Guntis Kumačevs, kurš stāsies pie koncerta diriģenta pults, ir Nacionālo Bruņoto spēku orķestra diriģents, diriģējis pūtēju orķestrus arī Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Francijā un Singapūrā. Ar NBS Jūras spēku orķestri ierakstījis vairākus mūzikas albumus, rosinājis latviešu komponistus radīt skaņdarbus pūtēju orķestrim un diriģējis pirmatskaņojumus. Viņš ir ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un patlaban studē pie profesora Viestura Gaiļa simfoniskā orķestra diriģēšanas klasē.
Stāstot par programmu, I.Miķelsone norāda, ka franču romantisma komponista, orķestrāli krāšņu simfoniju autora Hektora Berlioza (1803-1869) "Sēru un triumfa simfonija" (Symphonie Funèbre et Triomphale) ir sacerēta 1840. gadā lielam orķestrim kā Francijas valdības pasūtījums Franču revolūcijas desmitgadei veltītam pasākumam. Pēc pirmatskaņojuma Parīzē, Bastīlijas laukumā šī simfonbja kļuva par komponista dzīvē populārāko skaņdarbu. Simfonijas pirmā daļa Marche Funèbre – grandiozs sēru maršs sonātes formā. Otrā daļa Oraison Funèbre – atvadu himna ar trombona solo. Bez pārtraukuma seko trešā daļa – Apothèose, kur triumfālā marša noslēgumā orķestrim pievienojas koris, dziedājumā ar Antona Dešampa (Antoni Deschamps) dzeju slavinot kritušo piemiņu.
Kā atgādināja I.Miķelsone, serenāde klasicisma laikmetā bija instrumentālās mūzikas darbs, kas līdzinājās divertismentam ar vismaz četrām daļām. Mocarta tēvs Leopolds, būdams Zalcburgas erchercoga dienestā, sacerējis ap 30 šādas serenādes galma vajadzībām, savukārt Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791) meklēja žanram jaunas instrumentu krāsas, izmantojot sava laika jaunos pūšaminstrumentus klarneti un basethornu. "Gran Partita" jeb Serenāde KV361 ir sarakstīta 1781. gadā nelielam pūšaminstrumentu sastāvam – divām obojām, divām klarnetēm, diviem basethorniem, diviem fagotiem, četriem mežragiem, pievienojot arī stīgu instrumentu – kontrabasu. (Tiesa, basethorna partijas šodienas orķestros tiek uzticētas mūsdienās pieejamiem instrumentiem.) Serenādei ir septiņas daļas, no kurām vairākas ir labi atpazīstamas un iedvesmojušas citus komponistus. "Man liekas, ka es dzirdēju Dieva balsi" – šādi par Serenādes piektās daļas "Romance" mūziku saka Antonio Saljēri režisora Miloša Formana 1984. gada filmā "Amadeus".
Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties gan Rīgas Domā, gan "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv Biļetes pilna cena – 5 Ls. "Biļešu paradīzes" kasēs, uzrādot apliecību, pieejamas atlaides pensionāriem un studentiem.