Laikmetīgā teātra estētikā ieturēto izrādi iestudējis britu diriģents un klavesīnists Harijs Bikets un skotu režisors Deivids Makvikars. Operas darbība risinās Romas impērijā gandrīz pirms diviem tūkstošiem gadu un atspoguļo tās dekadenci, korupciju un nežēlīgo cīņu par varu. Tā ir melnā komēdija par Romas imperatores Agripīnas intrigām: saņēmusi ziņas par vīra – imperatora Klaudija – pazušanu jūrā, viņa nolemj iesēdināt tronī savu dēlu Neronu no iepriekšējās laulības, kaut gan viņš šim amatam nav kvalificēts. Lai sasniegtu mērķi, Agripīna cenšas sanaidot savā starpā visus, kas varētu viņai traucēt.
Režisora Deivida Makvikara versijā sižets attīstās mūsdienās. Šā iestudējuma pirmizrāde notika 2000. gadā Briselē, tagad režisors pārcēlis to uz Ņujorkas skatuves. "Pašlaik politikas pasaule ir vēl trakāka un tuvāka Senās Romas brutālajai politikai nekā situācija, kas bija vērojama pirms divdesmit gadiem. Vajag tikai paskatīties uz to, kas notiek ASV, Lielbritānijā un Brazīlijā," sarunā ar laikrakstu The New York Times saka Deivids Makvikars.
Pēc pirmizrādes Briselē tika rakstīts, ka operas varoņi, kuri iesaistās varas spēlēs, atgādina Mārgaretu Tečeri, Bilu un Hilariju Klintonus, kā arī seriāla Dinastija personāžus. Pašlaik tiek vilktas paralēles ar Donalda Trampa valdīšanas laiku un seriālu Kāršu nams.
"Agripīna ir stāsts par korumpētiem Senās Romas līderiem, kuri melo un manipulē ar cilvēkiem, lai saglabātu varu," uzsver Metropolitēna operas direktors Pīters Gelbs. "Pateicoties tam, kas notiek Baltajā namā, Agripīna šķiet aktuālāka nekā jebkad agrāk. Prezidenta impīčmenta procesa ierosināšana kļuvusi par papildu reklāmu mūsu izrādei," piebilst teātra vadītājs.
Šo operu Hendelis sacerējis 24 gadu vecumā. Agripīnas pirmizrāde notika 1709. gadā Venēcijā, un jau tajā laikā dzejnieka Vinčenco Grimāni radītais operas librets tika uzskatīts par satīru, kas vērsta pret viņa politiskajiem konkurentiem, ieskaitot Romas pāvestu. Tādējādi arī XVIII gadsimta sākumā Agripīnas sižets rezonēja ar aktuālo situāciju sabiedrības dzīvē. Šis ir baroka dižgara agrīnā perioda meistardarbs.
"Nekas neapturēs šo sievieti, kamēr viņa nebūs sasniegusi iecerēto," operas titulvaroni raksturo režisors Deivids Makvikars. "Viņas ambīcijas ir prātam neaptveramas, bet tās viņu iegāž. Hendelis neļauj mums aizmirst: kad varaskārie cilvēki iegūst to, pēc kā viņi ir alkuši, viņu rokās tas bieži pārvēršas par putekļiem."
Metropolitēna operas izrādē līdzās Džoisai Didonato dzied izcili solisti. Neronu atveido amerikāņu mecosoprāns Keita Lindsija, armijas komandieri Otoni – britu kontrtenors Jestins Deiviss, Popeju – amerikāņu soprāns Brenda Reja, Klaudiju – britu bass Metjū Rouzs.
Džoisas Didonato balss ir dzirdama arī janvāra beigās kompānijas Warner Classics/Erato izdotajā Agripīnas ierakstā, kas tapis kopā ar orķestri Il Pomo d’Oro diriģenta Maksima Jemeļjaničeva vadībā. Citas lomas dzied Marija Nikola Lemjē, Franko Fadžoli, Luka Pizaroni, Elza Benuā un Jakubs Jozefs Orliņskis.
Informācija par operas Agripīna tiešraidi ir atrodama šeit.
Informācijas par jauno operas Agripīna ierakstu ir atrodama šeit.