Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies rekordliels dalībnieku skaits

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Kolektīvi atbildīgajiem vāciešiem n
K
Bet kolektīvi trallinošajiem latviešiem ir. Kuri tikuši dzīvē tālāk?
žēl
ž
Būs izmirkuši lietū gulēs Rigas skolas uz grīdas ,tiks dresēti pa milzu laukumiem..
Patīk
P
Bet viņiem pašiem tieši tas patīk. Ir interesanti saliedēties lietū, ir interesanti barā gulēt skolā uz grīdas. Nav dzirdēts ka kāds kurnētu. Tieši otrādi - svētku gadā ir liels dalībnieku pieplūdums kolektīvos. Bērniem gribas izrauties no apnikušās ikdienas un sterilās komfortablās vides.
  • 0
  • 1
Tu esi tuvu pie siles,ja vari to,ko
T
Un aicini Citus strādāt. Ja visi strādās,tad nebūs kam pa arābiem dauzīties.
Vārds
V
Karstākajā siena laikā tūkstoši dejo un dzied. Kad tad strādās tie sienāži?
Patīkamāk
P
Sienu tagad pļauj un grābj mašīnas. Cilvēki nododas mākslinieciskai jaunradei, jo tā ir patīkamāk pavadīt laiku.
  • 0
  • 1
Vārds
V
Lasīt smieklīgus stāstiņus un vērot bildes no Ziemeļkorejas ikdienas ir visnotaļ uzjautrinoši. Tikko kādā portālā parādījās fotostāsts, kurā jaunais, smaidīgais vadonis ir uzkāpis valsts augstākajā virsotnē un plānās ielas kurpēs pastaigājas pa ledaino lauku, ar kailu roku sirsnīgi mājot vateņos un ausainēs ievīstītajiem pavadoņiem. Žurnālā Ir nesen bija ievietota dzēlīga, pāri robežai tikušu latviešu tūristu reportāža, kurā tiek atgādināts, ka Kimi ir visur un, lai mums beidzot izzustu šaubas, ka tur valda nabadzība, – pievienoti attēli ar velosipēdistiem un ratiņu stūmējiem. Ir publicēts arī foto no centrālā laukuma, kurā divi kolosāla izmēra bronzas vadoņi smaidot raugās nākotnē. Kā tēlniekam man bieži gadās iegrimt skulptūru detaļu pētīšanā, un šoreiz, skatoties vadoņu pavērtajos mētelīšos ar it kā vējā atlocītiem stūriem, piezogas dīvaina sajūta – paga, mums pašiem Rīgas centrā nesen tika uzstādīta tieši tāda skulptūra – drukns vecis ar masīvām kājām, pavērtu mētelīti, pie kura svētos brīžos pulcējas ļaužu tūkstoši ar gailošām acīm un degošām lāpām. Atšķirība no ļaunuma valsts vadoņiem ir nebūtiska – Ulmanim ir cepure, Kimiem nav. Tad es sāku domāt – ja nu viss nav tik vienkārši, kā šķiet: nabaga sārtvaidži korejieši nozombēti, mēs – brīvi. Varbūt mūsu smadzenes ir iemidzinātas tikpat dziļi? Kāpēc mums šķiet, ka mūsu spriestspēja nav paralizēta un mēs esam atraisīti savā izvēlē? Un, ja mēs esam brīvi, kāpēc radiostacijās ar nospiedošu pārsvaru skan anglosakšu mūzika un mūsu iecienītākie mūziķi lielākoties ir galveno dziedātājtautu – britu un amerikāņu – pilsoņi? Nesen, viesojoties Apvienotajos Arābu Emirātos, ar kādu arābu ieslīgām sarunā par mūsu kultūru raksturojošām īpašībām. "Kas raksturotu jūsu tautu, kas jums ir īpašs, kaut kas tāds, kas ir unikāls tikai latviešu tautai un nevienai citai?" mums jautāja. Bija vajadzīgs īss mirklis, lai atbilde būtu gatava – Dziesmu un deju svētki! Steigšus tika atvāzts datoriņš, uzklikšķināts kāds no visvairāk skatītajiem deju svētku video, kurā spilgti izgaismotā sporta stadionā deju kopas veido latvju rakstus, un ieraksts ar lepnumu tika pasniegts arābam. Kādu mirkli viņš mulsi skatījās, tad sāka klepot un pārvaicāja, vai šis priekšnesums tiešām raksturo mūsu kultūru. Tad arābs iesmējās, liekot manam latviskumam nobālēt, un droši secināja – IZSKATĀS PĒC ZIEMEĻKOREJAS, kur iedzīvotāji ar militāru disciplīnu un nogurdinošiem treniņiem ir iedresēti izveidot neprātīgas lietas. Gaidīto sajūsmas saucienu vietā es ar pavērtu muti vēroju stadionu, perfekti sinhrono soli un iedomājos – klau, bet varbūt tiešām manas smadzenes ir mirušas? Kāpēc par perfekti soļojošajiem korejiešiem mēs varam smieties, bet par latviešu priekšnesumu mēs paredzam sajūsmu? Ar savu taisnīguma apziņu ir grūti strīdēties, arī es esmu pārliecināts, ka Dievs ir mūsu pusē, pretējā gadījumā rastos pārāk sarežģīti jautājumi, kuru pamatā būtu nopietna visa trauslā kāršu namiņa struktūras apšaubīšana. Un ej nu saproti, vai tiešām mūs nevada iefiltrējušies ķirzakcilvēki, vai Ļeņins bija sēne un Elviss Preslijs – Jēzus Kristus otrā atnākšana.
Juhans
J
Dziesmu svētki tiešām ir masu pasākums, kur katra balss salejas kopējā dziesmā. Mēģinājumi ir vēl smagāki kā Ziemeļkorejā, jo jāmēģina arī pa lietu un jācepās saulē. Domājams, ka gandarījums ir lielāks kā Ziemeļkorejā, jo, ja dziedātājam dziesma patīk, viņš dzied no sirds.
  • 0
  • 0
Vārds
V
Masveida iestudējums kā Ziemeļkorejā. Būtu laiks beigt šo cirku!
...
.
Cirks esi tu pats!
  • 2
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja