Koncertprogrammā Pēteris Vasks un domubiedri skanēs dramatiskā balāde Mūsu māšu vārdi, saviļņojošās lūgšanas Mans Kungs un mans Dievs, Angele Dei korim a capella, The Fruit of Silence un Dzeguzes balss. Līdzās Pētera Vaska mūzikai klausītājiem būs iespēja dzirdēt arī Artura Maskata Pavasara tēmu klavierēm un Agnus Dei, kā arī Andreja Selicka Ekstātisks dziedājums Dieva mātei un Ave Maria.
Pēteris Vasks ir viens no nozīmīgākajiem gaismas nesējiem Latvijas kultūras telpā, kurš vienmēr interesējies par saviem kolēģiem komponistiem, atbalstot un aktīvi apmeklējot viņu pirmatskaņojumus. Vissirsnīgākos vārdus par tēvišķo gādību un iedvesmu Pēterim Vaskam velta plejāde latviešu komponistu, kas pie viņa mācījušies Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Pētera Vaska mūzika allaž bijusi klātesoša arī Latvijas Radio kora dzīvē, spēcinot un dziedinot ar savu garīgo vēstījumu un neatlaidīgo tiecību pretim gaismai.
Koncertā skanēs dramatiskā balāde Mūsu māšu vārdi ar Māra Čaklā dzeju, kas rakstīta kā veltījums mātēm – latviešu tautas stiprākajai daļai. Saviļņojošās lūgšanas Mans Kungs un mans Dievs pamatā ir šveiciešu mistiķa Brāļa Klauss lūgsna, ko viņš esot skaitījis ik dienas. Ar šo tekstu komponists sastapās meditācijas retrītā Baltijas jūras krastā. Atskaņojumu piedzīvos arī Angele Dei korim a cappella. Tā ir lūgšana sargeņģelim, kas kalpo kā atgādinājums par Dieva sargājošo mīlestību.
Klavierdarbs Dzeguzes balss. Pavasara elēģija tapis 2021. gadā un tā iedvesmas avots ir dzeguze. Pēteris Vasks saka: "Amatciemā, kur ir mūsu vasaras nams, ir daudz dzegužu. Brīnišķīgs putns." Ornitologu vidē par populārāko kūkojiena intervālu uzskata mazu tercu. Pēteris Vasks par savas dzeguzes pamatintervālu izvēlējies lielu tercu, taču viņa opusā vietumis pavīd arī kvarta un maza terca. Bez konkretizējuma komponists saka: "Ļoti personiska stīga ievibrējas šajā skaņdarbā."
Savukārt The Fruit of Silence ar Mātes Terēzes vārdiem ir klusa meditācija par kalpošanas un mīlestības ceļu.
Līdzās Pētera Vaska mūzikai varēs dzirdēt Artura Maskata Pavasara tēmu klavierēm un Agnus Dei – svēta daiļuma un dziļi izjustas ticības apliecinājumu. Andreja Selicka skaņdarbos spēcīgi atbalsojas ikonu simbolisms un sakrālā arhetipija. Viņš skaņās radījis Ekstātisku dziedājumu Dieva Mātei, kam blakus likta jau iepriekš rakstītā Ave Maria dziedošām klavierēm.
Rīgas festivālā 4. jūnijā ar solokoncertu Melngalvju namā uz skatuves atgriezīsies pianists Vestards Šimkus, kurš izpildīs Kloda Debisī 24 prelūdijas klavierēm.
11. jūnijā Melngalvju namā uzstāsies viens no spilgtākajiem Latvijas kameransambļiem Trio Palladio. Programmā Ludviga van Bēthovena Klavieru trio dominorā, Santas Ratnieces Entasis, Valentīna Silvestrova avangarda darbs Drama.
16. jūnijā festivālā izskanēs arī pavisam unikāls muzikāls projekts, kurā satiksies viens no hiphopa pamatlicējiem Latvijā – reperis Ozols, Latvijas Radio bigbends un dziedātāja Kristīne Prauliņa. Hanzas peronā būs dzirdamas dziesmas no dažādiem repera albumiem, kas izdoti kopš 2000. gada.
17. jūnijā Dzintaru koncertzālē izskanēs diriģenta un pedagoga Jāņa Erenštreita 80 gadu jubilejas koncerts, kurā piedalīsies viņa audzēkņi un tuvākie skatuves kolēģi: Maestro Raimonds Pauls, Rīgas Doma kora skolas kori, diriģents Mārtiņš Klišāns, dziedātāji – Daumants Kalniņš, Gunārs Kalniņš, Jānis Šipkēvics, Grēta Grantiņa, grupa Instrumenti, vokālās grupas Framest un Latvian Voices, Latvijas Radio bigbends.
18. jūnijā Latvijas Universitātē festivālu noslēgs krāšņa un neparasta Skotijai veltīta koncertprogramma Mendelszona simfonijas un skotu dūdas, ko izpildīs Sinfonietta Rīga ar Olari Eltsu pie diriģenta pults, solists – Roberts Džordans, viens no redzamākajiem skotu koncertdūdniekiem.
Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un internetā.
Informācija: www.rigasfestivals.lv