Rošīnai Mērfijai ir erotiski ievelkoša, ledaini atsvešināta balss, kura kā lāzers caurdur triphopa ritmus Moloko labākajās dziesmās Sing It Back, The Time Is Now un Familiar Feeling. Duets Moloko izjuka pirms desmit gadiem, un Rošīna Mērfija sāka solokarjeru, kurā nepārtraukti demonstrē gatavību žonglēt ar skaņām un tēliem. Katrs viņas soloalbums ir jauns pavērsiens un piedzīvojums. 2005. gadā dzirdējām Rošīnu Mežaparkā – tas bija debijas soloalbuma Ruby Blue periods, šis izaicinoši eksperimentālais ieraksts tapis sadarbībā ar elektroniskās mūzikas ģēniju Metjū Herbertu. 2008. gadā Rošīna spīdēja Sapņu fabrikā ar otrā albuma Overpowered programmu – tā bija greznas, izdomas bagātas popmūzikas un klubu grāvēju deva.
Šoreiz viņa ierodas ar trešā albuma Hairless Toys materiālu. Pavasarī iznākušais disks ir kārtējā stila metamorfoze. "Šis atkal ir traks eksperiments. Es nepulcinātu mūziķus ierakstu studijā, lai atkārtotu to, kas klausītājiem ir labi pazīstams. Katrā albumā es cenšos demonstrēt nākamo līmeni, to, ko esmu iemācījusies," uzsver dziedātāja. Jaunā albuma dziesmas Exploitation videoklipu iedvesmojusi Džona Kasavītisa filma Pirmizrāde/Opening Night (1977). Rošīnas Mērfijas tēlu klipā ietekmējušas aktrises Džīna Roulendsa, Feja Danaveja, Katrīna Denēva un Džeina Fonda. "Mani vienmēr daudz vairāk iedvesmojušas aktrises, nevis dziedātājas. Vislielāko iespaidu uz mani ir atstājusi māksliniece Sindija Šērmena. Es, tāpat kā viņa, vēlētos pārvērsties par dažādiem cilvēkiem un veidot mākslas darbus, izmantojot tikai sevi," stāsta mūziķe. Šovā Siguldā viņa bieži mainīs tērpus un galvasrotas – ne jau lai līdzinātos Lēdijai Gāgai, bet drīzāk Greisai Džonsai.
Rošīna Mērfija pārvērš koncertu par diskokabarē priekšnesumu. Tur, kur skan disko, vienmēr līdzās ir draudīga tumsa un melodrāma. Albums Hairless Toys prasa priekšzināšanas – katra dziesma ir noslēpumaina nakts pasaciņa, kurā ir iekodētas atsauces uz 80. gadu Ņujorkas LGBT kultūru ar visām no tās izrietošajām pārmērībām un vibrācijām. Dziedātāja atklāj, ka, sacerot dziesmu Gone Fishing, viņa smēlusies iedvesmu kulta dokumentālajā filmā Paris Is Burning (1990), kas vēsta par tumšādaino un latīņamerikāņu transvestītu un starpdzimumu personu dubultdzīvi Ņujorkā 80. gados, kā arī par rasismu, homofobiju, AIDS epidēmiju, taču pāri visam – vēlmi pašizpausties žilbinošās un apdullinošās pagrīdes ballītēs.
Rošīna Mērfija rada tehnomūzikas, house un džeza mutācijas, kurās ieplūdina Italo-disco motīvus. Pērn viņa laida klajā minialbumu Mi Senti, kurā iekļautas piecas klasiskas itāļu estrādes dziesmas (Minas, Patijas Pravo, Lučo Batisti un Džino Paoli hitu kaverversijas) un viens oriģināldarbs. Jau četrus gadus mākslinieces dzīvesbiedrs ir elektroniskās mūzikas dueta Luca C & Brigante dalībnieks Sebastjāno Properci no Milānas. Rošīnas balss skan dueta kompozīcijā Flash of Light (viņa iepazinās ar Sebastjāno, ierakstot šo dziesmu, un nedaudz vēlāk pārim piedzima dēls).
Itāļu valodā Rošīna nerunā un dziesmu vārdus iemācījusies fonētiski. Viņa atzīst, ka šis repertuārs prasa lielākas vokālās spējas nekā citas kompozīcijas. "Tā ir kā vingrošana – jo vairāk trenē balsi, jo labāk un plašāk tā skan," saka dziedātāja. Šīs turnejas koncertos viņa izpilda itāļu superzvaigznes Minas šlāgeri Non credere un lutina ar dažiem Moloko hitiem – Tatty Narja, Dirty Monkey, Pure Pleasure Seeker un Familiar Feeling.
Rošīna Mērfija
Siguldas pilsdrupu estrādē 23.VII plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 34–39