Ar Riharda Zaļupes jaundarba Santa Pax pasaules pirmatskaņojumu maijā izskanēja pacilājošs Vēsturisko ērģeļu svētku Latvija – ērģeļu zeme atklāšanas koncerts Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīcā, kā arī ir piedzīvots nozīmīgs notikums Kurzemes kultūras dzīvē – ieskandinātas restaurētās ērģeles Balgales evaņģēliski luteriskā baznīcā. Nu laiks arhitektoniski krāšņajai neogotikas formās veidotajai Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīcai, kur notikuma centrā arī būs ērģeles. 22 reģistru instruments, ko draudze iegādājās 1900. gadā, ir izgatavots Rīgā un prāvesta J. Volloviča laikā tam tika ierīkots motors.
Koncertprogrammā Gaismas stāsts ir apkopoti skaņdarbi balsij, vijolei, koklei un ērģelēm, kurus varēs dzirdēt Ilonas Birģeles (ērģeles), Ilzes Grēveles-Skaraines (soprāns), Andas Eglītes (kokle) un Paulas Šūmanes (vijole) izpildījumā. Baznīcas velves piepildīs Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Aivara Kalēja, Romualda Jermaka, Ligitas Sneibes, Līgas Ančevskas, Renātes Stivriņas un Agnetas Krilovas "gaismas darbi".
Mūžīgās kustības ideja jau izsenis interesējusi ne tikai zinātniekus, bet arī mākslas pasaules pārstāvjus. Aivara Kalēja Perpetuum mobile tapusi 2016. gadā un togad pirmatskaņota trešajā mūziķa solo koncertā Parīzes Dievmātes katedrālē. To caurstrāvo ne tikai nerimstošas ērģeļu pasāžas, bet arī enerģisks dzīvesprieks.
Latviešu romantiskās mūzikas klasiķa, Emīla Dārziņa nemirstīgais Melanholiskais valsis lielai daļai klausītāju ir pazīstams kompozīcijas oriģinālajā versijā simfoniskajam orķestrim. Koncerta klausītāji tiks iepazīstināti ar pavisam unikālu opusa versiju – profesora Tālivalža Dekšņa pārlikumu vijolei un ērģelēm.
Pētera Vaska Laudate Dominum korim un simfoniskajam orķestrim koncerta noslēgumā izskanēs vijoles un ērģeļu skaņās paša autora veidotā redakcijā. Pētera Vaska baznīca ir daba, tieši tur viņš smeļas spēku sevī un kā galveno kompozīcijas uzdevumu uzskata spēka tālāk dāvāšanu citiem. Savas vērtības komponists formulē šādi: "Man mūzika ir atgādinājums, ka cilvēks ir ne tikai miesa, bet arī gars. Es ceru, ka mana mūzika ir gara spēka koncentrāts, ko vēlos dot klausītājiem. Manuprāt, nav būtiski izdomāt kaut ko principiāli jaunu. Komponistam jāskatās uz augšu. Mans būtiskākais kritērijs ir: vai darbs tapis ar maksimālu goddevību un pazemību? Vai tas ir garīgo un fizisko spēku koncentrācijas auglis? Vai dod jaunu atklāsmi?" 2016. gadā tapušais, gaišas ticības caurstrāvotais opuss dos spēku un aicinās ieskatīties sevī, uzvedinot uz pārdomām.
"Reizēm cilvēks aizklapē savas ausis un ir gatavs tikai viena veida informācijai, bet katra paša rokās ir atvērtības plašums. Tāpēc aicinu cilvēkus būt atvērtākiem un saprotošākiem pret to, kas liekas svešs, neparasts vai nedzirdēts. Mēģināt ieklausīties – neaizvērt uzreiz savas ausis un sirdi kādai domai, skaņai, mūzikai vai idejai, kas pirmajā mirklī šķiet sveša vai neparasta. Daudz mīlestības. Jo vairāk dosim, jo vairāk saņemsim," šādus vārdus klausītājiem 2022. gada sākumā novēlēja Zviedrijā dzīvojošā latviešu ērģelniece un komponiste Ligita Sneibe. Arī viņas skaņdarbu Gaisma caurauž sirsnīgais vēlējums.
Romualds Jermaks nereti mūzikā apdzied rāmas Latgales dabas ainavas, taču variācijās par latgaliešu tautasdziesmas Gaismiņa ausa tēmu apvienosies gan mierpilni dabas motīvi, gan tautiski enerģisks spēks, lai kopīgi nonāktu līdz dzīvi apliecinošam noslēgumam.
