Koncerta programmā 15. gadsimta Oldholas manuskripts, Džona Kuka, Leonela Pauersa un Tomasa Dameta skaņdarbi, kā arī tieši Trio Mediaeval mūziķēm darināti mūsdienu komponistu, Deivida Lenga un Mariannes Reidarsdateres Ēriksenas, Oldholas manuskripta iedvesmoti komentāri.
Norvēģijā bāzētais vokālais Trio Mediaeval jau teju trīs desmitgades pieskaitāms senās mūzikas interpretu elitei. Trijotnes repertuārs ir daudzpusīgi pārsteidzošs, vēsturiski informētu atskaņošanas praksi kombinējot ar pievēršanos skandināvu tautas mūzikas senāko slāņu izpētei un mūslaiku džeza izteiksmei, arī ļaušanos improvizācijas priekam un īpaši pasūtītu jaundarbu interpretācijām. Koncertējot Sv. Pētera baznīcā, 1979. gadā dibinātais ansamblis, Rīgas publikai izgaismos pārlaicīga skaistuma caurstrāvotas lappuses no 15. gadsimtā darinātā un leģendām apvītā Oldholas manuskripta. Šis bagātīgākais angļu viduslaiku garīgās mūzikas krājums vairāk nekā četrus gadsimtus bija nogūlis aizmirstībā, līdz tā nejauša uziešana 19. gadsimta nogalē izraisīja lavīnveida interesi par šiem skaniskajiem kultūrvēstures dārgumiem. Un līdzās tiem likti arī pirms pāris gadiem tieši Trio Mediaeval mūziķēm darināti mūsdienu komponistu šī manuskripta iedvesmoti komentāri – slavenā amerikāņu postminimālista Deivida Lenga meditācija Alleluia Amen un vokālajā mūzikā specializējušamies norvēģu skaņrades Mariannes Reidarsdateres Ēriksenas Sol lucet.
Pavisam Trio Mediaeval izdoti 14 mūzikas albumi, no tiem septiņi kopā ar ierakstu kompāniju ECM Records, kas bija arī pirmie Trio Mediaeval izdevēji 2001. gadā, izdodot albumu Eņģeļa vārdi, kas tiek dēvēts par “aizraujošu ceļojumu mūzikas bezgalīgajā skaistumā”. Ar šo albumu trio guva plašu starptautisku atpazīstamību, ieejot pasaules senās mūzikas elitārajās aprindās.
Grammy balvai nominētais Trio Mediaeval ir koncertējis prestižākajās pasaules koncertzālēs, tostarp Vigmora zālē, Amsterdamas Concertgebouw, Vīnes Konzerthaus, Kārnegija zālē, Kenedija centrā un citās. Ansambļa unikālais skanējums piesaista komponistus no visas pasaules, tieši šim ansamblim ir radīti daudzi mūsdienu komponistu jaundarbi.
Senās mūzikas festivālā būs dzirdami dažādi koncerti:
10. jūlijā Mazajā ģildē skanēs Franču baroka meistardarbi. Programmā skanēs Fransuā Kuperēna skaņdarbi un mūsdienās retāk dzirdamu meistaru veikumi - starp tiem Mišels Piņolē de Monteklērs, Žans Žozefs de Mondonvils, Luī Nikolā Klerambo un Fransuā Frankērs. Līdzvērtīgi izsmalcināta ir arī šīs atklājumu pilnās programmas vēsturiski informētā atskaņojuma aizrautīgā saime – vadošā Latvijas klavesīniste Ieva Saliete un daudzpusīgā vijolniece Agnese Kanniņa, traversflautiste Vita Rozēna-Gaļicka un baroka čelliste Māra Botmane, tenors Ansis Bētiņš un soprāns Dārta Liepiņa.
11. jūlijā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs koncertprogramma Johans Sebastians Bahs Leipcigā. Tajā tiks atskaņoti Johana Sebastiāna Baha, Ērharda Bodenšaca, Kristiana Erbaha, Melhiora Franka, Hansa Leo Haslera, Orlando di Lasso u. c. komponistu mūzika. Koncertā piedalīsies Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Jānis Pelše (pozitīvs), Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora solisti, diriģenti – Kaspars Putniņš un Pēteris Vaickovskis.
12. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertu sniegs Baltijas valstīs vadošā viduslaiku un renesanses vokālā grupa Schola Cantorum Riga, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar klavicimbalas skanējumu koncertu papildinās Ieva Saliete.
13. jūlijā koncertdienu Rundāles pilī iesāks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums Princese uz zirņa. Muzikālā pasaka būs pārpilna ar neparastiem notikumiem un spilgtiem tēliem. Lomās iejutīsies solisti – Dārta Liepiņa, Nataniels Rasnačs, Sonora Vaice, Normunds Rutulis un Andris Ērglis. Īpašu atmosfēru radīs Pēteris Vaickovskis (klavesīns), Raimonds Melderis (baroka vijole), Zane Grosa (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti), Mārcis Vasiļevskis (elektriskā ģitāra) un stāstniece Karina Bērziņa. Koncertā piedalīsies arī baleta studijas Freska un deju skolas Vendija dejotāji, kā arī Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
Savukārt 13. jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikls Gadalaiki - viens no populārākajiem akadēmiskās mūzikas opusiem, kas piedzīvojis neskaitāmus ieskaņojumus un interpretācijas visā pasaulē. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Georga Filipa Tēlemaņa, Nikolas Porporas, Georga Frīdriha Hendeļa un Žana Filipa Romo skaņdarbus. Bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi Gadalaikus atskaņos izcilais vijolnieks Roberts Balanas.
Biļetes „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
Vairāk Senās mūzikas festivāla interneta mājaslapā www.smf.lv.