Šogad festivāls izcelsies ar vairāku ASV mākslinieku piedalīšanos - no Omahas universitātes Nebraskā ieradīsies dzīvā laika notācijas mūzikas komponists un interprets Sets Šefers (Seth Shafer), savukārt no Kalifornijas Mākslu institūta CalArts viesosies pat divas spilgtas mākslinieces – par fenomenālu un bezbailīgu pianisti dēvētā Vikija Reja (Vicki Ray) un ekstravagantā eksperimentētāja un improvizatore, vokāliste Karmina Eskobara (Carmina Escobar). Viens no festivāla centrālajiem notikumiem neapšaubāmi būs Latvijas Radio kora koncerts, kurā varēs dzirdēt izsmalcinātā intelektuāļa un dzīves baudītāja itāļu avangardista Lučano Berio vārdos grūti nodefinējamo darbu A-Ronne, savukārt grieķu komponista Dimitra Maronida un pašmāju komponistes Gundegas Šmites kompozīcijas elektronikai un stīgu orķestrim izskanēs konceptuālajā kamerorķestra Sinfonia Concertante ciklā Meistari un mācekļi kopā ar klarnetistu un diriģentu Gunti Kuzmu.
Festivālu ieskandinās paši jaunākie tā dalībnieki – mūzikas vidusskolu jauno interpretu konkursa Skat(!)logs laureāti, savukārt noslēgs – dejojams etnodžezs.
Festivālu 9. martā plkst. 16 JVLMA Ērģeļu zālē atklās Mūzikas vidusskolu Pirmā laikmetīgās kamermūzikas interpretu konkursa Skat(!)logs laureātu koncerts, kurā skanēs mūzika, kas sarakstīta pēdējā pusgadsimta laikā. Koncertā būs iespēja dzirdēt ne tikai tādu meistaru kā S. Gubaiduļinas un J. Karlsona darbus, bet arī kādu speciāli konkursam radītu jaundarbu.
10. martā plkst. 19 JVLMA Lielajā zālē koncertā Terraformation izskanēs komponista Šeta Šefera tāda paša nosaukuma kompozīcija altam un dzīvā laika notācijai/elektronikai, kurā komponista reālajā laikā ģenerēto materiālu atskaņos altists Pēteris Trasuns. Turpinājumā arī autora paša atskaņots skaņdarbs Shaken to the Core.
Seta Šefera galvenā radošā interese ir dzīvā laika notācijas mūzika. Tās pamatā ir algoritmiski procesi, kuri reālajā laikā ģenerē ne tikai elektroniskās skaņas, bet arī mūzikas notāciju, kuru jānospēlē mūzikas atskaņojumā.
Vēl dzirdēsim Agitas Reķes skaņdarba San dun stīgu kvartetam un elektronikai pirmatskaņojumu, tāpat programmā Alises Rancānes Mūzika vijolei, kā arī izcilā mūsdienu austriešu komponista Johannesa Marijas Štauda Caldera. Opuss pirmatskaņots 2013. gadā Zalcburgas festivālā un ietver ne tikai soprāna, klarnetes un klavieru, bet arī lapu šķīrēja partiju, kas aktīvi iesaistās skaņdarba atskaņojumā.
Atskaņojumos piedalās Viktorija Pakalniece (soprāns), Laima Ratniece - Miltiņa (klarnete), Patrīcija Ciemese (klavieres), Andrejs Jegorovs, Ingus Grīnbergs, Arvīds Zvagulis (vijole), Krišjānis Gaiķis (čells).
Koncertā ecStatic/Vox Clamantis 11. martā plkst. 19 JVLMA Lielajā zālē turpinājumu gūs ilggadēja sadarbība starp novatorisko CalArts institūtu Kalifornijā un Latvijas Mūzikas akadēmiju.
Amerikāņu eksperimentālā vokāliste, improvizatore Karmina Eskobara izpildīs kompozīciju VoxClamantis. Darbs pēta eksistences trauslumu un cilvēcisko empātiju, tas ir 45 minūšu garš solo darbs piecās daļās ar elektroniku un dzīvā attēla manipulācijām.
