Austrālijas aborigēnu pasaules uzskatā Saule visbiežāk ir attēlota kā sieviete, bet Mēness — kā vīrietis. Starp daudziem nostāstiem par Saules rašanos vissaviļņojošākais nāk no votjobaluka cilts Ziemeļviktorijas štatā (Northern Victoria). Saule, vārdā Nouvija (Knouwee) kādreiz bijusi sieviete, kas dzīvojusi alā tolaik, kad zeme vēl grimusi pilnīgā tumsā. Uz tumšās zemes, zem drūmajiem padebešiem bijis ļoti grūti atrast jel ko ēdamu. Aizdegusi lāpu un turot to augstu rokās, Nouvija devusies pasaulē sagādāt pārtiku savam mazajam dēlam. Viņa meklēja izmisīgi, taču visapkārt bija tikai putekļi, akmeņi un klintis. Izmisusi un satraukta viņa klīda arvien tālāk no alas līdz atskārta, ka ir apmaldījusies un pazaudējusi alu, kurā gaidīja dēlēns. Izmisumā viņa aizgājusi līdz pašai Zemes malai, paklupusi un iekritusi no Zemes tukšajās debesīs. Kopš tā laika viņa ik dienu, ar lāpu rokās, šķērso debesis no apvāršņa līdz apvārsnim, joprojām meklējot pazaudēto dēlu.
Šo stāstu austrāliešu komponists un diriģents Stīvens Līks (Stephen Leek) vēstī sava jaunā kora opusa Knowee skaņās. Mēs šo muzikālo stāstu dzirdēsim Māra Sirmā un viņa vadītā jauniešu kora Kamēr…balsīs koncertuzvedumā Pasaules Saules dziesmas, līdzās 16 citu pasaules komponistu muzikālajiem redzējumiem par Sauli. Līdzīgi kolēģiem viņš sola ierasties uz pirmatskaņojumu Latvijas Universitātes aulā 3.un 4.jūlijā. "S.Līka skaņdarbs ļoti atšķiras no visas pārējās programmas. Tas izklausās kā rituāls, jo ļoti spilgti izmanto aborigēnu motīvus, saucienus, kliedzienus, raudas. Tas skan smeldzīgi, sāpīgi, ļoti tieši," stāsta Māris Sirmais. Viņš komponistu, Austrālijas slavenākā kora Australian Voices dibinātāju un vadītāju sastapis Pasaules koru olimpiādē Ķīnā, kur abi ar saviem koriem sniegušu kopīgu koncertu, katrs reprezentējot savu kontinentu.
Kultūras piedzīvojums
"Esmu daudzreiz bijis Eiropā, taču nekad vēl Baltijas valstīs," saka S.Līks, kurš vadot Australian Voices, viesojoties pie daudzu citu valstu koriem un komponējot dažādiem festivāliem intensīvi apceļo pasauli. "Latvija ir tik tālu no pasaules daļas, kurā dzīvoju. Galvenais iemesls, kālab vēlējos doties šurp, ir vēlreiz paklausīties pasakaino kori Kamēr…, kas šoreiz dziedās manu skaņdarbu. Dzirdēt jauna darba piedzimšanu vienmēr ir ļoti satraucoši, un izbaudīt to tik brīnišķīgas dziedātāju grupas balsīs man būs īpašs piedzīvojums," komponists piebilst, ka arī ļoti gaida sastapšanos ar Latvijas kultūru un dabu. "Mani īpaši interesē, kā kultūras un dabas savdabība atspoguļojas mūzikā, un pašam vienmēr licies ļoti aizraujoši tvert mūzikā mūsu unikālo Austrālijas ainavu. Tāpēc mani interesē, kā komponisti un izpildītājmākslinieki to dara citur." S.Līka mūzika ir balstīta Austrālijas unikālajā kultūrā un dabā. Tas jaušams, jau ieskatoties skaņdarbu nosaukumos, kam bieži izraudzīti dīvaini, mums nezināmi vārdi aborigēnu valodās.
