Ar itāļu komponista Džakomo Pučīni operas Madama Butterfly translāciju 1925. gada 1. novembrī oficiāli tika atklāts toreizējais Latvijas Pasta un telegrāfa departamenta Rīgas radiofons un aizsākās tagadējā Latvijas Radio vēsture, kas pagājušās nedēļas nogalē pārsniedza 90 gadu slieksni. "To noklausījās 331 abonents un arī daži "radio zaķi" bez klausīšanās atļaujām," apaļajai jubilejai veltītajā raidījumu ciklā Radio arhīvu dārgumi atklāja muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.
"Visi raidījumi tolaik notika no Rīgas galvenā pasta augšējā stāva. Tur izveidoja studiju un nolika vecu gramofonu ar dažām platēm, bet pasta un telegrāfa darbinieku biedrība aizdeva savas vecās klavieres," žurnāla Karogs 1977. gada 1. decembra numurā rakstīja Reinis Ādmīdiņš, atsaucoties uz bijušā radio darbinieka Borisa Hiršfelda grāmatu 28 stundas diennaktī (izdevniecība Liesma, 1977). Piektdien, 30. oktobrī, šajā vietā Radio ielā tika atklāta Latvijas Radio dibināšanai veltīta plāksne.
Sākumā Rīgas radiofons raidījis divas stundas diennaktī - no plkst. 20 līdz 22 -, taču jau otrajā darbības gadā tas sasniedzis septiņas stundas darbdienās un deviņas stundas svētdienās. Padomju laikā radio bija ideoloģiskā un propagandas aparāta sastāvdaļa. XX gadsimta 80. gadu beigās atbrīvojoties no cenzūras, radio iesaistījās cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Sevišķa nozīme tam bija 1991. gada janvāra barikāžu un augusta puča dienās. No 1993. gada 1. janvāra Latvijas Radio ir Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) biedrs.
Deviņdesmitās dzimšanas dienas svinību priekšvakarā mēs aicinājām vairākus Latvijas Radio kultūras žurnālistus atcerēties viņu pirmos soļus radio, kā arī atbildēt uz diviem jautājumiem: kāda ir radio privilēģija XXI gadsimtā tieši kultūras žurnālistikā? Kā radio attīstīsies nākotnē?
Mediju saplūšana
Anda Buševica, Latvijas Radio 1 žurnāliste, raidījuma Augstāk par zemi autore, veido sižetus un apskatus par kultūras notikumiem raidījumiem Kultūras rondo un Pēcpusdiena
1. Latvijas Radio sāku strādāt pirms astoņiem gadiem kā raidījuma Kultūras rondo producente. Tīri emociju līmenī atceros, kā pirmo reizi savām rokām montēju skaņas failu. Process ir diezgan līdzīgs teksta faila rediģēšanai, tajā pašā laikā pilnīgi cita pasaule - ar jauniem skaistuma, veiksmes un vēstījuma nosacījumiem.
2. Salīdzinājumā ar citiem medijiem Latvijas Radio tīri kvantitatīvi šobrīd var atvēlēt visvairāk raidlaika kultūrai, kultūras procesu dokumentēšanai, un šī darba nozīme pa īstam būs novērtējama pēc pāris gadiem. Tam pamatā ir ļoti racionāls apsvērums: radio ir medijs ar samērā lētu pašizmaksu, tas nozīmē, ka radio vadībai nav tik sīvi jāpierāda savs lietderīgums ar augstiem reitingiem, jo kultūra bija un laikam jau arī būs diezgan elitāra joma.
3. Jau pašlaik Latvijas Radio darbojas sinerģijā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu lsm.lv. Jaunākās tehnoloģijas, piemēram, iespēja raidījumus lejupielādēt un klausīties mobilajos telefonos, planšetdatoros un citur, ļauj piesaistīt gados jaunāku auditoriju, kurai nav paraduma klausīties radio reālajā laikā. Mediju saplūšanas laikmetā attīstības iespējas varētu būt diezgan plašas. Vieta jūsu iztēlei!
Saturs būs karalis
Ingvilda Strautmane, Latvijas Radio 1 raidījuma Kultūras rondo vadītāja
1. Mani pirmie radio mēģinājumi bija jau vidusskolas gados. Šķiet, pirmais darbiņš bija ierakstīt tolaik populārā ansambļa Ornaments vizītkarti.
2. Sabiedriskā radio privilēģija ir vispār nodarboties ar žurnālistiku un tieši ar kultūras žurnālistiku. Neierobežotas telpas, laika un žanru robežas. Iespēja runāt ar radošiem cilvēkiem.
3. Saturs būs karalis.
Arvien lielāka uzmanība un arvien vairāk resursu būs jāiegulda kvalitatīva satura radīšanā. Saturu pēc tam "iepakos" dažādos jaunos tehnoloģiskos veidos un pārraidīs lietotājam ērtos un pieejamos veidos.
Robežu neesamība
Inga Saksone, Latvijas Radio 3 Klasika producente
1. Latvijas Radio sāku strādāt vairāk nekā pirms 20 gadiem. Sākumā aizpildīju 10-15 minūšu muzikālos starplaikus LR1 programmā. Tas bija un nebija vienkārši, jo pēc zināma laika sāka aptrūkties konkrētās hronometrāžas skaņdarbu.
Lielais bubulis bija Mūzikas jaunumu apskats, kura tapšanas brīdī mūzikas redakcijā valdīja elektrizēta atmosfēra, jo ikviens bija iesaistīts tā gatavošanā. Klausījāmies, recenzējām koncertus, intervējām māksliniekus un analizējām muzikālos procesus Latvijā. Turpinām to darīt arī šodien LR3 Klasika pārraidē Post factum.
2. Mūzikai radio viļņos kopš pašiem pirmsākumiem ir bijusi nozīmīga vieta - intervijas vai informācijas apjomu varam montēt, sapresēt un pasniegt lakoniskā formātā, taču Bēthovena vai Mālera simfonijas ir jāklausās no pirmās līdz pēdējai taktij. Tas ir nemainīgi gan XX gadsimta sākumā, gan šodien.
XXI gadsimta satelītpārraidēs varam ceļot pa pasaules mūzikas centriem un visvienkāršākajā radioaparātā gūt priekšstatu par globālo koncertdzīvi, samērot savus iespaidus ar kritiķu atzinumiem, piekrist vai strīdēties, taču svarīgākais - izjust robežu neesamību un gūt rosinājumu procesā piedalīties.
3. Iespējams, taisnība nākotnes mediju pētniekiem, ka mūs gaida personalizētā radio klausīšanās, kurā katrs varēs sakārtot savu radioprogrammu un izvēlēties tikai sev interesējošos raidījumus un mūziku. Tomēr negaidītības un nejaušības faktors ir pietiekami vilinošs, lai radio arī nākotnē klausītos reālajā laikā un konkrētajā situācijā.
Tiešraides sajūta, kurā ar LR3 Klasika starpniecību ir iespēja būt kopā ar klausītājiem Berlīnes filharmonijā vai Ņujorkas Metropoles operteātrī, nav salīdzināma un aizstājama ar ierakstītu konservu klausīšanos.