Moņuško, M.Sužiņska, A.Kurileviča, S.Morito mūzika. Biļetes uz šo koncertu netiek tirgotas, bet tā vietā organizatori aicina ziedot pie ieejas summas, kas ir pietuvinātas koncertbiļešu cenām (Rīgas Domā tās parasti sākas no 5Ls). Mākslinieki savu pretimnākšanu izrāda, atsakoties no honorāra, bet koncertā savāktie ziedojumi tiks novirzīti LKA poļu valodas un kultūras centra aprīkojuma un mācību līdzekļu iegādei. Starpkultūru sakari Latvija- Polija ir vienīgā šāda veida studiju programma Latvijā. Studenti tiek uzņemti tikai ik pēc četriem gadiem, un tieši šogad atkal tiks piedāvāta iespēja iestāties šajā studiju programmā. Koncerts atzīmēs esošā kursa studiju absolvēšanu. Šīs studiju programmas absolventi ir ļoti pieprasīti darba tirgū. No veiksmīgākajiem līdzšinējiem absolventiem var minē Noru Labanovsku - bijušo Latvijas Republikas konsuli Varšavā un Tallinā, poļu literatūras tulkotāju un dzejnieci Ingmāru Balodi vai televīzijas dīvu Janu Kalniņu. Liela absolventu daļa darbojas augstskolās, medijos, ministrijās, starptautiskajās organizācijās, diplomātijā, kā arī biznesā.
Jadvigas Rapē neparasto, sulīgi zemo mecosoprānu jau vairākkārt
novērtējuši arī klausītāji Latvijā, kurp slaveno dziedātāju vilina
Kurzemē rodamās dzimtas saknes. Viņa ar šo koncertu turpina
attīstīt iepriekš uzsākto Latvijas - Polijas kultūrdialogu.
Dziedātāja jau ieguldījusi ievērojamus privātos līdzekļus Vecpils
baznīcas glābšanā, kuru 1700. gadā uzbūvējis viņas sencis Oto
Ernsts fon Rapē (Otto Ernst von Rappe).
Paši poļi Jadvigu Rapē dēvē par vienu no visu laiku labākajām
Polijas dziedātājām. Interesants ir fakts, ka māksliniece sākotnēji
netika uzņemta Varšavas Mūzikas akadēmijā un vispirms ir
absolvējusi Varšavas universitātes slāvu filoloģijas nodaļu, un
tikai vēlāk - Vroclavas Mūzikas akadēmijas vokālo klasi. Ceļu uz
pasaules karjeru viņai pavēra uzvara 1980. gadā Starptautiskajā
J.S.Baha konkursā Leipcigā. Gadu vēlāk viņa izcīnīja zelta medaļu
Starptautiskajā vokālistu konkursā Bordo. Likteņa ironija un
smagais darbs padarīja neatlaidīgo mākslinieci par profesori
augstskolā, kurā jaunībā netika uzņemta.
Dziedātāja specializējas dažādu lielformas darbu (oratoriju un
kantāšu) interpretācijā, viņas repertuārs aptver mūziku, sākot no
baroka laika līdz pat mūsdienu lielajiem vokāli simfoniskajiem
opusiem un operām, uzstājoties kopā ar pasaulslaveniem diriģentiem
Nikolausu Harnonkūru, Mareku Janovski, Bernardu Haitinku, Kolinu
Deivisu, Seidži Ozavu, Helmutu Rilingu, Rikardo Čeiliju, Šarlu
Dituā, Kšištofu Penderecki, Lorinu Māzelu, Kentu Nagano, Saimonu
Ratlu. Viņa dziedājusi pasaules prestižākajās koncertzālēs,
ieskaitot Vīnes «Musikverein» un «Konzerthaus», Parīzes «La Salle
Pleyel» un «Théâtre des Champs-Elysées», Leipcigas «Gewandhaus»,
Amsterdamas «Concertgebouw», Londonas «Royal Albert Hall» un «Queen
Elizabeth Hall», Ņujorkas «Carnegie Hall», Vašingtonas «Kennedy
Center». Dziedātāja uzstājusies daudzos ievērojamos festivālos: arī
Zalcburgas festivālā, «MDR-Musiksommer», «Ludwigsburger
Schlossfestspiele», Bruknera festivālā Lincā, «Maggio Musicale
Fiorentino», «Proms in London», «Varšavas rudens», Pablo Kazalsa
festivālā Puertoriko. Īpašus panākumus guvusi viņas atveidotā
Liktens dieve Erda Vāgnera operā «Reinas zelts» Vācu operā Berlīnē,
Londonas Koventgārdenā, Vīnes Valsts operā, Frankfurtes Operā,
Ženēvas «Grand Théâtre».
Latvijā māksliniece ir uzstājusies Kšištofa Penderecka "Credo"
Latvijas pirmatskaņojumā komponista vadībā, un Gustava Mālera
Astotās simfonijas atskaņojumā Latvijas Republikas 90.dzimšanas
dienā, kā arī sev tik tuvajā Kurzemē muzicējusi ar Liepājas
simfonisko orķestri.
Jaroslavs Malanovičs /Jarosław Malanowicz/ir viens no
iecienītākajiem poļu ērģelniekiem. Dzimtajā Varšavā 1976. gadā viņš
ar izcilību pabeidza J. Elsnera Valsts Mūzikas vidusskolas ērģeļu
klasi, bet piecus gadus vēlāk, arī ar izcilību - F. Šopēna Mūzikas
Akadēmiju profesoru Joahima Grubiha un Juzefa Serafina klasē. Vēl
būdams students, kļuva par finālistu F. Lista Starptautiskajā
Mūzikas Konkursā Budapeštā (1978), kā arī ieguva galveno balvu
"Organo Verdalonga" Starptautiskajā konkursā Toledo (1980). Pēc
studiju beigšanas viņš Romas Accademia di Santa Cecilia rīkotajā
Starptautiskajā Ērģeļu Konkursā (1981) ieguva īpašo balvu, bet
1985. gadā kļuva par J.S. Baha Polijas Nacionālā Ērģeļu Konkursa 1.
balvas laureātu Bidgoščā un Gdaņskā.
Mākslinieks aktīvi koncertē Eiropas valstīs, kā arī Japānā. Kopā ar
Joannu Kozlovsku, Jadvigu Rapē, Pjotru Kusēviču un Andžeju Hjolski
ierakstītais CD ar Staņislava Moņuško garīgajām dziesmām 2001. gadā
tika nominēts Polijas ierakstu industrijas balvai "Fryderyk".
Jaroslavs Malanovičs jau 30 gadus bieži sadarbojas ar Nacionālās
Filharmonijas kolektīviem, orķestri "Sinfonia Varsovia", Polijas
Radio Nacionālo Simfonisko Orķestri u.c., kā arī bija Nacionālās
Filharmonijas direkcijas padomnieks koncertzāles jauno ērģeļu
būvniecībā. 2000 - 2001. gadā. Kopš 1987.gada viņš ir F.Šopēna
Mūzikas universitātes asociētais profesors, 1991. gadā organizēja
Starptautisko Ērģeļmūzikas festivālu Čehijas pilsētā Litomeržicē un
joprojām pilda tur mākslinieciskā konsultanta funkcijas. 2006. gadā
J.Malanovičs saņēma īpašo valsts godalgu Par ieguldījumu poļu
kultūrā.