Aborigēnu mantojums
"Mana mūzika nav aborigēnu mūzika. Es tikai pievēršos seno pamatiedzīvotāju pasaules uzskatā sakņotajām leģendām. Šos stāstus iezemieši 50 tūkstoš gadu gaitā nodeva no paaudzes paaudzei. Tie bija ļoti būtiski cilvēku izdzīvošanai, jo ietvēra sevī vērojumus, informāciju un padomus, kas viņiem palīdzēja izdzīvot skarbajā Austrālijas vidē. Piemēram, atgādinot, ka tuvākā ūdens krātuve atrodas pie lielā kalna, kura siluets izskatās līdzīgs vanaga knābim. Laikā, kad vēl nebija valodas rakstveida formu, mutvārdu tradīcijā cilvēki varēja saglabāt paaudžu atmiņā ļoti būtisku informāciju un pieredzi," paskaidro S.Līks.
Aborigēni Austrālijā dzīvo joprojām, un arī aborigēnu kultūra ir dzīva. Turklāt viņi ir ļoti lepni un cēlsirdīgi ļaudis, komponists stāsta. Austrālijā savulaik runāts ap 500 dažādās aborigēnu valodās, no kurām tagad vairs runā tikai dažās. "Esmu bieži strādājis ar vietējo pamatiedzīvotāju grupām dažādās Austrālijas vietās, un mani kā komponistu vienmēr ir pārsteidzis un valdzinājis veids, kā viņu kultūra atklāj šīs zemes ainavu, kā viņu mūzika iemieso pašu būtību, enerģiju, noskaņu un bieži arī kontūras, krāsas un īpašības (faktūras). Tā piedāvā patiesi interesantu skatījumu uz Austrālijas mežonīgo dabu, kas var būt gan biedējoši nežēlīga, gan, vienlaikus, ārkārtīgi skaista, brīnumjauka un koša."
Haizivs un Saule
Uzsvērdams, ka viņu kā komponistu vienmēr interesējis dabas skaistums, S.Līks ar mīlestību stāsta, ka viņa dzimtene ir ārkārtīgi skaista galēju kontrastu zeme. "Vairāk nekā 25 gadus ilgajā komponista karjerā man bija privilēģija apceļot visu Austrāliju un strādāt ar visdažādākajiem cilvēkiem. Tas viss dziļi iespaidoja to, ko es vēlos teikt savā mūzikā. Visbiežāk tā ir enerģija, reljefs vai krāsas, kuras esmu izjutis un vēlos sajustajā dalīties ar citiem." Tāds paraugs ir viņa skaņdarbs Ngana, kas pasaulē skanējis visbiežāk. "Ngana aborigēnu valodā ir haizivs. Kuģa ceļojumā gar Lielo barjerrifu, skaidrajos okeāna ūdeņos Austrālijas ziemeļos es redzēju peldam milzīgu bruņurupuci. Ūdens maigi viļņojās virs bruņurupuča muguras, it kā to iekustinātu kāds neredzams iekšējs spēks. Es centos notvert šo brīnišķīgo sajūtu mūzikā. Kolorīts un enerģija ir divas vissvarīgākās lietas manā mūzikā. Un improvizācija — manuprāt, brīvas jaunrades pati sāls!" Viņš daudzus gadus vadījis improvizējošu kori vOiCeArT, kura dalībnieki vēlāk kļuva par komponistiem, dziedātājiem, filmu režisoriem, māksliniekiem. Un ir tikai loģiski, ka savu skaņu glezniecību komponists reizēm turpina ar īstām krāsām uz īsta audekla. "Es mīlu mākslu, dārzus, dizainu, arhitektūru, teātri, deju, senlietas. Tās ir lietas, kas veido manu vienkāršo, necilo pasauli.