Uzreiz pārņem dubultprieks, līdzīgi kā pagājušogad tas bija St. Vincent koncertā Open'er – ne vien savas klātesamības apziņa vienā no mūsu laika vērtīgākajiem muzikālajiem priekšnesumiem, kuru priekšgalā ir ļoti talantīgas, vēl jaunas sievietes, bet arī apziņa, ka pēc pāris nedēļām to kopā ar vēl daudziem citiem latviešiem būs iespēja baudīt savās mājās – festivālā Positivus Latvijā. Grimes, kas ir skatuves vārds pašlaik divdesmit astoņus gadu vecajai Klārai Elīzai Boučerei, ir četru meiteņu šovs, kurā baleta mākslu vienpadsmit gadus studējusī visa šī projekta autore uzstājas kopā ar divam profesionālām dejotājām viņu aziātiskajai un afrikāniskajai izcelsmei pieskaņotos ekstravagantos tērpos un otru vokālisti, kura spēlē arī ģitāru, perkusijas, taustiņinstrumentus, dejo, pavisam nedaudz iekļaujot arī striptīza elementus un visādi citādi palīdz pilnveidot šo priekšnesumu.
Pati Klāra rotaļīgi darbojas ap saviem elektroniskajiem mūzikas instrumentiem, izvilinot no tiem enerģētiski uzlādējošus ritmus un tembrus, uzrunā publiku, mazliet paķēmojas, iekliedzot mikrofonā visādas jocīgas skaņas, par ko vairākums no mums prata priecāties tikai bērnībā, un neslēpj savu meitenīgo mulsumu par publikas vētraino reakciju, kaut šovasar jau pieredzējusi ne viena vien liela festivāla hedlaineres statusu. Viņa bijusi Roskildē, Glastonberijā, Open'er un būs arī Positivus. Nav šaubu, ka šobrīd ir vislabākais laiks, kad viņu redzēt koncertā, jo rīt viņa, ja tādā pašā garā turpinās, jau būs tāltāla un neaizsniedzama, tikai ekrānos vairs saskatāma megazvaigzne uz milzīgām skatuvēm, kur viņas personisko šarmu un trakulību aizstās krāšņas projekcijas un gaismu šovi. Bet tāds nu ir šo talantīgo mākslinieku liktenis – ir jākļūst par milzu šovu zvaigznēm vai jāpaliek daļējā underground statusā, ja lielais šovbizness, kur ikdienas koncertēšana jau pārvēršas par nogurdinošu darbu, tomēr nav viņu mērķis un citas prioritātes ņem virsroku.
Sākot ar PJ Hārvijas, Savages un Florence + The Machine pirmajā dienā un beidzot ar Grimes un Chvrches noslēdzošajā, Open'er 2016. gada festivāls lieku reizi apliecina sievišķības spēka nozīmīgumu populārajā mūzikā, it īpaši, kad komplektā ar dabisko šarmu nāk arī milzīgs talants un darbaspējas, to visu pilnveidojot līdz aizraujoša koncertšova līmenim, kura vērotāji nevarēs palikt vienaldzīgi – atliks tikai divi varianti: bēgt vai mesties tajā visā iekšā, uz to brīdi aizmirstot par visu pārējo uz pasaules tik ļoti svarīgo vai tikai šķietami svarīgo.
Tāpat kā gandrīz visos festivālos mūsdienās, kad smagie kinoprojektori un bundžas ar filmu ruļļiem vairs nav jāgādā un jātransportē, jo viss ir digitāls un viegls, arī Open'er ir savs kinoteātris, kur noskatīties kādu muzikālu filmu vai vismaz tās fragmentu brīžos, kad sākas milzīgs lietus vai gribas atvilkt elpu no garajiem pārskrējieniem starp skatuvēm. Tās ir slavenās doķenes par Kurtu Kobeinu un Eimiju Vainhausu, Arcade Fire koncertfilma, rīta agrumā iespaidīga ir sirreaāli skarbā filipīniešu dzejnieka, mūziķa un režisora Khavna De La Kruza filma Ruined Heart par gangstera un prostitūtas mīlasstāstu, kuru filmējis slavenais – Kannās un Venēcijā godalgotais operators Kristofers Doils. Finālā visi mirst, bet tik un tā šīs beigas nevarētu viennozīmīgi dēvēt par bēdīgām, jo šāds iznākums jau bija neizbēgams un filmu varoņi parasti mirst, kad svarīgākais jau ir noticis.
Pēc skotu grupas Chvrches un Grimes sniegtā enerģijas lādiņa jau atkal gribas, lai festivāls vēl nebeidzas, jo trešajā dienā jau sāka likties, ka tas ir par garu, bet varbūt labi ir sapurināt cilvēkus, lai viņiem ir spēks nokļūt mājās. Ne jau tikai latviešiem ir garš ceļš priekšā, bet arī Polija ir pietiekami liela, lai varētu braukt un braukt. Visam labajam reiz ir jābeidzas, ja mēs zinām, ka daudz muzikālu piedzīvojumu mums vēl priekšā visas vasaras garumā, pat nekur tālu nebraucot – jau šonedēļ būs Komēta, Zobens un Lemess, Playground, un drīz pēc tam arī Positivus, Klang, Summer Sound, Laba Daba, Sansusī, Fontaine Festival un Rock Up. Nav sliktu festivālu un to programmu – ir tikai apmeklētāji, kuri aizbraukuši uz nepareizo vietu nepareizā laikā, neatbilstošā garastāvoklī, nepiemērotā apģērbā vai kompānijā. Katrs par savu festivālu pieredzi ir atbildīgs pats, un mūziķi, tāpat organizatori un apkalpojošais personāls mums tajā tikai sniedz savus pakalpojumus. Par noteiktu samaksu, protams. Jo festivāls reizē sniedz mums vairākas vērtīgas lietas - muzikālo izglītošanos, jaunas draudzības un arī izdzīvošanas skolu, kas mums palīdz vismaz daļēji atgriezties pie saknēm, kad visas mūsdienās ierastās ērtības vēl nebija pieejamas un ar daudz ko bija jāprot tikt galā pašiem. Izmantosim to visu!