Pianiste Vikija Reja atskaņos programmu klavierēm un elektronikai, kuru veido trīs mūsdienu amerikāņu komponistu skaņdarbi - Fejas Vangas darbs Parabiosis, ko iedvesmojuši mākslinieku pāri, kuri rada un performē kopā, Mu-Šuanas Linas darbu Pale Fire, ko iedvesmojis Nabokova dzejolis, kas runā par mūzikas spēku dot spēcīgu vēstījumu, bet vienlaikus nav verbalizējams. Visbeidzot Bena Felpsa Sometimes I feel like my time ain’t long ir kā izvērstas variācijas, kurā solo klavieres pavada amerikāņu folkmūzikas a cappella ieraksts. Šis pamatmateriāls tiek pakāpeniski izstiepts laikā, tādējādi pievelkot tuvplānā skaņdarba nianses un ļaujot sajust visas dziedājuma mikrotonālās neprecizitātes. Komponists darbā pēta sadursmi starp klavieru partijas temperāciju un dziedājuma mikrotoņiem, kā arī mūsu muzikālā laika uztveri.
Kā ierasts, kamerorķestra Sinfonia Concertante koncertu ciklā Meistari un mācekļi satiekas pieredzējuši mūziķi un komponisti ar jaunajiem, daudzsološajiem talantiem. Šoreiz, 12. martā plkst. 19 JVLMA Lielajā zālē koncertā Meistari un Mācekļi / Maronidis. Šmite uzmanības centrā grieķu komponists Dimitris Maronidis un viņa dzīvesbiedre, latviešu komponiste Gundega Šmite. Koncertā varēs dzirdēt Dimitra Maronida Koncerta klarnetei, stīgu orķestrim un elektronikai pirmatskaņojumu, kurš rakstīts klarnetistam un arī šī koncerta diriģentam Guntim Kuzmam, kā arī Gundegas Šmites 2005. gadā komponēto Yellow-Red-Blue stīgu orķestrim un elektronikai. Jaunus darbus šim koncertam raksta JVLMA kompozīcijas studenti un maģistranti Andrievs Alksnis, Kārlis Rērihs, Marina Vidmonte, Marita Semjonova, un Oļesja Kozlovska.
Intriģējošs notikums būs Latvijas Radio kora koncerts 13. martā plkst. 19.00 JVLMA Lielajā zālē. Programma tiek veidota ap centrālo darbu - itāļu avangardista Lučano Berio (Luciano Berio) A-ronne. Šis slavenais darbs balstās uz teksta vokalizāciju un tā pārveidošanu uz kaut ko tikpat pirmatnēju, bet grūti vārdos nodefinējamu. Edoardo Sangvinetti dzejolis, kas ir šī darba pamatā, interpretācijas gaitā tiek lasīts apmēram 20 reizes, bet tas nekalpo kā teksts, kurš būtu jāizmanto kā "vārdi mūzikai", bet drīzāk kā teksts, kurš ir jāanalizē kā dažādu vokālo situāciju un izteiksmju radītājs. Dzejolis ir pilnībā veidots kā citāti no dažādiem avotiem – Jaunās Derības, Gētes Fausta, pantu no Eliota dzejas, Dantes, pirmajiem vārdiem no komunistu manifesta u.c. Dzejolis vienmēr tiek lasīts no sākuma līdz beigām un šai idejai pielāgota alegorija A-Ronne, kurš bija pēdējais burts senajā itāļu alfabētā, bet nu jau sen alfabēts beidzas ar Z.
Tāpat programmā trīs jauno komponistu darbu pirmatskaņojumi – Evija Skuķe, Agita Reķe un Alise Rancāne ir radījušas skaņdarbus, zinot, ka tos atskaņos vienā programmā ar Berio A-Ronne un ceļ tuvākus vai tālākus tiltus ar šo maģistrālo darbu.
Savukārt 14. martā plkst. 18 Rīgas Mākslas telpā izskanēs viena no festivāla vizītkartēm ETHNO+JAZZ vol.6. Etnodžeza koncerts šogad izskanēs jau sesto reizi. Tajā tradicionāli piedalīsies JVLMA etnomuzikoloģijas un džeza katedru studenti, bet, tā kā šoreiz koncerta vienojošais elements ir deja, tiem pievienosies arī jaunie horeogrāfi.
No džeza puses tie varētu būt klasiskie standarta deju ritmi - fokstrots, lēnais valsis, tango, kviksteps, arī Latīņamerikas dejas – samba, rumba, ča-ča-ča, pasodoble, savukārt no etnomūzikas puses - latviešu un citu kaimiņu tautu danči. Divu nedēļu laikā top jaunas kompozīcijas, kurās sintezētas šīs šķietami grūti apvienojamās deju pasaules. Rezultāts, kā parasti - neparedzams, bet dejojams.
Biļetes iepriekšpārdošanā Biļešu paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv, kā arī stundu pirms koncerta norises vietā.