Renātes Stivriņas vokālais cikls Mūzika Debesīm soprānam un ērģelēm veltīts svēto lūgšanām cauri gadsimtiem. Īpaši par godu Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīcai izskanēs viena cikla daļa, Svētā Franciska lūgšana, kuras vārdi pavadīs klausītājus dievišķās atklāsmes brīdī un sniegs palīdzīgu roku cerības un miera meklējumos.
Līgas Ančevskas skaņdarba Tête-à-tête nosaukumā iekodēta intīmi divvientulīga saruna. Skaņdarbs oriģināli komponēts divām koklēm, bet šajā koncertā kokles vārdus atbalsos ērģeles, lai kopīgi dotos noslēpumainā un gaišuma apdvestā piedzīvojumā.
Savukārt fragments no Agnetas Krilovas dziesmu cikla Kluss starojums balsij un ērģelēm izcili atbilst darba nosaukumam – soprāna dzidrā skanējuma un ērģeļu smalkāko reģistru apvienojums nudien izstaros klusu, bet bezgalīgi spēcīgu gaismu, kas bagātinās arī šī koncerta klausītājus.
Svētā Franciska Romas Katoļu baznīca atrodas Rīgā, Maskavas forštatē un ir viens no nozīmīgākajiem dievnamiem katoļu garīgajā un sabiedriskajā dzīvē. Ēkas būvniecība tika uzsākta 1889. gadā un pabeigta 1892. gadā. Neogotikas būvprojekta autors ir arhitekts, Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras students Florians fon Viganovskis. Tā ir viena trim baznīcām Rīgā, kura būvēta nevis ar vienu, bet gan ar diviem torņiem. Celtniecībā piedalījās galvenokārt vietējie meistari, taču vitrāžas ēkas logos, kā arī centrālais un sānu altāris tika pasūtīti un izgatavoti Varšavā. Solus izgatavoja Baltijas vagonu fabrikā. 1892. gadā Mogiļevas palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja baznīcu Svētā Franciska godam. 1930. gadā ap baznīcu tika uzbūvēts mūris, lai norobežotu no bijušo kapu teritorijas. 1960. gadā norisinājās baznīcas restaurācija, atjaunojot 1900. gada zīmējumus, kuru prototipi ņemti no Asīzes Franciska bazilikas Asīzē Itālijā.
Parasti baznīcās ērģeļu tuvumā var redzēt svētās Cecīlijas svētgleznu – ērģelnieku aizbildne tajā redzama spēlējam ērģeles. Svētā Franciska baznīcā svēto Cecīliju redz gan vitrāžā virs ieejas durvīm, gan svētgleznā kora balkonā.
Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcā rit restaurācijas darbi un daudz jau ir paveikts - ir atklāti sienu polihromo gleznojumu fragmenti, atjaunots jumts un pāršuvots mūris, bet vēl viss turpinās. Tādēļ ieeja koncertā par ziedojumiem dievnamam.
Vēsturisko ērģeļu svētki ir vienīgais notikums, kas tik plaši atspoguļo ērģeļmākslu reģionos un Rīgā, aptverot visu Latviju. Projektam ir izzinošs raksturs, kas ietver veselu ērģeļkultūras kompleksu - ievadlekcijas, pētniecību, instrumentu demonstrējumus, kā arī sadarbību ar Latvijas mākslas skolām. Vēsturisko ērģeļu svētku ietvaros - Latvijas simtgadē Rīgas Doma katedrālē tika organizēts maratonkoncerts, kurā piedalījās 29 Latvijas ērģelnieki. Skaitlis, kas Latvijas ērģeļmūzikas koncertu vēsturē iezīmējās pirmo reizi. Koncertos tika vākti ziedojumi Liepājas Sv. Annas ērģeļu atjaunošanai. Projektā īpaša nozīme ir sadarbībai ar ērģeļmeistariem – Alvi Melbārdi, Jāni Kalniņu, Viesturu Ilsumu, Jāni Pelši, Miku Dzenīti un citiem. Vēsturisko ērģeļu svētki Latvija - ērģeļu zeme ir izpelnījušies atpazīstamību plašā sabiedrībā.
Ieeja koncertā bez maksas, par ziedojumiem.
Svētku norise mājaslapā facebook.com/pg/LatvijaErgeluzeme un o-koncert.lv