Neredzīgais dziedātājs jau ir pārdevis 60 miljonus albumu, viņa koncerti visā pasaulē notiek lielākajās sporta arēnās. Viņš ir veiksmīgākais crossover žanra pārstāvis, kurš pasniedz opermūziku atraktīvajā estrādes manierē. Bočelli ir popmūzikas tenors, kurš ir Lučāno Pavaroti, Plāsido Domingo un Hosē Karrerasa projekta Trīs tenori tiešais mantinieks. Protams, šis izcilo, "īsto" operdziedātāju trio pirmām kārtām apliecināja sevi uz labāko operas teātru skatuvēm un tikai pēc tam pievērsās naudas pelnīšanai/klasisko vērtību pārnešanai stadionos. Bočelli ceļš uz slavu bija savādāks — viņam nav "pārliecinošu" sasniegumu "tīrajā" operas mākslā un viņš nav dziedājis operas uzvedumos pasaules prestižākajos opernamos. Viņš ir "albumu mākslinieks", kurš pārdod diskus un dzied nevis pāris tūkstošiem klausītāju, bet miljoniem — un izmeklētām prominencēm.
Dodiet hitus!
Andrea Bočelli, juridisko zinātņu doktors, kurš dziedāšanu apguvis privātstundās un senāk piedalījies Sanremo konkursā, ir gatavs uzstāties gan svētku, gan sēru brīžos. Viņš ir neaizvietojams mākslinieks Lučāno Pavaroti kāzās un bērēs, Jāņa Pāvila II bērēs, princeses Diānas piemiņas koncertā. Viņš regulāri saņem pasūtījumus no Stīvena Spīlberga, Elizabetes II, Benedikta XVI, Džordža Buša un citiem turīgiem sava talanta cienītājiem — Andrea Bočelli ir galma muzikants. Viņš dzied olimpisko spēļu ceremonijās, futbola čempionātos, NBA zvaigžņu spēlēs, Lasvegasas greznākajās viesnīcās, Maikla Džeksona un Kvinsija Džonsa organizētajos labdarības pasākumos, ASV realitātes šovā American Idol.
Viņš sadarbojas ar nopietniem diriģentiem Valēriju Gergijevu un Lorinu Māzelu, soprāniem Renē Flemingu un Annu Ņetrebko, basbaritonu Brīnu Tērfelu, taču Bočelli klausītāju armijai daudz tuvāki ir viņa hiti, kas ierakstīti ar Sāru Braitmenu (himna Time To Say Goodbye) un Selīnu Dionu (The Prayer). Skaidrs, ka viņam ir vieglāk un finansiāli izdevīgāk dziedāt ar U2 līderi Bono, Braienu Adamsu, Zucchero vai Kristīnu Agileru, nekā piedalīties operas uzvedumos, turklāt Andrea Bočelli iespējas operā ir stipri ierobežotas.
Dziedātājam bija iedzimta glaukoma, bet 12 gadu vecumā futbola spēles laikā viņam iesita ar bumbu pa galvu un Andrea pilnībā zaudēja redzi. Tas nozīmē, ka viņš nevar sadarboties ar diriģentu un veidot dramatiskas attiecības ar saviem skatuves partneriem, kā to pieprasa operas librets. Savukārt diskos ir pieejamas sešas operas pilnā garumā, kuras ierakstījis A.Bočelli — Bohēma, Trubadūrs, Verters, Pajaci, Zemnieka gods un Toska.
Nežēlīgie kritiķi
Klasiskās mūzikas kritiķi pret viņu izturas nežēlīgi. Viņam pārmet mikrofonu un pastiprinātāju izmantošanu, kas ļauj paslēpt balss un tehnikas nepilnības. "Bočelli ir Sanremo festivāla dziedonis, kuru kā mārketinga triku izmanto izmisuma pilnas klasiskās mūzikas ierakstu kompānijas — tā ir situācija, kad neredzīgais vada nedzirdīgo. Ļoti retos gadījumos viņš var padziedāt nešķībi, un viņš nekad neievēro tempu," raksta Londonas opermūzikas kritiķis Normans Lebrehts. Arī citi viņa kolēģi uzskata, ka dziedātājam ir maza un vāja balss. Uzstājoties viņš neprot kontrolēt elpu, turklāt viņam ir slikta dikcija.
Koncertos viņš parasti atskaņo populārāko operu ārijas, franču un itāļu dziesmas, amerikāņu estrādes klasiku. "Cilvēki, kuri apmeklē Bočelli koncertus, saņem opermūziku mazās devās — vienu āriju no Bohēmas, tad vienu no Toskas. Tas jau izklausās pēc popdziesmām," norāda mūzikas eksperti. Publika, pārsvarā — sievietes, tik un tā ir sajūsmā. Andrea Bočelli gadījumā klausītājus fascinē viņa tēls, kurā savijas ļoti dažādi akcenti, spēcīgākie no tiem ir zināma daļa līdzjūtības un humānais patoss.