«Manu jaunradi visos žanros ietekmējis folkloras krāšņais skanējums. Tautasdziesma – latviskā dzīves ziņa, ētikas, morāles, tikumības kodekss, neizsmeļams jaunrades avots. Kamēr dzīva būs tautasdziesma, tikmēr dzīvos latviešu tauta,» — savu radošo kredo formulējis pats komponists, kurš bija arī dedzīgs tautas dziesmu vācējs, un viens no jaunā folkloras viļņa aizsācējiem un pārstāvjiem Latvijā.
Edmunds Goldšteins dzimis 1927. gada 19. septembrī Liepājā, kur kopš 10 gadu vecuma apguvis arī klavierspēli, vēl pirmskara gados mācoties Liepājas Tautas konservatorijā. Pirmo muzicēšanas pieredzi viņš guvis Ciānas draudzes svētdienas skolas orķestrī, kur spēlējis harmoniju un klavieres. 1940.gadā E.Goldšteins pārcēlās uz Rīgu, kur studēja Latvijas konservatorijā Paula Šūberta un Arvīda Dauguļa klavieru klasē, bet pie paša augstskolas dibinātāja Jāzepa Vītola skolojās kompozīcijā un teorijā. Kompozīcijas studijas atjaunojis 1947–1948, mācoties pie profesoriem Valentīna Utkina, Mendeļa Baša un Ādolfa Skultes, kura kompozīcijas klasi absolvējis 1953,gadā, papildinājies arī pie prof.Valērija Zosta klavierspēlē.
E.Goldšteins strādājis gan par pianistu Valsts Leļļu teātrī, 15 gadus muzicējis Radio un TV simfoniskajā orķestrī, līdzdarbojies dažādos estrādes un džeza orķestros un ansambļos. Bijis ilggadējs pianists koncertmeistars arī Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Savā komponista darbībā vislielāko uzmanību veltījis koru, instrumentālajai kamermūzikai — īpaši dažādiem netradicionāliem pūšaminstrumentu ansambļiem un simfoniskajai jaunradei. Populāras bija arī viņa estrādes dziesmas. Vairāki apjomīgi darbi tapa kā veltījumi tuvu cilvēku piemiņai (Otrā simfonija bojāgājušās meitas piemiņai, Vijoļkoncerts jaunības drauga, slavenā diriģenta Arvīda Jansona piemiņai). Kā spilgts Jēkaba Graubiņa tradīciju turpinātājs un t.s. jaunā folkloras viļņa pārstāvis, viņš īpašu atzinību iemantojis ar tautasdziesmu (galvenokārt Latgales) apdarēm, kas iezīmīgas ar raupju, dabisku folkloras tvērumu un smalku polifonijas izjūtu. Skaņdarbs Laivenieka meita biju (no Trim latviešu tautasdziesmām koklei un kamerorķestrim) 1981.gadā godalgots starptautiskā radiokonkursā Bratislavā. E.Goldšteins ne tikai vācis dažādu Latvijas novadu tautas mūziku, bet bija arī skaņuplašu sērijas Latviešu folklora izdošanas iniciators.
Par radošu laboratoriju daudziem laikabiedriem kļuva klavieru trio, ko E.Goldšteins izveidoja kopā ar vijolnieku Jāni Bulavu un flautistu Juri Ābolu. Savas pastāvēšanas laikā (1987–1993) šis trio pirmatskaņojis daudzus tam veltītus latviešu komponistu: Jura Ābola, Jura Karlsona, Viļņa Šmīdberga, Artūra Grīnupa u.c. opusus. Dažādu kameransambļu sastāvā E.Golšteins spēlējis arī citu savu kolēģu — Maijas Einfeldes, Romualda Jermaka, Pētera Vaska, Imanta Zemzara darbus. Darbojies mūzikas publicistikas jomā laikrakstos Literatūra un Māksla, vēlāk Literatūra. Māksla. Mēs un Literatūra un Māksla Latvijā. 2006. gadā pabeidzis rakstīt memuārus.
«Viņš visu laiku bija neatkarīgais, spītīgi gāja savu ceļu, būdams atklāts un tiešs. Lai arī E.Goldšteins bija kodīgs, viņš bija pārsteidzoši draudzīgs un labvēlīgs. Viņš pašā būtībā bija neformāls un runājās ar jauniem cilvēkiem laikā, kad citi tēloja nepieejamus profesorus. Ar savu trio viņš radoši kurbulēja daudzus kolēģus,» — tādu E.Goldšteinu atceras Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājs Uģis Prauliņš un mūziķi vairākās paaudzēs. Latvijas Komponistu savienības biedrs E.Goldšteins bija no 1953.gada.