Starp divām mīlestībām

"Tieši pirms gada, 4.augustā, ar Jensu salaulājāmies Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, tādēļ šo īpašo datumu - kāzu gada jubileju - gribējās atzīmēt tieši šajā pašā skaistajā vietā. To izdarījām, nokristot dēliņu Paulu, kuram nupat apritēja pusgads." Trešais svarīgais iemesls būt Rīgā ir kopkoncerts ar dziedātāju Sergeju Jēgeru. Tam abi mūziķi esot sagatavojuši ļoti skaistu programmu. Pirmais vārds - "mamma" Kā mammas nodarbošanos uzņem mazais Pauls? "Muzicēšanu viņš dzirdēja, vēl atrodoties manā vēderā, jo šajā laikā gan koncertēju, gan ierakstīju divus albumus. Tas bija pirmais mūsu profesionālais sadarbības projekts ar Paula tēti Jensu, tādēļ smējos, ka tas bija mūsu ģimenes pirmais albums." Iveta arī pamanījusi, kā dēliņš vēl pirms piedzimšanas reaģējis uz mūziku - kādā koncertā, kad Iveta klausījusies Bēthovena 7. simfoniju, lēnā daļa, kas ir ļoti brīnišķīga, bija par iemeslu Paula neapmierinātībai. Pašreiz Iveta, būdama jauna mamma, mēģinājumos un koncertos domājot - kā Paulam tagad klājas, ko viņš dara? "Protams, man ir jākoncentrējas uz spēlēšanu, taču gan dēliņš, gan mūzika ir abas manas lielās mīlestības, starp kurām jāmāk sadalīties…" Izrādās, Pauls jau paguvis pagulēt gan šūpulītī blakus ērģelēm, gan uz ērģeļsola tad, kad mamma mēģina, bet 24. maijā pat dzirdējis, kā mamma spēlē koncertā Berlīnes Filharmonijā. Iveta novērojusi, ka mazajam Paulam pie sirds ejot ātra un ritmiska mūzika - dzirdot tādu atskanam, viņš ritmā kustinot rociņas un kājiņas. "Esmu pamanījusi, ka Paulam ir diriģentam raksturīgā harisma un temperaments, jo viņš ļoti skaidri ar kustībām parāda, kas viņam patīk, kas - ne, un kā viņš gribētu, lai būtu," Paula māmiņa smaida un priecājas, ka dēlēns jau iemācījies pirmo vārdu. "Labi, ka šis vārds ir mamma, nevis, piemēram, ērģeles…" Gluži kā ērģeļu valdniece Jau 27.septembrī Ivetai būs tas gods spēlēt pasaules lielākās ērģeles Pasavas Domā (Vācijā). Par šo iespēju ērģelniece ir ļoti laimīga, jo reiz jau viņa te spēlējusi un jutusi dzinuli atgriezties. "Tas tiešām ir varens instruments, jo baznīcā atrodas piecas ērģeles. Līdz ar to ērģelnieks, atrodoties pie klaviatūras, var vienlaicīgi operēt ar visiem pieciem instrumentiem. Kad skan visas ērģeles, rodas fascinējoša sajūta, ko ļoti reti gadās piedzīvot." Vai Iveta pie šīm ērģelēm nejūtas kā maza, trausla sieviete? "Jā, jo reizēm ir tā, ka šā instrumenta varenais spēks dažbrīd spēj ja ne nobaidīt, tad ieraut sev līdzi kā tāds liels mutulis vai okeāna vilnis. Tu uzliec reģistrus, sāc spēlēt pirmo akordu un - nobīsties no tā varenā spēka, kas nāk ārā. Un tad - hops! - noņem rokas no klaviatūras…" Iveta smejas, raksturojot savas izjūtas un atzīstot, ka pēc pāris minūtēm atkal viss ir kārtībā, jo robežas starp to, kas ir klusu, skaļi un vareni, vienkārši pazūdot. "Protams, ērģelnieks šāda instrumenta priekšā ir niecība, jo mēs jau tikai atskaņojam to, ko sacerējuši ģēniji." Bet brīžiem Iveta jūtoties kā ērģeļu valdniece, jo - instruments skanēs tā, kā ērģelnieks tām pavēlēs. Viņa arī min līdzību: piemēram, klavieres arī skan skaļi vai klusu, taču nekad šajā instrumentā nevar ielikt tik daudz krāsas un fantāzijas kā ērģelēs. "Ceru to arī parādīt šajā koncertā, kad noteikti atskaņošu arī kādu no latviešu autoru darbiem. Man allaž bijis svarīgi šo mūziku parādīt gan Eiropā, gan citur pasaulē." Informācija: Koncerts. Iveta Apkalna. Sergejs Jēgers. Apbus šim brīdim 7.augustā Rīgas Domā