Slash "Slash"

Jāatzīst, klausoties albumu, nepameta sajūta, ka fonā ieslēgts rokmūzikas radio – tik dažādie vokāli un tik dažādās kompozīcijas, lai arī atsevišķi ir vērtības, vienotu kopainu neveido. _Black Eyed Peas_ Fērdžija, _Maroon 5 _vokālists Adams Levins, komerciālais skandālists Kid Rock, eksperimentētājs Kriss Kornels un Ozijs Osborns – tieši tik raiba ir savāktā kompānija (par ko gan īsti nav jābrīnās zinot, ka savulaik Slash sadarbojies gan ar Maiklu Džeksonu, gan Stīviju Vonderu). Interesanti, ka šī albuma ierakstā piedalījušies visi _Guns’n Roses_ mūziķi no albuma _Appetite for Destruction_ (1987) perioda – protams, izņemot Akslu Rouzu, kurš joprojām mēģina pasaulei pierādīt pirms pāris gadiem izdotā _Chinese Democracy _kvalitātes un ar jauno grupas sastāvu vasarā iekaros arī Eiropas skatuves. Jāviļas būs tiem, kuri no albuma gaida  “veco, labo” _Guns’n Roses_ skanējumu – varbūt pietrūkusi saslīpēšanās, taču nerodas tā īpašā ķīmija, kad dziesma atrod savu īsto, vienīgo izpildītāju (vai otrādi). Tomēr visādi citādi šis albums ir pietiekami nostrādāts labākajās rokmūzikas tradīcijās – neuzbāzīgs, ar uzsvaru uz tīru, precīzu skaņu un, protams, ģitāras iespējām. Atrodamas gan balādes tipa izpausmes (_Starlight _ar Mailzu Kenediju), gan klasiska _heavy rock _iezīmes (_By The Sword_ ar Motorhead līderi Lemiju Kilmisteru). Viena no interesantākajām, pie viena arī ironiskākajām kompozīcijām tapusi sadarbībā ar Igiju Popu –_ We All Gonna Die_.  Noteikti katrs izcels citu dziesmu, atkarībā no personīgajām muzikālajām vēlmēm un interesēm, taču tieši tas ir Slash soloalbuma trumpis – rokmūzikas cienītāji vismaz vienu sev tuvu kompozīciju atradīs. Par mīnusu gan var uzskatīt faktu, ka ģitāra, lai arī varēja gaidīt pretējo, neatrodas priekšplānā un ir nedaudz pazudusi skanējumā. ****Braucamā mūzika