Slavenā poļu dziedātāja Jadviga Rapē un ērģelnieks Jaroslavs Malanovičs sniegs labdarības koncertu Kultūras akadēmijas atbalstam

Moņuško, M.Sužiņska, A.Kurileviča, S.Morito mūzika. Biļetes uz šo koncertu netiek tirgotas, bet tā vietā organizatori aicina ziedot pie ieejas summas, kas ir pietuvinātas koncertbiļešu cenām (Rīgas Domā tās parasti sākas no 5Ls). Mākslinieki savu pretimnākšanu izrāda, atsakoties no honorāra, bet koncertā savāktie ziedojumi tiks novirzīti LKA poļu valodas un kultūras centra aprīkojuma un mācību līdzekļu iegādei. Starpkultūru sakari Latvija- Polija ir vienīgā šāda veida studiju programma Latvijā. Studenti tiek uzņemti tikai ik pēc četriem gadiem, un tieši šogad atkal tiks piedāvāta iespēja iestāties šajā studiju programmā. Koncerts atzīmēs esošā kursa studiju absolvēšanu. Šīs studiju programmas absolventi ir ļoti pieprasīti darba tirgū. No veiksmīgākajiem līdzšinējiem absolventiem var minē Noru Labanovsku - bijušo Latvijas Republikas konsuli Varšavā un Tallinā, poļu literatūras tulkotāju un dzejnieci Ingmāru Balodi vai televīzijas dīvu Janu Kalniņu. Liela absolventu daļa darbojas augstskolās, medijos, ministrijās, starptautiskajās organizācijās, diplomātijā, kā arī biznesā.

Jadvigas Rapē neparasto, sulīgi zemo mecosoprānu jau vairākkārt novērtējuši arī klausītāji Latvijā, kurp slaveno dziedātāju vilina Kurzemē rodamās dzimtas saknes. Viņa ar šo koncertu turpina attīstīt iepriekš uzsākto Latvijas - Polijas kultūrdialogu. Dziedātāja jau ieguldījusi ievērojamus privātos līdzekļus Vecpils baznīcas glābšanā, kuru 1700. gadā uzbūvējis viņas sencis Oto Ernsts fon Rapē (Otto Ernst von Rappe).
Paši poļi Jadvigu Rapē dēvē par vienu no visu laiku labākajām Polijas dziedātājām. Interesants ir fakts, ka māksliniece sākotnēji netika uzņemta Varšavas Mūzikas akadēmijā un vispirms ir absolvējusi Varšavas universitātes slāvu filoloģijas nodaļu, un tikai vēlāk - Vroclavas Mūzikas akadēmijas vokālo klasi. Ceļu uz pasaules karjeru viņai pavēra uzvara 1980. gadā Starptautiskajā J.S.Baha konkursā Leipcigā. Gadu vēlāk viņa izcīnīja zelta medaļu Starptautiskajā vokālistu konkursā Bordo. Likteņa ironija un smagais darbs padarīja neatlaidīgo mākslinieci par profesori augstskolā, kurā jaunībā netika uzņemta.
Dziedātāja specializējas dažādu lielformas darbu (oratoriju un kantāšu) interpretācijā, viņas repertuārs aptver mūziku, sākot no baroka laika līdz pat mūsdienu lielajiem vokāli simfoniskajiem opusiem un operām, uzstājoties kopā ar pasaulslaveniem diriģentiem Nikolausu Harnonkūru, Mareku Janovski, Bernardu Haitinku, Kolinu Deivisu, Seidži Ozavu, Helmutu Rilingu, Rikardo Čeiliju, Šarlu Dituā, Kšištofu Penderecki, Lorinu Māzelu, Kentu Nagano, Saimonu Ratlu. Viņa dziedājusi pasaules prestižākajās koncertzālēs, ieskaitot Vīnes «Musikverein» un «Konzerthaus», Parīzes «La Salle Pleyel» un «Théâtre des Champs-Elysées», Leipcigas «Gewandhaus», Amsterdamas «Concertgebouw», Londonas «Royal Albert Hall» un «Queen Elizabeth Hall», Ņujorkas «Carnegie Hall», Vašingtonas «Kennedy Center». Dziedātāja uzstājusies daudzos ievērojamos festivālos: arī Zalcburgas festivālā, «MDR-Musiksommer», «Ludwigsburger Schlossfestspiele», Bruknera festivālā Lincā, «Maggio Musicale Fiorentino», «Proms in London», «Varšavas rudens», Pablo Kazalsa festivālā Puertoriko. Īpašus panākumus guvusi viņas atveidotā Liktens dieve Erda Vāgnera operā «Reinas zelts» Vācu operā Berlīnē, Londonas Koventgārdenā, Vīnes Valsts operā, Frankfurtes Operā, Ženēvas «Grand Théâtre».
Latvijā māksliniece ir uzstājusies Kšištofa Penderecka "Credo" Latvijas pirmatskaņojumā komponista vadībā, un Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā Latvijas Republikas 90.dzimšanas dienā, kā arī sev tik tuvajā Kurzemē muzicējusi ar Liepājas simfonisko orķestri.

Jaroslavs Malanovičs /Jarosław Malanowicz/ir viens no iecienītākajiem poļu ērģelniekiem. Dzimtajā Varšavā 1976. gadā viņš ar izcilību pabeidza J. Elsnera Valsts Mūzikas vidusskolas ērģeļu klasi, bet piecus gadus vēlāk, arī ar izcilību - F. Šopēna Mūzikas Akadēmiju profesoru Joahima Grubiha un Juzefa Serafina klasē. Vēl būdams students, kļuva par finālistu F. Lista Starptautiskajā Mūzikas Konkursā Budapeštā (1978), kā arī ieguva galveno balvu "Organo Verdalonga" Starptautiskajā konkursā Toledo (1980). Pēc studiju beigšanas viņš Romas Accademia di Santa Cecilia rīkotajā Starptautiskajā Ērģeļu Konkursā (1981) ieguva īpašo balvu, bet 1985. gadā kļuva par J.S. Baha Polijas Nacionālā Ērģeļu Konkursa 1. balvas laureātu Bidgoščā un Gdaņskā.
Mākslinieks aktīvi koncertē Eiropas valstīs, kā arī Japānā. Kopā ar Joannu Kozlovsku, Jadvigu Rapē, Pjotru Kusēviču un Andžeju Hjolski ierakstītais CD ar Staņislava Moņuško garīgajām dziesmām 2001. gadā tika nominēts Polijas ierakstu industrijas balvai "Fryderyk".
Jaroslavs Malanovičs jau 30 gadus bieži sadarbojas ar Nacionālās Filharmonijas kolektīviem, orķestri "Sinfonia Varsovia", Polijas Radio Nacionālo Simfonisko Orķestri u.c., kā arī bija Nacionālās Filharmonijas direkcijas padomnieks koncertzāles jauno ērģeļu būvniecībā. 2000 - 2001. gadā. Kopš 1987.gada viņš ir F.Šopēna Mūzikas universitātes asociētais profesors, 1991. gadā organizēja Starptautisko Ērģeļmūzikas festivālu Čehijas pilsētā Litomeržicē un joprojām pilda tur mākslinieciskā konsultanta funkcijas. 2006. gadā J.Malanovičs saņēma īpašo valsts godalgu Par ieguldījumu poļu kultūrā.