Pasakas autore mūzikas skolotāja un JVLMA Radošo projektu daļas vadītāja Jana Lāce stāsta: "Oficiāli tā ir augstvērtīga, metodiski pareizi sastādīta mācību programma, kurā mācību vielu bērns iepazīst, apgūst un nostiprina ar datora palīdzību. Bet būtībā tā ir pasaka, kurā kopā ar Gudro pūci trīs draugi – Lācēns, Vāverēns un Zaķēns – caur piedzīvojumiem, rotaļām, sarunām un pārdomām sāk apjaust to, kas tad īsti ir mūzika."
Programmu veidojuši savas jomas speciālisti, kuri, paši būdami vecāki, izprotot šāda mācību līdzekļa – spēles – nepieciešamību, ar azartu ieguldījuši gan savas bagātīgi uzkrātās zināšanas, gan meklējuši jaunus ceļus. Pasaku redzamu padarījusi māksliniece un animatore Inese Vēriņa-Lubiņa, skaņas partitūru veidojis Viktors Ritovs, skaņas dizainu – Pauls Dāvis Megi. Programmatūru izstrādājis Mārcis Meijers, vizuālos, skaniskos un digitālos risinājumus apvienojusi mūzikas skolotāja Viktorija Jumiķe.
Skaņu meža pasaka ir neparasta – tā ir lasāma, klausāma un skatāma, bet, galvenais, tajā jāpiedalās pašam. Pasakas tēlu balsis ir atpazīstamas. Gudrās pūces lomā iejutusies Nacionālā teātra aktrise, JVLMA mācībspēks Marija Bērziņa, Vāverēns ir Latvijas Nacionālās operas soliste Viktorija Pakalniece, Zaķēns – JVLMA runas mākslas pasniedzēja Jana Lāce, omulīgais Lācēns – grupas Pienvedēja piedzīvojumi solists Māris Žigats. Skaņu meža pasakā notiekošo izstāsta Teicējs – Jūrmalas teātra aktieris, kultūras projektu un reklāmu balss Ģirts Alsters.
Pasakas mērķis ir rosināt bērna interesi par mūziku un sniegt pamatzināšanas. Lai gan pasaka ir izmantojama arī kā palīgs skolā, tomēr tās 50 nodarbības (katrā vidēji 6–10 interaktīvu uzdevumu) veidotas tā, lai bērns varētu spēlēties pats. Pasaka būs piemērota mazajiem lietotājiem, sākot no četru gadu vecuma.
Sākums ir pavisam vienkāršs – jāmācās atšķirt trokšņus no mūzikas skaņām, tad jau tuvāk tiek runāts par mūzikas skaņām un to īpašībām, sākumā – abstrakti (garāka, īsāka, augstāka, zemāka utt.), vēlāk jau konkrēti, izmantojot profesionālus apzīmējumus (ritma zilbes, nošu nosaukumus u. c.)
Caurviju pasakā katra nodarbība secīgi ved uz nākamo, bet daudzie un dažādie uzdevumi izplānoti tā, lai bērns nevis mehāniski iegaumētu vielu, bet izprastu to pēc būtības. Katra nodarbība sākas ar pasakas tekstu, kas rada asociāciju ar apgūstamo vielu. Tad, ar spēlēm, vingrinājumiem un uzdevumiem, jauniegūtā informācija tiek pārvērsta par pieredzi un zināšanām. Uzdevumi – ne tikai interaktīvi, bet rosina radošu domāšanu un liek pamatus improvizācijai.
2002. gadā Skaņu meža pasakas sākotnējā versija bija Latvijā pirmā interaktīvā mūzikas mācības datorprogramma latviešu valodā. Tagad Pasaka pie lietotājiem dodas saturiski jaunā un oriģinālā skaniskā un vizuālā versijā.