protams, ir muzikāls. Lielākās ārzemju zvaigznes Flow «iepērk» sadarbībā ar diviem iepriekšminētajiem festivāliem – zviedru Way Out West un norvēģu Øya; pēdējos gados visi trīs notiek vienos un tajos pašos datumos. Mūziķi parasti ir ieinteresēti sniegt pēc iespējas vairāk koncertu īsā laika periodā, un arī pieprasītais honorārs rīkotājiem ir pieņemamāks nekā ekskluzīvu – tikai pie mums! – šovu gadījumā.
Flow programmā satiekas nemirstīgie klasiķi, sezonas aktuālākie varoņi un Somijas mākslinieki, kuru vidū dominē eksperimentālās un elektroniskās mūzikas pārstāvji. Šoreiz festivālā bija daudz labas mūzikas no Lielbritānijas – jāizceļ grupa The Last Shadow Puppets, jaunā popzvaigzne Dua Lipa (Londonā dzimusī Kosovas albāņu atvase) un aktiera Roberta Petinsona dzīvesbiedre FKA twigs, kuras dziesmas atgādina triphopa operas ārijas. Pamatīgi progresējusi britu eksperimentālās soulmūzikas un R&B dziedātāja Lora Mvula – pirms diviem gadiem mēs viņu dzirdējām festivālā Positivus Salacgrīvā. Tagad Loras Mvulas mūzika skan aizraujošāk un dinamiskāk, katra dziesma melodiski un ritmiski attīstās pavisam negaidītā virzienā, ne velti kritiķi tik ļoti slavē Loras Mvulas jaunāko albumu The Dreaming Room.
No festivāla Positivus šā gada lokomotīvēm Helsinkos spēlēja Igijs Pops un M83. Igijs Pops vasaras turnejas gaitā spēku nav zaudējis, tieši pretēji – pankroka seniora lēcieni un brēcieni kļuvuši vēl iespaidīgāki. Antonija Gonsalesa projekts M83 koncertos demonstrē lielisku sintētiskā roka un diskomūzikas šovu, kurš vienlīdz labi iederas gan Salacgrīvas piejūras parkā, gan Helsinku elektrostacijas "memoriālā".
Vai rīsos ir glutēns?
Flow programmā var izcelt četrus galvenos koncertus, kuros mūziķi – Massive Attack, Morisejs, Sia un Anohni – nākuši klajā ar stratēģiski svarīgiem vēstījumiem par pasauli, kurā dzīvojam, humāno stāvokli, ekoloģiju, politiku, kā arī feminismu un pašidentifikāciju.
Grupas Massive Attack šovi vienmēr ir bijuši politiskās informācijas pārsātināti, arī šoreiz mūziķi izgrūž milzīgu informācijas plūsmu (politika, reliģija, kultūra, šovbizness) skaņās un attēlos. Massive Attack uzdod nopietnus un ironiskus jautājumus: vai Turcija ir Eiropā? Vai Eiropas Savienība ir demokrātiska? Vai ir dzīvība uz Marsa? Vai rīsos ir glutēns? Grupas mūzika skan asi un laikmetīgi.
Nešpetnā, kaprīzā ģēnija Moriseja koncerts arī ir pašreizējās situācijas nospiedums, tikai daudz personiskākā gaismā. Viņa mūzikas vakars ir līdzīgs anonīmo veģetāriešu saietam, kura himna ir Moriseja aizvēsturiskās, ikoniskās grupas The Smiths kompozīcija Meat Is Murder/Gaļa ir slepkava. Morisejs nepalaiž garām iespēju uzbrukt gan politiķiem (viņa repertuārā ir dziesma ar vārdiem: "Miers visā pasaulē nav jūsu darīšana"), gan korridas cienītājiem ("Urrā, urrā! Matadors mirst, un neviens neraud"). Visi Moriseja emocionālie izvirdumi ir aizkustinoši – rokmūzikas vēsturē viņš ir viens no apdāvinātākajiem dzejniekiem, kurš turpina apdziedāt cilvēka dabu visā tās pretrunīgumā, pretīgumā un skaistumā.
Par kaut ko līdzīgu, taču pavisam citā mūzikas valodā ar klausītājiem runā dzīvnieku tiesību un feminisma vērtību aizstāve dziedātāja Anohni. Kas tā tāda? Tā ir kulta grupas Antony & The Johnsons līdera Entonija Hegertija jaunā identitāte. Viņš ir kļuvis par solomākslinieci Anohni, kura koncertos izpilda šogad iznākušā albuma Hopelessness/Bezcerība dziesmas ar ļoti agresīvu saturu – Anohni pauž viedokli par Obamu, terorismu, droniem, globālo sasilšanu un cilvēces bojāeju. Dziedātāja uz skatuves nerāda seju – viņa uzstājas maskā, taču balss ir atpazīstama. Sejas parādās uz lielā ekrāna – tās ir dažāda gadagājuma sievietes, sākot ar mākslinieci un režisori Širinu Nešatu un beidzot ar supermodeli Naomi Kempbelu.
Savu identitāti šovā cenšas paslēpt arī viena no pēdējo gadu spožākajām popzvaigznēm austrāliete Sia – viņas seju aizsedz parūka. Sia nekustīgi stāv pie mikrofona skatuves malā, savukārt priekšplānā izvirzās dejotāji – viņi izpilda popmūzikas šoviem netipisku hiperemocionālu horeogrāfiju, kura ir zināma pēc Sias novatoriskajiem videoklipiem. Sias koncerts ir konceptuāla performance, kurā savienojas mūzika un laikmetīgā deja. Sev dziedātāja atvēlējusi otrā plāna lomu.
2017. gadā festivāls Flow Helsinkos notiks no 11. līdz 13. augustam
http://www.flowfestival.com/