"Apbrīnojamā pilnībā izgaršojot Čaikovska mūziku un harmonijā ar izcilo orķestri, viņš vērta Pīķa dāmu saviļņojošā orķestra psihotrillerī. Tas, ka Nelsons arī elpo kopā ar dziedātājiem, vēl jo vairāk papildina viņa sniegumu," par latviešu diriģenta Andra Nelsona neplānoto debiju Vīnes Valsts operā rakstīja Austrijas laikraksts Kurier (Liels solījums nākotnei, 24.06.). "Nelsons kā negaidīta laime!" viņa pēkšņo parādīšanos Vīnē jau virsrakstā novērtējis Kronenzeitung. Lūgts aizvietot pasaulslaveno maestro Seidži Ozavu, 30 gadu vecais latvietis Andris Nelsons tik iespaidīgi nodiriģējis šā gada jauniestudējumuP.Čaikovska operu Pīķa dāma (Veras Ņemirovas režijā) Vīnes Valsts operā, ka jau pēc pirmās no trim sezonas slēgšanas izrādēm jūnija beigās ilggadējais operteātra intendants Joans Holenders radio intervijā izsaucies — tā esot visspožākā debija, kādu viņš pieredzējis visos savos Vīnes Valsts operas vadītāja sešpadsmit darba gados. Ziņa par latviešu diriģenta sniegumu zibens ātrumā izplatījās arī bez preses palīdzības — jau nākamajā dienā bija izpirktas biļetes uz pārējām izrādēm.
Pats A.Nelsons atzīst, ka juties ļoti īpaši, sajūsmināti, jo diriģējis īpašu orķestri — Vīnes filharmoniķus, un tā ir liela bauda muzicēt ar vienu no pasaules top orķestriem.
Piepilda orķestra ilgas
Publikas, mūziķu, teātra vadības un kritiķu apbrīnu latviešu diriģents iemantoja uzreiz, turklāt spožais sniegums trijās izrādēs Vīnē viņam izdevās, starp tām paspējot iespaidīgi nodiriģēt simfonisko koncertu Šveicē, Cīrihes Tonhallē, kuras orķestri savaldzinājis jau sadarbības sākumā aizvadītajā ziemā.
"Nelsons ne tikai spēj precīzi attīstīt partitūras tekstu, viņš arī redz viņpus notīm un atklāj mūzikas struktūru, saturu, noskaņu, kaut ko dziļi garīgu un visaptverošu. (..) Tonhalles orķestris ir ārkārtīgi pateicīgs Nelsonam par tik lielu iedvesmu. (..) Viņš sniedza tieši to, pēc kā orķestris ilgojās," pēc šīsvasaras koncerta Šveicē rezumē Neue Zurcher Zeitung, A.Šēnberga Apskaidrotās nakts interpretāciju vērtējot kā sensacionālu. Orķestris atdzīvojies, tiklīdz Nelsons sācis diriģēt.
"Dažbrīd kā spāņu matadors, dažbrīd gandrīz kā vadošais dejotājs viņš izvilināja no mūziķiem krāsainu, bagātīgu tēlainību," priecājās Tages-Anzeiger.
Tikko parādījušās arī atsauksmes par debiju Losandželosā, pie Losandželosas filharmoniskā orķestra diriģenta pults milzīgajā vasaras arēnā Hollywood Bowl, kuras bļodveidīgajā amfiteātrī 15.jūlijā jaunajam diriģentam un viņa vienaudzim franču vijolniekam Reno Kapisonam pēc F.Mendelszona Vijoļkoncerta atskaņojuma aplaudēja 6,7 tūkstoši klausītāju. Mūslaiku tehnika ļāva abus jaunos mūziķus vērot arī video ekrānos. "Viņš diriģēja A.Dvoržāka 7.simfoniju ar starojošu sejas izteiksmi kā bērns priekā par jaunu rotaļlietu," raksta Los Angeles Times (17.VII).
Tomēr recenzents Ričards S.Ginels nav tik jūsmīgs kā kolēģi Eiropā un izteicies ironiski, ditirambus pietaupot Kapisona slavēšanai. Temperamentīgais diriģents viņam atgādinājis klaunu, kas "šūpojoties un lēkājot, diriģējot te ar zizli, te bez tā, raidījis daudz prieka un dzīvīguma, bet neko daudz no šīs re minora simfonijas tumsas."
Lielās karjeras slieksnis
"A.Nelsonam ir daiļrunīga diriģēšanas tehnika." Viņš veido muzikālās frāzes, atklāj nianses, apvieno muzicēšanu orķestrī un uz skatuves, uztur pastāvīgu uzbudinājumu visu vakaru. Ir jūtams un dzirdams, ka mūzika ir viņa kaislība. Viņš ir partneris solistiem, korim un orķestrim, kuram jau pēc vienīgā mēģinājuma pielipa Nelsona aizrautība un mīlestība pret detaļām," viņa sniegumu pie operas Pīķa dāma diriģenta pults Vīnē analizē avīze Osterreich. "Nelsonam, kurš skolojies pie igauņu vecmeistara Nēmes Jervi un pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona, Čaikovska skaņu pasaulē ir kā mājās — home game," tā Kronenzeitung, atzīmējot, ka Čaikovskis izskanēja "spēcīgi, saistoši, dramatiskā intensitātē, bieži noslēpumaini tumši, bet arī ļoti melanholiski un rezignēti".
Spilgtais notikums atbalsojies arī Krievijas presē. "Spriežot pēc enerģiskā un ļoti emocionālā Pīķa dāmas lasījuma, viņam patiešām ir liela nākotne," atzīst Kommersant (12.VII).
Baltijas meteors — A Baltic Fireball, ko varam tulkot arī kā "lodveida zibens". Šādi savu apjomīgo portretrakstu par latviešu diriģentu (Die Zeit, 12.VI) nosaukusi respektablā vācu kritiķe Kristīne Lemke-Matveja, kura augstu novērtējusi arī viņa sniegumu Rīgā R.Vāgnera operas Valkīra pirmizrādē pagājušajā gadā. "Jaunais latvietis Andris Nelsons atrodas uz lielas diriģenta karjeras sliekšņa," secina pieredzējusī mūzikas publiciste.
Brīvdienu nebūs
Lai nu kas, bet brīvdienas A.Nelsonam šovasar "nespīd". Viņa starptautiskā karjera jau tagad sit augstu vilni: 19. un 20.jūlijā viņš ASV diriģēja Losandželosas simfonisko un Klīvlendas simfonisko orķestri. 21.augustā gaidāma debija Amsterdamā ar Nīderlandes karalisko Concertgebouw simfonisko orķestri, kura galvenais diriģents ir Mariss Jansons. Un tad jau jādodas uz Lielbritāniju gatavoties pirmajai ziemas koncertsezonai Birmingemas simfoniskā orķestra galvenā diriģenta amatā. Pirmais koncerts šajā statusā jau 17.septembrī, programmā Fantastiskā simfonija piedāvājot trīs jaunības opusus — līdzās H.Berlioza Fantastiskajai simfonijai likts Rīgā komponētais R.Vāgnera jaunības opuss — uvertīra operai Rienci un B.Bartoka baletsvīta Brīnišķīgais mandarīns. Nākamreiz Vīnes operā A. Nelsons diriģēs novembrī M-Me Butterfly un 2009.gadā — Tosku.