Rīga ir Rīga, nevis "mazā" tāda vai cita paraugpilsēta, tāpēc vairs nav jēgas ar lepnumu uzsvērt tāda fakta nozīmīgumu, ka pie mums arvien biežāk sāk braukt grupas, kas vēl aktuālas pašlaik, nevis tādas bija pirms desmit, divdesmit vai trīsdesmit gadiem. Jēga ir šo iespēju izmantot, ejot uz koncertiem, lai tas turpinātos un kļūtu par normu, jo koncertdzīvi neveido tikai rīkotāji un viņu rocība, bet arī katrs no mums. Ziņa par 15. jūnijā gaidāmo grupas Fontaines D.C. uzstāšanos Rīgā bija viena no svarīgākajām brīdī, kad pamazām sākām aizpildīt šī gada obligāti apmeklējamo notikumu kalendāru.
Aiz gala parauts nervs
Kad šie pieci jaunie puiši, kuri jau spēlēja dažādās grupās, satikās Dublinas Mūzikas koledžā, viņus vienoja aizraušanās ar dzeju – no īru tautasdziesmām līdz bītņiku sacerējumiem. Savas jaunizveidotās grupas nosaukumu viņi aizņēmušies no slavenākā mafijas kinošedevra Krusttēvs personāža Džonija Fonteina. Sākumā sevi saukuši par The Fontaines, bet, atklājot, ka Losandželosā jau ir grupa ar tādu nosaukumu, noņēmuši artikulu "the" sākumā un beigās pielikuši "D.C.", kas ir saīsinājums no Dublin City, kaut tikai viens grupas dalībnieks ir īsts dublinietis, kurš tur ir dzimis un audzis.
Grupai vēl nav pat desmit gadu, un mēs nezinām, vai pēc desmit gadiem tāda vēl būs, bet pavisam droši zinām, ka šobrīd tā ir labākā formā, nekā būs vēl pēc pieciem gadiem, jo nekas šajā pasaulē nav mūžīgs. Fontaines D.C. nav izgudrojusi no jauna divriteni, bet ar ģitārām, bungām, klavierēm, balsi un vārdu šie mūziķi kopā rada ko tādu, ko sadzirdot arī vispieredzējušākais mūzikas klausītājs saausās, juzdams, ka "tajā kaut kas ir", turklāt šis "kaut kas" laužas uz āru un sajūtams tīri intuitīvā līmenī. Kā tāds nervs, kas, parauts aiz kāda gala grūti nosakāmā ķermeņa aizsardzības sistēmas vietā, negaidīti liek savilkties sejai smaidā vai sāpīgā grimasē, pat ja īsti nav skaidrs, kāpēc. Runājot par tekstu satura lomu mūsdienu populārajā mūzikā, varētu sarakstīt veselas pētījumu grāmatas, pēcāk atrodot gan piekritējus tajās paustajam, gan pretiniekus, un viņiem visiem būtu taisnība.
Dzejas deklamācija
2019. gadā iznākušais Fontaines D.C. debijas albums Dogrel ir spilgta vizītkarte, kas definēja apvienības skanējumu – būtībā tā ir diezgan uzstājīga (lai neteiktu – agresīva) dzejas deklamācija, kas nav ne repošana, ne dziedāšana, bet kaut kas pa vidu, triepjot rindu pēc rindas uz instrumentu (divas ģitāras, bass, bungas) prasmīgi uzausta audekla, kura struktūra arī var ik pēc brīža mainīties, pielāgojoties vārdiem, un arī otrādi – mikrofonā būs klusums, ja nebūs dzirdama nevienas ģitāras stīgas vibrācija. Debijas albuma nosaukumā lasāmais vārds atvasināts no "doggerel", kā savulaik apzīmēja neprasmīgi uzrakstītu dzeju, kas mēdz būt neritmiska vai bez atskaņām, pie klišejām pieradināto vidū uzskatīta arī par graustos dzīvojošās mazizglītotās strādnieku šķiras dzeju, baidoties atzīt vai izliekoties nemanām, ka tajā ir daudz vairāk skaistas un arī skarbas patiesības nekā smalkos apartamentos uzkonstruētiem pantiem, kam ir perfekta struktūra, bet nereti nav dvēseles.
Grupas solista Graiena Četena tekstu rakstīšanas un dziedāšanas maniere jau tikusi salīdzināta ar divām leģendām – Īanu Kērtisu no Joy Division un Marku Edvardu Smitu no The Fall. Savās izpausmēs Fontaines D.C. mākslinieki ir gana brīvi, lai no sava rokraksta (kas viņus noliek līdzās citiem izcilniekiem – angļu Idles) arī atteiktos – kritiķu uzlīmētā postpankroka birka ir pagalam formāla, un turpmākajos ierakstos Graiena Četena dziedāšanas maniere kļūst arvien liriskāka un melodiskāka, vietām var saklausīt kaut ko radniecīgu The Verve solistam Ričardam Eškroftam, savukārt jau debijas albuma izskaņas dziesma Dublin City Sky droši ierindojama līdzās Šeina Makgovana labākajām īru dzērājbalādēm.
Vēl mirgo dzeltenais
Fontaines D.C. savā pirmajā turnejā devās 2017. gadā pēc debijas singla Hurricane Laughter izdošanas, ar saviem priekšnesumiem iegūstot arvien vairāk cienītāju un arī līgumu ar neatkarīgo ierakstu kompāniju Partisan Records, kas ir izdevusi pirmos trīs grupas albumus. Gan grupas debijas albums, gan nākamais – A Heroe’s Death (2020) – nominēti Lielbritānijā nozīmīgajai balvai Mercury, otrais izvirzīts balvai Grammy (labākā roka albuma kategorijā). Trešais ieraksts Skinty Fia iznācis 2022. gadā. Ceturtais albums Romance ir gaidāms šī gada augustā, tātad pie mums gan jau skanēs arī dziesmas, ko līdz šim ir bijusi iespēja dzirdēt tikai koncertos.
Fontaines D.C. sastāvā darbojas Karloss O’Konels (ģitāra, klavieres, fona vokāli), Konors Kērlijs (ģitāra, klavieres, fona vokāli), Konors Dīgans III (basģitāra, ģitāra, fona vokāli), Toms Kolls (bungas, perkusijas un ģitāra) un Graiens Četens (līdervokāls, perkusijas, akordeons), kurš pirms tam citās grupās bijis gan bundzinieks, gan ģitārists un arī tagad – Fontaines D.C. panākumu virsotnē – ar darbību grupā vien neaprobežojas un pērn ir izdevis soloalbumu Chaos for the Fly. Šis fakts arī (līdzās gaidāmā albuma nosaukumam) ir mirgojošs dzeltenais signāls, ka šie mākslinieki ir jādzird koncertā tagad, jo pēc gada, diviem vai trim viss jau varētu būt pavisam citādi un tad varēsim priecāties, ka izdevies viņus noķert aiz astes Rīgā.
Fontaines D.C.
Klubā Palladium Rīga 15.VI plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 39