Pirmatskaņojumam, kas notika tieši komponista dzimšanas dienā 7. aprīlī Kuldīgas Kultūras centrā, jau sekojuši koncerti Valmierā, Ādažos, Šlokenbekas muižā un Jelgavā. Es jauno programmu noklausījos Šlokenbekas muižā, nosaukumam ļoti atbilstošā vidē, par spīti tam, ka šeit trūkst akustisko klavieru un tehnisko iespēju uzburt intimitāti ar mainīgu skatuves gaismojumu.
Nesamāksloti, cilvēcīgi
Veltījums sievietēm un padomdevējs vīriešiem. Šādi pats Jānis Lūsēns piesaka jauno ciklu, kurā ir 22 jaunas kompozīcijas ar latviešu klasiķu Viļa Plūdoņa, Kārļa Skalbes, Andreja Eglīša, Ērika Ādamsona, Kārļa Krūzas un Eduarda Veidenbauma dzeju. Tās sakārtotas divās koncerta daļās, un tajās Ingus Pētersons ne tikai dzied, bet arī lasa dzeju, to darot pārmaiņus ar komponistu. (Ar sev raksturīgo humoru Lūsēns koncerta sākumā solīja publikā sēdošās dāmas iepriecināt ar to, ko viņu vīri un tēvi mājās, visticamāk, nedara - ar dzejas lasījumiem. Turklāt tas viņiem izdevās nesamāksloti, dabiski, cilvēciski. Tāda programma labi iederētos Dzejas dienās.) Interesanti, ka vīriešu iekšējās pasaules tēma pašu vīriešu pasniegumā Latvijas vokālajā kamermūzikā piedzīvo atdzimšanu. Tikko, pagājušajā nedēļā, pirmatskaņojumu piedzīvoja jau otrā Andra Dzenīša cikla Vīriešu dziesmas burtnīca ar dažādu laiku latviešu dzejnieku tekstiem. Un vēl pirms brīža - programmā Krāsu balāde Raimonda Paula jaunās dziesmas ar Jāņa Petera jaunāko dzeju, kuru gan dziedāja, gan lasīja Zigfrīds Muktupāvels. Un visi tādi liriski, apgaroti vai šķelmīgi, nevis agresīvie mačo! Šī ideja vienkārši virmo gaisā, atrodot dažādu piepildījumu.
Dziesmas Jānis Lūsēns komponējis bez steigas, vairākus gadus, un tās ir radītas tieši Ingus Pētersona balsij. Kādreiz - ļoti populāram jaunam estrādes dziedātājam, kurš astoņdesmito gadu otrajā pusē, visiem par lielu pārsteigumu, pārtapa opertenorā un pēc tam bija viens no pirmajiem, kuri (gados, kad opernamu remontēja) cirta sev ceļu rietumos. Pēdējā laikā Ingus Pētersons dzirdams operetēs, kuras iestudē Latvijas Operetes fonds, un gandrīz desmit gadu - Lūsēna dziesmu ciklā Mazu brīdi pirms. Viņš atveidoja arī tēva lomu Lūsēna mūziklā Meierovics. Šķiet, ka programma Romantika dziedātājam ir būtiska, lai dotu jaunu elpu, motivāciju darīt.
Sapurina tieši un vitāli
Jaunās dziesmas Lūsēnam izdevušās gana atšķirīgas, šī nekādi nav vienmuļa romantika, bet gan bagātīga emociju un dzīves uztveres krāsu palete. Patiešām tīra, dzidra un jaudīga pasaule, lai arī netiek izkliegta skaļi. Šīs nav dziesmas, kur iepriekšparedzami rindojas pantiņš un piedziedājums. Komponists veidojis mūzikas stāstus, gan pakāpeniski tos attīstot, gan pēkšņi ievijot pavisam negaidītus kontrastus - pavisam citu pasauli skaņdarba viducī. Vienlaikus visa programma kopumā ir veselums, lai gan, protams, dziesmas varētu atskaņot arī pa vienai.
Te pirmajā vietā ir kvalitatīva dzeja - piemēram, Andreja Eglīša jaunības dzejoļi, par kuriem agrāk pat nenojautu: līdz sapņainajai laimes sajūtai, ko devusi Garāmgājēja, un ar atzīšanos mīlestībā Neatrastai. Lūsēns izracis sen necilātas kādreiz apbrīnotā trioletu meistara Kārļa Krūzas dzejas. Pētersons uzdāvina kādai klausītājai neļķi - to, no Ērika Ādamsona dzejoļa, un kaislīgi dzied par sarkano kafijas tasi. Skaists un saviļņojošs mūzikas satvars ir Viļa Plūdona dzejoļiem Lūna un To zina tikai zvaigznes. Arī Kārlis Skalbe ir šajā kompānijā, kopā ar Eduardu Veidenbaumu dziesmas vidū Lūsēns sapurina ļoti tieši un vitāli: Nost skumjību!. Starp dziesmām ir arī divas instrumentālas kompozīcijas, un tieši viena no tām - melanholiskais skaņdarbs Romantika čellam solo, kuru izjusti spēlē Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu koncertmeistars Ivars Bezprozvanovs, ir devis nosaukumu visai programmai. Šī ir kamerstila salonmūzika, kurā instrumentālā puse ir ļoti svarīga. Čells brīžiem ir kā izteiksmīga otra balss, dzīvā dialogā ar dziedāto. Akordeons Kaspara Gulbja rokās ir izsmalcināts, jūtīgs, ļoti personisks instruments, nevis bezpersonisks pavadījumu rullētājs. Jānis Lūsēns juniors ar veselām trim dažādām ģitārām, pat uz basģitāras intonē aizkustinoši smeldzīgas, klusinātas melodijas. Kamermuzicēšanā iekļaujas arī situminstrumentālists Harijs Gūtmanis, kopā ar autoru pie elektriskajām klavierēm un sintezatora iezīmējot arī žanrisko pamatu, kurā neuzbāzīgi valda fokstrota, tango, rumbas, valša un citu deju pulss.