Šonedēļ notiekošajā Baltijas turnejā Kauņā, Viļņā un Rīgā ansamblis, kas dibināts 1991. gadā, piedāvā programmu Ūdensmūzika. Tajā skan Antonio Vivaldi koncerts vijolei un stīgām Vētra jūrā, Georga Frīdriha Hendeļa svīta Mūzika uz ūdens, Georga Filipa Tēlemaņa svīta Ūdensmūzika un koncerts trim trompetēm, divām obojām, timpāniem un stīgu instrumentiem Remažorā .
Dāņu diriģents un klavesīnists Larss Ulriks Mortensens kopš 1999. gada ir Concerto Copenhagen mākslinieciskais vadītājs. 2004. gadā viņš kļuva par Eiropas Savienības Baroka orķestra muzikālo vadītāju. Larss Ulriks Mortensens sadarbojas arī ar citiem baroka ansambļiem. Viņš pasniedz Zalcburgas Mozarteum un Ņujorkas Džuljarda mūzikas skolā.
Concerto Copenhagen ir Ziemeļvalstu prominentākais baroka mūzikas ansamblis. Tā sadarbības partneru vidū ir daudzi izcili solisti – Emma Kērkbija, Andreass Šolls, Anne Sofija fon Otere, Sonja Prina, Vivika Ženo, Endrū Lorenss-Kings, Žordi Savals u. c. Kolektīvam ir izveidojušās ciešas attiecības ar Karalisko teātri Kopenhāgenā – tur aptuveni reizi sezonā Concerto Copenhagen piedalās operu atskaņojumā (Pērsels, Monteverdi, Mocarts, Hendelis).
Orķestrim ir plaša diskogrāfija. Jaunākajā albumā diriģenta Larsa Ulrika Mortensena vadībā ir iemūžināti Johana Sebastiāna Baha seši Brandenburgas koncerti. Šo albumu varēs iegādāties Concerto Copenhagen koncertā Lielajā ģildē.
Neilgi pirms ierašanās Rīgā Concerto Copenhagen mākslinieciskais vadītājs Larss Ulriks Mortensens atbildēja uz Dienas jautājumiem.
Kā jūs raksturotu orķestra Concerto Copenhagen skanējumu?
Cenšamies panākt, lai mūsu skanējums būtu enerģisks, daudzkrāsains, spontāns un pastāvīgi mainīgs. Mēs izmantojam autentiskos instrumentus un izpildījuma tehniku nevis lai radītu muzeju, bet lai ļautu mūzikai skanēt moderni, negaidīti un saprotami XXI gadsimta klausītājiem.
Kas padara jūsu ansambli unikālu citu Eiropas baroka orķestru vidū? Kādu jūs redzat sava kolektīva vietu baroka saimē?
Mūsu apvienībā nav vertikālas hierarhijas – no augšas uz leju. Atšķirībā no daudziem citiem kolektīviem – gan baroka, gan mūsdienīgiem orķestriem – muzikālo atbildību neuzņemas tikai diriģents. To uzņemas visi ansambļa mākslinieki, katrs mūziķis ir atbildīgs par gala rezultātu. Visu, ko darām kopā, uzskatām par paplašinātu kamermūzikas pieredzi, nevis par samazināta orķestra sastāva vingrinājumu.
Ar ko senā un baroka mūzika var būt pievilcīga mūsdienu klausītājiem? Kāpēc mums ir nepieciešams baroks? Ko no tā varam mācīties?
Daudzu citu faktoru vidū var izcelt skaidru formālo struktūru, harmonisko spriedzi un ritmisko pamatu. Tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc baroka mūzika ir saprotama un pieejama arī tiem cilvēkiem, kuriem nav specifiskas intereses par šo virzienu, dažādiem mūzikas žanriem un stiliem.
Klausoties baroka laikmeta skaņdarbus, jūs sajūtat, ka vairāku gadsimtu distance starp mūzikas radīšanas brīdi un mūsdienām patiesībā nav būtiska. Šajā mūzikā ir vēstījums, emocionalitāte un patiesība, kas cilvēcei ir bijusi svarīga un aktuāla visos laikos. Šīs mūzikas pamatā ir tas, kas mūs vieno, nevis šķir. Tas ir svarīgs aspekts mūsdienu fragmentētajā sabiedrībā.
Kāpēc savai Baltijas turnejai izvēlējāties tieši šos skaņdarbus?
Šajā turnejā atkārtojam pašu pirmo, 1991. gadā radīto Concerto Copenhagen koncertprogrammu. Tās galvenā tēma ir ūdens, un tā savieno senās mūzikas pasauli ar mūsdienām.
Kāpēc ūdens tēma fascinē komponistus?
Ūdens simbolizē kustību, enerģiju, spēku, dažreiz arī bīstamību un draudus, tāpēc šo tēmu var ļoti dažādi interpretēt un attīstīt skaņu mākslā.
Informācija par orķestri: coco.dk