RSU aula tiek pie ērģelēm

Sen gaidītu un ilgi gatavotu notikumu – Baltijā lielāko digitālo ērģeļu atklāšanu – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā augstskola svinēs īpašā koncertā 6. martā plkst. 18 kopā ar starptautiski visvairāk atzīto latviešu ērģelnieci Ivetu Apkalnu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā. Latvijas Lielās mūzikas balvas un divkārtējā prestižās ECHO Klassik balvas laureāte augstskolas jaunieguvumu ieskandinās ar Johana Sebastiana Baha, Frēnsisa Pulenka un latviešu komponistu Lūcijas Garūtas, Aivara Kalēja un Ērika Ešenvalda skaņdarbiem, parādot plašo izteiksmības spektru, kādu piedāvā XXI gadsimtā ražotas digitālās ērģeles.

Jauna elpa Pārdaugavas koncertzālei

Augstskolas vadība, kā arī RSU aulas vadītāja Astra Puriņa cer, ka līdz ar jaunajām ērģelēm jaunu elpu iegūs ideja par RSU aulu kā Pārdaugavas koncertzāli. "Ērģeles harmoniski papildina mūsu aulas īpašo skanējumu, turklāt to nopietnība un monumentālais skaņas greznums lieliski piestāv akadēmiskiem pasākumiem. Pateicoties ziedotājiem, šādi varam sniegt savu artavu Latvijas ērģeļmūzikai, kas, gluži tāpat kā Rīgas Stradiņa universitāte, pēdējos gados izteikti pierādījusi savu eksportspēju," norāda RSU rektors profesors Jānis Gardovskis. 

RSU aulā, kas tika atklāta 2009. gadā un kļuva pazīstama arī kā Pārdaugavas koncertzāle, jau sākotnēji bija paredzētas ērģeles, tomēr tieši tobrīd Latviju ļoti skarbi iespaidoja globālā ekonomiskā krīze. Līdzekļu trūkuma dēļ ērģeles toreiz netika iegādātas. Rektors atklāj, ka pie šīs idejas atgriezušies, pieaugot RSU rocībai un pateicoties RSU darbinieku, studentu un absolventu ziedojumiem, kā arī citiem atbalstītājiem no mecenātu vidus. "Noorganizējām ziedojumu kampaņu, kas ilga aptuveni gadu, un vienlaikus izsludinājām arī iepirkumu konkursu," J. Gardovskis izstāsta, ka jau augustā kļuvis zināms uzvarētājs (SIA A-T TRADE MUSIC), ar kura starpniecību iegādātas un uzstādītas Nīderlandes ražotāja Johannus digitālās ērģeles Ecclesias D450. Instruments iegādāts par 82 592,65 eiro, no tiem 16 124 savākti no ziedotājiem.  

Digitālās ērģeles ir ievērojami lētākas nekā mehāniskās, turklāt mūsdienās tās ir tehnoloģiski tik augstā līmenī, ka skanējumu grūti atšķirt no mehānisko ērģeļu radītā. Digitālo ērģeļu priekšrocība ir arī to mobilitāte, kā arī plašās muzikālās iespējas. RSU ērģeles aprīkotas ar 54 reģistriem, paplašināto dubulto akustisko sistēmu, aktīvajiem zemfrekvences skaļruņiem un pēc pasūtījuma veidotu stabuļu fasādi, kas vizuāli atgādina baznīcās un pasaules lielajās koncertzālēs redzamās mehāniskās, iebūvētās ērģeles. Digitālo ērģeļu audiosistēma izvietota RSU aulas abās pusēs – katrā pusē atrodas 24 skaļruņi, kas pārraida skaņu 45 grādu leņķī. Stabules nav tikai dekoratīvs elements – tās vienlaikus palīdz pilnveidot un pastiprināt skaņu no skaļruņiem, kuri atrodas aiz stabuļu fasādes. Šīs pašas holandiešu mūzikas instrumentu firmas Johannus ražotas ērģeles Latvijā jau kopš 2014. gada atrodas Latgales vēstniecībā Gors, un šī instrumenta iegāde koncertzālei dzimtajā Rēzeknē bija ērģelnieces Ivetas Apkalnas iniciatīva. To, cik būtiski jaunais instruments mainījis visa reģiona koncertdzīvi, jau apliecinājis viņas izveidotais ikgadējais starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi.   

Idejas virmo

Jaunais instruments, kas šā gada sākumā uzstādīts RSU, sniedz iespēju atskaņot četrus dažādus ērģeļu skanējuma stilus, sākot ar baroka vecmeistaru darbiem un beidzot ar romantisma un laikmetīgās mūzikas simfoniskajiem opusiem, kuros ērģeles ir īpašā uzmanības fokusā. RSU aulas vadītāja Astra Puriņa, kura agrāk producējusi jau virkni koncertu, priecājas, ka Latvijā beidzot ir vieta, kur ērģeļu skanējums būs iespējams kopā ar orķestri. 

Ņemot vērā, ka RSU aulā ir lieliskas kvalitātes Steinway koncertflīģelis, te varēs atskaņot arī tādu mūziku, kas sacerēta ērģeļu un klavieru duetam. "Tas varētu izklausīties grandiozi. Idejas gaisā virmo un noteikti īstenosies," ir pārliecināta Astra Puriņa. RSU aulas vadītāja norāda, ka jaunais instruments pavērs nozīmīgas jaunas iespējas. Protams, RSU ir mācību iestāde un nevar uzņemties organizēt plašu un regulāru koncertdzīvi, taču tā ir atvērta producentiem, ērģelniekiem un citiem mūziķiem, kuri vēlēsies atdzīvināt publiski pieejamo koncertdzīvi RSU aulā. Arī RSU rektors sola: "Ērģeles neturēsim aiz atslēgas." Konkrēta ideja, kas jau dzimusi RSU gaiteņos, ir augstskolas studentu kora Rīga koncerts valsts svētkos šā gada novembrī.