Rudaks: Reciklē agrāko laiku vērtības

Es piekrītu,ka viņiem vieta enciklopēdijās varbūt vēl priekšā.Bet nu konkurence ir milzīga.Lai izsistos kaut vai 50 noteikta perioda(pēdējos 50 gadus pagaidām sauc vienkārši par mūsdienu akadēmisko mūziku vai jaunākajiem laikiem)spilgtāko komponistu vai izpildītāju vidū - oi,kā jāpacīnās.Bet Pērts tur jau ir,un stabili.Enciklopēdijas arī var būt dažādas - arī tādas,n-tajos sējumos,ar tūkstošiem šķirkļu.Tādās vieta atrastos arī mūsējiem. Bet nu klasiskajā mūzikā pagaidām pamatā dabūjamas essential un guide tipa enciklopēdijas.

Opolais nav spilgtākais akadēmiskās dziedāšanas paraugs (man pat jājautā, vai Jums visā nopietnībā šķiet, ka viņa ir izcila dziedātāja? Pamatīgi "heipēta" gan, bet tas ir kaut kas cits un ar dziedāšanu tam ir visai attālināts sakars), kuras līmeni uzskatīt par augstāko, kāds no Latvijas nācis. Turklāt, ja runājam par akadēmisko dziedāšanu, tad pēdējais lielais starptautiskā līmeņa dziedātāju "metiens" ir salīdzinoši jauni cilvēki - nevienam vēl nav 40. Arī Šimkus, Skride, Kristīne Blaumane. Nav brīnums, ka par viņiem vēl neraksta enciklopēdijās. No starptautisku atpazīstamību ieguvušajiem dziedātājiem vecuma ziņā tajā kategorijā varētu būt tikai Inese Galante vai Egīls Siliņš. Pēteris Vasks vai Mariss Jansons arī. Protams, var jau runāt par to, cik lielā mērā Marisu Jansonu var uzskatīt par Latvijas pārstāvi, taču viņš pats sevi par tādu uzskata. Un daudzi citi arī.

Jā, piekrītu - LV pēdējā laikā ir izdota vesela virkne itin baudāmu džeza albumu, bet teikt, ka būtu kaut kas unikāls, nevar. Manuprāt, vaina tajā, ka Latvijā ir ļoti grūti regulāri un profesionāli nodarboties ar džezu(džezmeņiem jāpiepelnās popsīgākos projektos vai vispār jāstrādā ar muzicēšanu nesaistīts darbs, lai izdzīvotu),bet bez tā rezultātu nebūs.Un latviešu džezmeņi ir vājā starptautiskā apritē,bet ar pasaules pirmā līmeņa džeza zvaigznēm praktiski netusē vispār(labākajā gadījumā 1-2 koncerti tepat Latvijā, kā ar Kurtu Elingu,Džeimsu Morisonu vai Rendiju Brekeru,un tās pat nav nekādas lielzvaigznes, vienkārši starptautiski labi pazīstami mākslinieki).Laba starptautiskā aprite raksturīga tieši akadēmiskajai mūzikai - vesela virkne mūsu talantu ir uzstājušies ļoti prestižos festivālos un koncertzālēs, ieskaitot Metropolitēnu. Taču apgalvojums par Latviju kā akadēmiskās mūzikas lielvalsti ir strīdīgs, jo Opolais, Vaska vai Vestarda Šimkus līmeņa māksliniekus/komponistus var atrast jebkurā civilizētā valstī - pietiek papētīt izdoto CD katalogus vai festivālu programmas. Un Rietumos izdotajās klasiskās mūzikas enciklopēdijās(vismaz angļu valodā - divas tādas ir arī manā grāmatu plauktā,vēl vairākas esmu pašķirstījis)latviešus sameklēt ir praktiski neiespējami, pat Vasku. Vienīgais baltietis,kurš lieliem burtiem sevi ierakstījis klasiskās mūzikas vēsturē, pagaidām ir Arvo Pērts. Latvija ir bobsleja un skeletona lielvalsts.