Konkursos gan ne vienmēr izdodas vinnēt... Sāp sirds vai tas uzdzen spītību? "Man mamma iemācīja – ja neesi gatava zaudēt, tad nav ko piedalīties. Tā bija tāda skarba mācība pēc viena konkursa bērnībā, kad biju ļoti, ļoti sabēdājusies un sirsnīgi raudāju," atceras Ieva. "Mamma man skatījās acīs un jautāja – par ko tu raudi? Vai tu izdarīji visu, ko vēlējies, un tik labi, kā gribēji? Šņukstēju – jā. Nu tad neraudi! Tā mācība man noder vienmēr."
Kad Ievai palika 16 gadu, viņu pamanīja maestro Raimonds Pauls. Tas bija liels notikums, izaicinājums, iespēja un arī laime. "Tie jau bija nopietnāki koncerti, lielāki projekti, piemēram, Arēnā Rīga, braucām ar Paulu uz Maskavu. Kādu laiku sadarbojos ar Hariju Zariņu," Ieva uzskaita.
Soli pa solim viņa nonākusi līdz savam pirmajam albumam Stāsti, kura prezentācijas koncerts notika 21. februārī, mūzikas namā Daile Rīgā. "Albums Stāsti ir emocijām piesātināta izlase, kas aizvedīs klausītāju simboliskā sajūtu ceļojumā un ļaus izdzīvot katru dziesmu kā unikālu. Lai gan kompozīcijas tapušas dažādos laika posmos, tās visas atspoguļo to, cik ļoti individuālas ir emocijas," stāsta Ieva. Pirmais albuma singls Tālāk doties, kuram tapis arī videoklips, vēsta, kas notiek pēc divu cilvēku šķiršanās, kad katrs aizgājis savu ceļu. "Dusmoties nevajag, bet jāpriecājas par to, kas bijis – tādu ziņu gribu dot. Dziesma ir kā atgādinājums, ka svarīgas ir mūsu kopīgās uzvaras, nevis pārākums vienam pār otru."
Albumā iekļautas trīs pašas Ievas kompozīcijas, trīs ģitārista Jāņa Bērziņa dziesmas un divi Mārtiņa Brauna skaņdarbi, kas plašākai publikai vēl nav tik zināmi. "Vispirms mani uzrunā melodija, bet uzreiz ieklausos arī vārdos, jo man svarīgi tos izprast. Ja man vārdi liekas savārstīti un tukši, nemaz nedziedu," skaidro Ieva. "Mūzika ir instruments, kas sniedz iespēju dalīties ar personīgajām izjūtām un neierobežo mūsu iztēli."
CD formāts mūzikai vairs nav tik populārs, bet katram dziedātājam tomēr ir svarīgi ierakstīt savu disku. "Man patīk paņemt disku rokās, ielikt atskaņotājā. Man arī patīk saņemt vēstules. Es labprātāk lasu žurnālu nekā izskrienu cauri tekstam internetā. Tās ir pavisam citas, personīgākas sajūtas," saka Ieva un piebilst, ka albums vispirms jau tiek veidots sev. "Tāda kā atskaite, kā atspēriens nākamajam cēlienam. Un ja vēl kādam tas patīk, tad ir pavisam lieliski!"