Sezārijas Evoras likteņa ironija

Pirmā iepazīšanās ar Sezārijas Evoras dziesmām kreolu valodā Rīgas publikai bija jau labu laiku atpakaļ — Andreja Žagara restorānā Symposium Berga bazārā. Dziedātājas albumi tika uzskatīti par ideālo fona mūziku dārgajām pusdienām vai vakariņām. Pirmoreiz mūziķe Rīgā ieradās 2002.gada oktobrī, kad sniedza maģisko koncertu pārpildītajā Latvijas Nacionālajā operā. Pēc diviem gadiem un tad vēlreiz pēc gada viņa atgriezās Operā — koncerti nebija sliktāki, bet ažiotāža bija mazāka. Šovakar Sezārija Evora uzstāsies Arēnā Rīga, kur viņu klausīsies 4000 cilvēku. Sezārija joprojām ir pasaulē iemīļotākā world music zvaigzne. Kas ir viņas noslēpums?

Pirms un pēc slavas
Dziedātājas dzīves stāsts jau kļuvis par mītu, kas klišejām vīts: «Baskājainā dīva, kura uz skatuves smēķē un dzer konjaku.» Viņa iznāk uz skatuves basām kājām, jo viņai sāp kājas (mūziķei jau ir 66 gadi), bet no koncertiem Sezārija atteikties nevar — parakstīja kontraktu, nosacījumi ir bargi. Šo cenu arī maksā par negaidītu popularitāti, kas atnāca tik vēlu. Jā, patlaban viņa mīl naudu. Viņa mīl zelta spēļmantiņas — gredzenus, kaklarotas, rokas sprārdzes. Viņa mīl somiņas. Viņa mēģina par sevi rūpēties — Sezārijai ir perfekts manikīrs. S.Evora izaugusi bāreņu patversmē, līdz pusmūža vecumam dzīvojusi nabadzībā, audzinājusi trīs bērnus (viens miris no drudža), dziedājusi Kaboverdes krogos. Bijusī Portugāles kolonija Kaboverde nav nekāda tropiska paradīze, bet gan nabadzīga, mazattīstīta salu valsts Atlantijas okeānā.

Madonnai — nē
Dziedātājas starptautiskā karjera sākusies tieši pirms 20 gadiem, kad Francijā iznāca albums La Diva aux pieds nus (Baskājainā dīva). Vēl lielāku popularitāti Eiropā izpelnījās Sezārijas 1992.gada disks Miss Perfumado, bet jau 1995.gadā Gorans Bregovičs iekļāva viņas dziesmu Ausencia Emira Kusturicas filmas Pagrīde skaņu celiņā. Gadsimta beigās Sezārija kļuva par lielāko world music zvaigzni pasaulē (world music ir etniska mūzika, kas ir viegli uztverama Rietumu klausītāja ausij), kura ar ovācijām tika sagaidīta prestižākajās ASV un Eiropas koncertzālēs.
Sezārijas kaismīgāko fanu vidū ir Madonna, Rikijs Martins un Deivids Birns. Madonna pat divreiz aicināja Evoru uzstāties savās privātajās ballītēs (kāzās ar Gaju Ričiju un savā dzimšanas dienā), bet viņa nepiekrita. Taču dziedātāja nespēja atteikt Krievijas oligarhiem — viņi bija pirmie, kuri sākuši aicināt Kaboverdes slavenāko izpildītāju uz savām korporatīvajām ballītēm. Likteņa ironija — vairs ne tik jauna dziedātāja no trešās pasaules valsts, kura dzied savas zemes tradicionālās dziesmas, kļūst par bagātnieku, bet vēlāk arī visas tautas varoni.

Dzīves gudrība
Sezāriju īpaši mīlēta bijušās PSRS valstīs — klausītāji viņas dziesmās saskata zināmu līdzību ar krievu romancēm. S.Evoras vizītkarte ir Kaboverdes morna — melanholiska balāde, kas tiek izpildīta stīgu instrumentu pavadījumā. Dziesma par jūru, jūrnieku, zaudēto mīlestību, šķiršanos no mīļotā. Ar katru albumu Sezārijas mūzika kļuvusi stilistiski daudzveidīgāka. Pati dziedātāja teica, ka viņu visvairāk iedvesmoja Portugāles un Āfrikas tradicionālā mūzika. Evoras dziesmās tika integrētas Brazīlijas un Kubas melodijas, samba, bosanova, rumba... Sauciet to par latīņamerikāņu blūzu.
Viņas skanējums jaunākajos ierakstos kļuvis dārgāks un greznāks: Parīzes, Riodeženeiro un Havanas studijās dziedātāju pavadīja nevis krogu muzikanti, bet lieli orķestri. Evora ierakstīja dziesmas ar Brazīlijas mūzikas superzvaigzni Kaetano Velozu, ASV blūzroka dīvu Boniju Raitu, Kubas ansambli Orquesta Aragon un pat ar pašu Adriano Čelentano. Taču nekas nespēja aizēnot viņas burvīgo balss un šūpuļdziesmām raksturīgas siltās intonācijas. Uz skatuves Sezārija dzied, gandrīz nekustoties, — bet viņa dzied ar neiedomājamu vieglumu, šajā balsī ir viss — vienkāršība, skaistums, laime, ilgas, izmisums, dzīves garša un dzīves gudrība. Viņa negrib nevienam patikt, viņa dzied it kā sev. Viņa ir mierīga kā bruņurupucis. «Vienmēr dziedu vienādi, lai kur arī uzstājos — prezidenta vai zvejnieku priekšā. Dziedot, neesmu ne laimīga, ne bēdīga — esmu tāda, kāda esmu,» saka S.Evora.